11covid19

 

                                    Mans viedoklis par Covid-19

Medicīnai jābūt profilaktiskai un informatīvai

Atbalstot valdības veiktos pasākumus (maskas, vakcināciju, pulcēšanās ierobežojumus, mājsēdi utt.), varam īslaicīgi pasargāt no dabas soda tos, kuri ignorē tās likumus. Daba cilvēku ir ieprogrammējusi uz veselību. Ja cilvēks dzīvo saskaņā ar tās likumiem – lieto adekvātu uzturu, dzer ūdeni un neko citu, ir fiziski aktīvs, tad sekas būs tādas, ka ar populārajām saaukstēšanās slimībām (akūtām respiratorām saslimšanām)saslimt vienkārši nebūs iespējams, pat ļoti to gribot, piemēram, sasvīdušam ilgstoši atrodoties caurvējā vai aplejoties ar aukstu ūdeni utt.

Pasaulē ir novēroti gadījumi, kad cilvēki no Covid-19 pilnīgi izārstējas, taču pēc dažām dienām saslimst ar bīstamām sēnīšu slimībām, piemēram, mukormikozi. Tam ir loģisks skaidrojums. Ārstējot Covid-19 ar spēcīgiem steroīdu (pretiekaisuma) preparātiem, zarnu mikroflora tiek traumēta, bet zarnās taču aizsākas imunitātes veidošanās. Vāja imunitāte, vēl arī uzkrātā barības bāze sēnītēm un skābekļa trūkums organismā, jo no covid-19 cieš plaušas. Viss tas summējas, un veidojas pamatpriekšnosacījumi sēnīšu slimību attīstībai.

Covid-19 pandēmijas laikā tiek piemirsti, herpes, Epšteina-Barra, Citomegalo vīrusi, kas ir vēl bīstamāki, un pasaulē katru gadu izdzēš miljoniem dzīvību. Tie ir plaši izplatīti, veicina citu slimību rašanos un attīstību, kuras Covid-19 pandēmijas laikā ir piemirstas, taču nav nekur pazudušas.

Ja baktērijas var pieveikt ar antibiotikām, bet sēnītes ar pretsēnīšu līdzekļiem, tad vīrusus var pieveikt tikai ar imunitātes nostiprināšanu. Lai to nostiprinātu, vajadzīgi minerāli un mikroelementi, vajadzīga sakārtota zarnu mikrofora. Starp citu, ožas un garšas zudums, saslimstot ar Covid-19, ir cinka deficīta pazīme organismā. Saņemot cinku pārtikas piedevu veidā, papildus jālieto varš, lai nerastos tā deficīts. Viss ir savstarpēji saistīts. Cinks, vitamīni K2 un D3 ir galvenie profilaktiskie līdzekļi, lai nesaslimtu ar Covid-19. Kas notiek pansionātos, kurus vienu pēc otra pārņem Covid-19? Vai šiem sirmgalvjiem profilaksei kāds dod šo vitamīnu minimumu. Par uztura bioloģisko vērtību, ko tiem pasniedz, pat runāt negribas. Pat bērniem bērnudārzos adekvāta uztura nav. Ja pašreizējiem sirmgalvjiem bērnībā tāds daudzmaz bija, tad mūsdienu bērni, tā turpinot, visdrīzāk, nesasniegs šādu vecumu.

Pašlaik Covid-19 sakarā attiecībā uz bērniem, kuri pārslimojoši to, runā par jaunu iespējamu problēmu - multisistēmu iekaisuma sindromu, taču šie runātāji no bērnu klīniskās universitātes slimnīcas nerunā nez kāpēc par to, ka medicīnai jābūt profilaktiskai un informatīvai. Vai ar to uzturu, ko pasniedz bērniem gan šajā slimnīcā, gan mājās, ir iespējams būt veselam?

 

Vai nevakcinētie apdraud vakcinētos?

Ķīnā, Uhaņā, kas tiek uzskatīta par Covid-19 rašanās vietu, apsekojot daudzus tūkstošus cilvēku, kuri šo infekciju pārslimojuši asimptomātiski, tika atklāts, ka viņi nav inficējuši cilvēkus, ar kuriem tie bijuši ciešā saskarē. Taču te nav nekā pārsteidzoša, un tam ir vienkāršs skaidrojums. Ja cilvēkam ir spēcīga imunitāte un organisms nav pārāk piesārņots, vīrusi vienkārši nespēj strauji izvērsties, jo tiem trūkst barības bāzes – novājināto šūnu. Tas dod imūnsistēmai iespēju, tas ir, laiku, lai atpazītu šo antigēnu vīrusa veidā un izstrādātu masveidā antivielas, lai to pieveiktu. Tas nozīmē, ka šādi, dabīgo imunitāti ieguvušie cilvēki, neapdraud citus cilvēkus un vīrusam nedod iespēju veidot jaunus paveidus.

Citādāk tas ir ar cilvēkiem, kas ignorē dabas likumus, ēd un dzer, kā pagadās un ko pagādās, kā arī neatmet kaitīgos ieradumus (alkohols, narkotikas, smēķēšana, mazkustība, kafija uc.), turklāt tiem izteikti pietrūkst svarīgāko minerālelementu, sevišķi tādu kā selēns, silīcijs, cinks, kā arī vitamīns D3. Šie cilvēki atrodas masu mediju veicinātajā stresā. Tā vietā, lai runātu par profilaksi, runāts tiek tikai par nevakcinēšanās briesmām. Stresa situācijā organisms pastiprināti tērē šos svarīgos mikroelementus. Vīrusam, nonākot šādu cilvēku organismā, ir iespēja strauji vairoties, tātad arī izplatīties uz citiem cilvēkiem. Kā likums, šādiem cilvēkiem ir liels daudzums citu veselības problēmu, kas imūnsistēmas pārslodzes un mazspējas rezultātā pāriet no latentās uz akūto formu, bet saslimšana bieži vien norisinās ļoti smagā formā vai pat notiek ļaunākais. Ar vakcīnām mēs īslaicīgi varam paglābt šos cilvēkus tādā veidā, ka organisms jau iepriekš sagatavo antivielas pirms saskaršanās ar īsto vīrusu, rezultātā iegūstot laiku organisma mobilizācijai cīņā ar to. Taču problēma līdz galam netiek atrisināta, jo vīrusiem ir ‘’barības bāze’’. Tie cenšas izvairīties no imūnsistēmas, veicot mutācijas un radot jaunus paveidus, pret kuriem vakcīnu radītā aizsardzība var izrādīties maz efektīva. Tāpēc tieši šī cilvēku kategorija neatkarīgi no tā, ir vai nav vakcinēti, apdraud pārējos cilvēkus.

Ir jāsaprot, ka jebkurš svešķermenis, kas satur olbaltumvielas (baktērija, sēnīte, vīruss vai vīrusa fragments vakcīnu veidā), nonākot cilvēka asinsritē, rada imūnsistēmas reakciju. Lai organisms radītu antivielas, tiek tērēta enerģija, kā arī vitamīnu un mikroelementu rezerves utt. Ja daudz maz vesels cilvēks, kurš rūpējas par savu imūnsistēmu un visticamāk vīrusu pārslimotu asimptomātiski vai ļoti vieglā formā, pandēmijas laikā izlemj vakcinēties, tad šādā veidā papildus noslogo savu imūnsistēmu un var gadīties, ka šo resursu iztrūkums, kamēr nav pilnībā izveidojusies imunitāte, var veicināt smagāku saslimšanu. Tāpēc imunoloģijas mācību grāmatās iesaka vakcinēties līdz pandēmijas sākumam, lai savlaicīgi izveidotos aizsardzība.

Secinājums – ne jau nevakcinētie apdraud vakcinētos vai otrādi, apdraudējumu rada cilvēki, kas ar savu dzīvesveidu sagādā vīrusiem labvēlīgu vairošanās vidi. Tie var būt gan vakcinētie, gan nevakcinētie.

 

Dominē tikai viens viedoklis

Vakcinēties vai nevakcinēties? Oficiālajos plašsaziņas līdzekļos pārliecinoši dominē tikai viens viedoklis. Konstruktīvs pretējais viedoklis pat nav iedomājams, viss precīzi kā labākajos padomju laika gados vai mūsdienās dažās tuvākās kaimiņvalstīs. Loģiski, ka šādā situācijā cilvēkos rodas neticība un šaubas. Droši vien arī es būtu kvēls vakcinēšanās pretinieks, ja vien nebūtu vispusīgi iedziļinājies šajā tēmā, un sapratis, ka vakcinācija ir īslaicīgas paglābšanās veids tiem cilvēkiem no dabas soda, kuri ignorē tās likumus.

Salīdzinājumam, ja, piemēram, siltā un mitrā telpā, atstājam uz ilgāku laiku netīrus traukus, tie sasmako un appelē. Tas nozīmē, ka kādam šie netīrumi ir barība. Precīzi tas pats notiek cilvēka organismā, kur ir silta un mitra vide. Šī pandēmija ir sekas tam, ka cilvēks rīkojas pēc sava prāta, nevis tā, kā to paredzējusi daba. Ja organismā ir pārmērīgi uzkrātās strutas, gļotas un novājinātas šūnas, uzrodas tādi organismi, kam tā ir barība un iespēja vairoties. Vienkārša loģika. Vai tad to tik grūti saprast?

 

Aspekts, par kuru maz runā

Es neapšaubu, ka medikamentu un vakcīnu ražotāji, pirms masveidā sākt ražot kādu jaunu produktu, veic tā pārbaudi uz brīvprātīgajiem. Ir sen zināms, un to arī ārsti atgādina, ka vakcinēties drīkst tikai pilnīgi vesels cilvēks. Tikai ir viena problēma, kur tos brīvprātīgos un turklāt veselus cilvēkus dabūt. Ar to uzturu, kādu cilvēki masveidīgi iegādājas lielveikalos, pat teorētiski nav iespējams būt veselam. Sanāk tā, ka par veseliem tiek uzskatīti cilvēki, kuriem vēl nav parādījušies ievērojami slimību simptomi. Tas nozīmē, ka slimība nav vēl konstatēta, turklāt katram brīvprātīgajam tā var būt cita. Vai šis aspekts neatgādina stāstu ‘’par vidējo temperatūru slimnīcā’’? Izriet jautājums – cik ticami ir šādu izmēģinājumu rezultāti?

 

Problēmas var dažādi risināt

Atvainojos, ja kam tas izliksies parupji, izveidojušos situāciju ar vakcinēšanos var salīdzināt ar šādu piemēru: ja ziemā aukstā laikā salst kājas un biksēs lej siltu ūdeni, problēmu var ātri un efektīvi uz īsu brīdi atrisināt un pat paglābties no apsaldēšanās. Tomēr sajūta ātri vien kļūst pavisam neciešama. Var jau turpināt liet un liet, taču droši vien daudz racionālāk būtu savlaicīgi silti saģērbties. Precīzi tas pats pašlaik notiek ar situāciju valstī veselības jomā.

‘’Savlaicīgi silti saģērbties’’ nozīmē attīrīt organismu no nevajadzīgā un iedot tam vajadzīgo, tas arī ir viss. Kā bonusā vienlaikus automātiski atrisināsies neskaitāmas veselības nozares problēmas, par kurām jau ir apnicis klausīties.