11modcovid

Covid-19 paveids omikrons izrādījās gaisma tuneļa galā
Sabiedrībā pazīstami cilvēki par Covid–19 vakcīnu izteicās kā par gaismu tuneļa galā, kā cerības staru. Vai tiešām tas bija glābiņš? Piekrītu, ka uz īsu brīdi paglāba, tas bija vienīgais, kaut arī īslaicīgs paglābšanās veids no dabas soda par tās likumu neievērošanu. Manā skatījumā par blaknēm, ko izraisa vakcīna, kā arī jebkurš medikaments, nebūtu pārāk jāuztraucas, ja vien cilvēks dzīvo saskaņā ar dabu.  Man ir neskaidrs cits jautājums - kas notiks tālāk, ja vīrusiem, baktērijām un sēnītēm labvēlīga vide paliek, bet imūnsistēmas resursi arvien vairāk izsīkst un jau atrodas uz to galējās izsīkuma robežas. Iespējamo scenāriju skaits ar prātu ir grūti pat aptverams. Pavērsieni var būt visnegaidītākie, ieskaitot autoimūnos procesus, kad imūnsistēma sāk iznīcināt sava organisma šūnas. Es ļoti vēlētos, lai šīs manas bažas izrādītos veltīgas un pretim braucošā vilciena prožektors izrādītos gaisma tuneļa galā. Iespējams, ka šī gaisma tuneļa galā izrādījās jaunais vīrusa Covid-19 paveids omikrons, kas nebija tik letāls kā delta, toties daudz lipīgāks par to. Kā izrādījās pret omikronu bija bezspēcīgas ar vakcīnām iegūtās antivielas. Maskas un kvadrātkodu ieviešana nelīdzēja. Par to būtu tikai jāpriecājas, jo tas ir dabisks mehānisms, kas aprakstīts virusoloģijas mācību grāmatās, kā var pazust epidēmija, kad viens vīrusa paveids izspiež citu vairāk toksisku vīrusa paveidu. Paliek mazāk toksiskais, kuru organisms vieglāk pieveic, veidojas dabīgā kolektīvā imunitāte un pandēmija izsīkst.

 

Ko der zināt par imunitāti un vakcīnām?
Ja cilvēks infekciju pārslimo dabīgi vai arī saņem dzīvo vakcīnu, tas ir, novājināto patogēnu vīrusa vai baktērijas veidā, imūnsistēma saskaršanos ar šo antigēnu iegaumē, un informācija par to saglabājas T-šūnu atmiņā. Rezultātā imunitāte uz attiecīgo antigēnu un visām tā olbaltumvielām saglabājas ļoti ilgi, tā ir efektīva arī uz šī patogēna paveidiem, tāpēc vīrusa atkārtotas iebrukšanas gadījumā tas uzreiz tiek atpazīts un par to tiek ziņots imūnsistēmai, lai jau agrīnā stadijā varētu nodrošināt efektīvu atbildes reakciju.

Humorālā imunitāte B-šūnas aizsargā no ārpusšūnu patogēniem – tiek izstrādātas antivielas, kas neļauj vīrusiem sasaistīties ar šūnu virsmas olbaltumvielām. Šūnu mediētā imunitāte ir process, kurā iesaistās T-šūnas, kas identificē un iznīcina inficētās šūnas. Infekcijai beidzoties, T-šūnu skaits samazinās un kādu laiku saglabājas. Tāpēc, organismam atkārtoti saskaroties ar infekciju izraisošo patogēnu, attīrīšanās process jau notiek ātrāk.

Lai radītu efektīvu adaptīvo jeb specifisko imunitāti, vakcīnām jāaktivizē iedzimtā imunitāte. Ja atskatāmies nesenā pagātnē, tad pret poliomielītu, masalāmparotītu (cūciņas), tika izmantoti dzīvie, novājinātie vīrusi. Imunitāte izstrādājās uz 25 gadiem vai pat ilgāk. Pret poliomielītu pat uz visu cilvēka mūžu. Dzīvās vakcīnas, nonākot limfvados un drenējošos limfmezglos, modelē dabīgo infekcijas procesu, bet inaktivētās vakcīnas, salīdzinājumā ar dzīvajām, tas ir, novājinātajām, aktivē imunitātes atbildes procesu citādāk. Tāpēc tās nedrīkst vienlaikus izmantot, jo reakcija var būt grūti paredzama.

Visi imūnmodulatori nevar tikt izmatoti masveidā, jo to izmantošana ir atkarīga no makroorganisma (cilvēka vai dzīvnieka) individuālajām īpašībām. Piemēram, stress kā imūnmodulators palielina rezistenci pret stiprām iedarbībām, bet samazina pret vājām. Tāpēc plašos imūnmodulatoru, kā arī vakcīnu izmantošanas gadījumos par riska grupām var kļūt rezistentie cilvēki ar attīstītām rezerves iespējām, tie var kļūt sensitīvāki pret visām patoloģiskām ietekmēm, jo kļūst iespējama krusteniskās rezistences veidošanās.

Nevajag jaukt mRNS (gripa, Covid-19) un DNS (masalas, poliomielīts) tipa vakcīnas. Starp tām ir milzīga atšķirība. Diemžēl tikai ar vakcīnām, ignorējot profilaksi, mRNS tipa vīrusus pieveikt nav iespējams, var tikai īslaicīgi izvairīties no saslimšanas vai atvieglot slimības gaitu, taču tas ir visai relatīvi un nenozīmē, ka blakusslimības būs pazudušas, bet vēlāk neatgriezīsies ar ļoti nepatīkamām izpausmēm. Neviena vakcīna labāku imunitāti par dabīgo, ko iegūst pārslimojot, nodrošināt nevar. Cilvēki nemirst no Covid-19, bet gan no vīrusa saasinātajām blakus saslimšanām. Slimības norises smagums ir atkarīgs no kopējā veselības stāvokļa un blakus slimībām. Tāpēc pēc pārslimošanas ar Covid-19 ir nepieciešams absolūti un obligāti  veikt organisma kopējās attīrīšanās programmas, lai izvairītos no komplikācijām, iespējams, pat ļoti nepatīkamām.

Jau pirms tūkstoš gadiem senais persiešu zinātnieks Avicenna ir teicis, ka panika ir puse no slimības, bet miera saglabāšana ir puse no izveseļošanās. Tāpēc nav jābrīnās, ka cilvēkam, nonākot ārstniecības iestādē, jau ir iestājusies panika, tas nozīmē, ka imunitāte saskarsmē ar slimnīcas iekšējām infekcijām, novājinās, kaut arī telpās regulāri tiek veikti dezinfekcijas pasākumi.  Arī pielietotie medikamenti neizbēgami dara savu - nomāc imunitāti, rezultātā lielai daļai cilvēku tā krasi pavājinās, un hronisko slimību saasinājums kļūst neizbēgams.

Ir jāsaprot, ka pilnvērtīga imunitātes veidošanās ir saistīta ar veselīgu dzīvesveidu, it sevišķi pilnvērtīgu uzturu, tas ir, tādu uzturu, kādu cilvēkam ir paredzējusi daba, kā arī ar stresa mazināšanu. Sevišķi tas ir svarīgi senioriem, jo vakcinācija cienījamā vecumā ir maz efektīva. Notiek imūnsistēmas involūcija, līdz ar to antigēnu ievadīšana vai jebkādas imūnatbildes stimulēšana, būs maz efektīva, tāpēc šajā vecumā sevišķi svarīgi ar dzīvesveidu neprovocēt saslimšanu.    

 

Ir pēdējais laiks sākt rūpēties par imūnsistēmu!
Ir jāsaprot un jāsamierinās, ka atgriešanās iepriekšējā dzīve ritmā vairs nebūs, kamēr cilvēki kardināli nemainīs savu dzīvesveidu, jo apkārtējās vides un cilvēku imūnsistēmas degradācija diemžēl ir progresējusi tik tālu, ka tas tuvākajā laikā vairs nav iespējams, un to sabiedrībai ir grūti apzināties. Vakcīnas šajā situācijā ir tikai kā īslaicīgs ielāps, bet ne kā kardināls problēmas atrisinājums, jo, ja pat izdosies pieveikt šo vīrusu, noteikti nāks citi vīrusi, jo cēloņi netiek izskausti. Būtu jau ērti un brīnišķīgi – novakcinējies un problēmu nav. Daudz grūtāk ir mainīt dzīvesveidu, vajadzīgs milzīgs gribasspēks un zināšanas, kuru nav pietiekami pat ārstiem, nerunājot jau par parastajiem cilvēkiem. Diemžēl par dzīvesveida maiņas nepieciešamību tikpat kā netiek runāts.

Aplēsts, ka ir tikai respiratoro vīrusu vairāk nekā 200, nerunājot par pārējiem, kuru skaits mērojams tūkstošos. Lai sekmīgi cīnītos ar tiem, ir jāsaprot, kādu mums vēstījumu daba vēlas ar to izraisītām sekām mums sniegt. Vīrusi, baktērijas un sēnītes - tie ir dabas radīti instrumenti, ar ko tā cenšas saglabāt bioloģisko daudzveidību, jo daba mīl un cenšas saglabāt katru augu un dzīvnieku sugu, pretēji tam, ko pēdējā laikā dara cilvēks, iejaucoties sarežģītajos dabas mehānismos. Ja kāda dzīvnieku vai augu suga pārmērīgi savairojas, tiek izjaukts dabiskais līdzsvars (sinerģija), līdz ar to veidojas šai sugai piemēroto barības vielu deficīts. Rezultātā šo augu vai dzīvnieku organisma šūnas kļūst vājākas un nespēj pretoties vīrusiem, baktērijām un sēnītēm. Notiek dabiskā atlase, un izdzīvo stiprākie īpatņi. Ja šajā mehānismā iejaucas cilvēks ar ģenētisko modifikāciju, veic kardinālas izmaiņas ģenētiskajā informācijā vai arī tas notiek nejauši, piemēram, toksisku vielu ietekmes rezultātā, tas ir, piemēram, augs kļūst izturīgs pret kādu slimību, tad sāk darboties cits dabas mehānisms. Lai saglabātu šo sugu nemainīgu un neiestātos ģenētiskais haoss, daba sugai ar izmainītiem gēniem liedz vairoties. Tāpēc pastāv iespēja, ka šis dabiskais mehānisms var skart arī tos, kas savā uzturā aktīvi lieto šādus ģenētiski modificētos produktus.

Vīruss mums signalizē, ka mēs dabā darām kaut ko nepareizi. Runājot līdzībās, ja autovadītājam mašīnā uz vadības paneļa iedegas sarkanā lampiņa un ja šis autovadītājs būs pie skaidra prāta, visticamāk, ka tas apstāsies un centīsies noskaidrot iemeslu, nevis izskrūvēs šo lampiņu vai to aizlīmēs ar skoču, tā teikt, lai netraucē ’’ierasto dzīves ritmu’’. Diemžēl šajā piemērā saskatāmas analoģijas ar vakcināciju, par kuru līdz apnikumam tiek runāts. Tiek radīta ilūzija, ka visu atrisinās vakcīnas un varēs turpināt ierasto dzīves ritmu. Taču jau tagad redzams, ka tā nebūs. Pasaulē veidojas jauni vīrusu paveidi. Neviens īsti nezina, cik efektīvas izrādīsies iepriekš izstrādātās vakcīnas pret arvien jaunākiem vīrusu paveidiem. Kas notiks ar populācijas jau tā novājināto imūnsistēmu? Vai nebūtu pēdējais laiks sākt rūpēties par imūnsistēmu, apzinoties, ka tikai imūnsistēma ir vienīgais, kas var iznīcināt vīrusus?  Šajā sakarā daudz noderīgi padomi ir atrodami šajā internetvietnē ‘’Ekomedicīna’’. 

 

Mana pieredze
Padalīšos ar savu pieredzi. Man tuvs cilvēks, kurš ir veselīga dzīvesveida piekritējs, guva traumu, nonāca slimnīcā un nelaimīgas sagadīšanās pēc ilgstoši atradās kopā ar Covid–19 slimnieku. Tas notika 2021 gada sākumā. Arī nākamajā slimnīcā, kur tika veikta operācija, sagadījās tieši tā pat, atradās slēgtā telpa kopā ar Covid–19 inficēto. Taču viss beidzās laimīgi, izrakstot no slimnīcas, atkārtotās analīzes uzrādīja, ka nekāda inficēšanās nav notikusi.

Man pašam ar Covid-19 nācās pārslimot 2022 gada pavasarī. Pirms tam vakcinējies nebiju ne reizes un ne ar ko. Vienā dienā jau no rīta parādījās tāda kā nomāktības sajūta, sevišķi uz vakara pusi to izjutu, kaut gan galva nesāpēja un temperatūras paaugstināšanos arī neizjutu, vienīgi ēstgriba nedaudz samazinājās. Nākamajā rītā jau viss bija kārtībā, taču dažreiz ieklepojos, kas likās neparasti, jo ar klepu nebiju saskāries daudzus gadus. Tas arī bija viss.

Patiesības labad jāatzīst, ka pirms tam nesen biju veicis kārtējo attīrīšanās programmu, kas saistīta ar badošanos (skatieties sadaļu ‘’Attīrīšanās’’). Profilaksei periodiski papildus lietoju vitamīnu D3 un cinku. 

 

Kāpēc absolūti netiek runāts par profilaksi?
Šīs pieredzes kontekstā es gribētu valsts atbildīgajām amatpersonām uzdot jautājumu – kāpēc gandrīz netiek runāts par profilaksi? Valsts zaudē cilvēkus, kuri vēl varētu dzīvot un dzīvot. Vai tiešām tik grūti saprast elementāros dabas likumus, par kuriem es šajā internetvietnē līdz apnikumam atgādinu. Ja cilvēka organismā hroniski pietrūkst svarīgāko minerālu un attīrīšanās sistēma ir pārslogota, toksīni un šlakvielas arvien krājas, citādāk būt nevar, sākas attīrīšanās process, ko dēvē par slimībām. Pat ar vislabākajām vakcīnām nevar attīrīt organismu un nodrošināt ar nepieciešamiem minerāliem. Vai tiešām to nevar saprast? Kāpēc? Man tā ir vislielākā mīkla.  

 

Kādi būtu jāizdara secinājumi par Covid-19
Visu izšķira imunitāte. Aizliegumi daļēji pasargāja potenciālos slimniekus un reizē medicīnisko aprūpes sistēmu no pārslodzes, jo citādāk būtu katastrofa, ja vienlaikus saslimtu liels daudzums cilvēku. Ar Covid-19 vakcīnām izdevās īslaicīgi paglābt riska grupas, sevišķi tas attiecas uz cukura diabēta slimniekiem, bet es neuzskatu, ka bija vajadzība vakcinēties cilvēkiem, kuri rūpējas par sevi un piekopj veselīgu dzīvesveidu. Kā man pazīstamu cilvēku pieredze rāda, inficēšanās nenotiek, pat ilgstoši atrodoties tuvā kontaktā ar Covid-19 slimnieku un pat inficējoties, slimība norit ļoti vieglā formā.

Mani nemaz neizbrīna situācija Itālijā un ASV. Piemēram, Itālija ir pirmajā vietā pasaulē pēc cukura diabēta slimniekiem, tur ir parasta parādība jau pirmskolas vecuma bērniem atsūkt gļotas no bronhiem, kā teikt – komentāri lieki. Turpretī ASV ir līderis pasaulē neveselīgas pārtikas lietošanā. Nav nejaušību, ir likumsakarīgi iznākumi. Par Ķīnas panākumiem cīņā pret Covid-19, kas balstīti uz drakoniskiem ierobežojumiem un cilvēku priekšzīmīgu disciplīnu, diez vai būtu jāpriecājas, jo tikai nodzēsts ugunsgrēks, bet ugunsbīstamā situācija palieka. Ķīna ir līderis pasaulē ekoloģijas graušanā.

Taču ir tēmas, par kurām netika runāts. Es ar šausmām noskatījos, ko cilvēki veikalos pirka pandēmijas laikā. Tika pirkti imūnsistēmu sevišķi graujoši produkti, piemēram, baltmaize, makaroni, kolas, cepumi, konfektes utt. Arī dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas saturošo produktu patēriņš nemazinājās. Tā ir smaga slodze imūnsistēmai. Šī pandēmija bija kā eksāmens mūsu imūnsistēmai. Vai ar vakcīnām izdevās atrisināt problēmu? Īslaicīgi – jā. Bet kas var notikt nākotnē, ja neseko organisma attīrīšana un imūnsistēmas stiprināšana? Kur garantija, ka neparādīsies vēl kāds jauns vīruss?

Ja cilvēka organisms nav piesārņots un ir pabarots ar nepieciešamajām minerālvielām un vitamīniem, tam nav mikroelementu deficīta (selēns, cinks, jods silīcijs, kalcijs uc.), bet imūnsistēma nav novājināta ar bezjēdzīgām vakcīnām, līdzīgas vīrusu izraisītās slimības visticamāk, noritēs bez simptomiem. Kā rāda plaši pētījumi Ķīnā, cilvēki, kas Covid-19 pārslimoja asimptomātiski (bez simptomiem), neapdraud cilvēkus, kas ar tiem ir tuvā saskarē. Šādi pārslimojušie cilvēki iegūst dabisko imunitāti, kas ir visefektīvākā, jo tā darbojas uz visām vīrusa olbaltumvielām un samazina iespējas imūnsistēmai to neatpazīt. Turpretī ar vakcīnām, kurās tiek izmantoti vīrusa olbaltumvielu fragmenti, iegūtā imunitāte dod vīrusam plašākas iespējas pārveidojoties izvairīties no imūnsistēmas un radīt jaunus paveidus. Kaut arī tas ir efektīvs līdzeklis, lai izvairītos no smagas saslimšanas, jāsaprot, ka tas ir īslaicīgs problēmas risinājums, kas tālākā nākotnē var radīt ļoti nepatīkamu rezultātu, ja dzīvesveidā neko nemaina.

Ja dabīgo imunitāti ieguvušo cilvēku kļūst arvien vairāk, tad sabiedrībā veidojas tā saucamā ‘’pūļa imunitāte’’ jeb dabīgais un visefektīvākais pasargāšanās veids. Diemžēl realitāte ir tāda, ka valsts atbildīgās amatpersonas par to nevēlas pat dzirdēt, tāpēc sabiedrībā veidojas skepse, neuzticība un pretestība. Ja tas tā nebūtu, sabiedriskajos masu medijos par profilaksi runātu daudz biežāk nekā par vakcinēšanos, un sabiedrībā necirkulētu sazvērestības teorijas par valdības nodomiem.

Slimības norises smagums faktiski atspoguļo reālo organisma stāvokli. Bija pat dzirdēts par ārstiem naturopātiem, kas ir sakārtojuši savu ķermeni, tas ir, atņēmuši vīrusiem barības bāzi elpošanas ceļos (novājinātās šūnas, strutas, gļotas) un var atļauties nebaidīties no slimniekiem, iztikt bez skafandra.

Varbūt šo epidēmiju cilvēcei būtu jāuztver kā maigu dabas brīdinājumu par tās likumu rupju pārkāpšanu un kā vieglu pamāšanu ar pirkstu, lai nesekotu smags trieciens ar dūri. 

 

Noderīgi padomi tautas ienaidniekiem
Lai labāk izprastu esošo situāciju un objektīvāk to novērtētu, šad tad reizēm der paskatīties uz situāciju arī no pretējās puses, kaut arī tas izklausās stipri sarkastiski. Šo padomu nolūks nav saistīts ar kādu konkrētu cilvēku vai cilvēku kopumu. Jebkura ieteikuma sakritība ar notiekošo reālitātē ir jāuzskata par nejaušību.

1. Vairāk jāuzrauga, lai cilvēki pulcēšanās vietās ārpus telpām, sevišķi vēsā laikā, biežāk nēsātu maskas, lai tādā veidā izelpotie patogēnie mikroorganismi atdūrušies pret sasvīdušo masku varētu atgriezties atpakaļ organismā un papildus noslogot imūnsistēmu, kas ir svarīgi pandēmijas veicināšanā.

2. Plašāk jāizmanto dezinfekcijas līdzekļi, lai no biocenozes, tas ir, no mikroorganismu kopuma, izspiestu derīgo mikrofloru un atbrīvotu vietu patogēnajai mikroflorai.

2. Efektīva ir mājsēde. Ja cilvēks ilgstoši nav saskarē ar apkārtējo vidi, netiek trenēta imūnsistēma, tas ir, nelielās devās netiek saņemts kairinātājs, līdzīgi kā sportistam netrenējoties atrofējas muskuļi. Mājsēdes beigās imūnsistēma saskaroties ar lielu daudzumu jaunu nepazīstamu antigēnu var neizturēt slodzi.

3. Masu informācijas telpā drīkst pieļaut tikai vakcināciju atbalstošo viedokli, bet, lai imitētu viedokļu plurālismu, reizēm var intervēt, piemēram, kādu lauku tantiņu, kura, protams, neko sakarīgu nespēs oponēt populārajiem medicīnas ’’spīdekļiem’’.

4. Efektīvs ir psihosomatiskais faktors. Lai sabiedrībā radītu sociālo psihozi un uzturētu spriedzi, kā arī bailes, tas ir, stresu, lai tādā veidā vājinātu imunitāti, televīzijas ziņās regulāri jārāda pārpildītās slimnīcas, pārslogotie mediķi, morgi, kapsētas, pārgurušie kaprači un mirstošie slimnieki, kuri nožēlo, ka nebija vakcinējušies.

5. Informatīvajā telpā nedrīkst pieļaut, ja kāds slimnieks nožēlo neveselīgu dzīvesveidu līdz saslimšanai, ir jāakcentē, ka galvenais vaininieks ir nevakcinēšanās. Par profilaksi jārunā pēc iespējas mazāk un haotiskāk.

6. Lai farmācijas industrijai nerādītu zaudējumus, ir strikti jāseko, lai ārsti stingri ievēro vadlīnijas. Patvaļa un pašdarbība nav pieļaujama un ir stigri sodāma. Jānonivelē un jāapšauba alternatīvā medicīna.

7. Cilvēkiem, kuri imunitāti pret kādu vīrusu ir ieguvuši dabīgā veidā, to pārslimojot asimtomātiski vai vieglā formā, vēl jāpastiprina šādu imunitāti ar vakcīnām, lai rastos šūnu citotoksiskums, tas ir, imūnsistēmas hiperaktivitāte, kad antivielas iznīcina sava organisma audus.

8. Jāpopularizē balstvakcīnas, lai ar katru nākamo revakcināciju perspektīvā vājinātu monocītu-makrofāgu sistēmu un sekmētu morfoloģiskā izmaiņas limfmezglos.

9. Lai bērniem neizveidotos normāli funkcionējoša imūnsistēma un tie visu dzīvi nepārtraukti vakcinētos, vecākiem jāstāsta, ka jāvakcinējas ar visām pieejamām vakcīnām, aptverot pēc iespējas vairāk slimību.

10. Nevajag atgādināt par sen zināmajām, efektīvajām profilakses metodēm pret respiratorajām saslimšanām, piemēram, tādām kā deguna iesmērēšana ar attiecīgām ziedēm pirms došanās sabiedriskās vietās.

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 144 viesi un nav reģistrētu lietotāju

 

11covid19

                                             Par Covid-19  

Kaut arī Covid-19 pandēmija vairs nav aktuāla, taču lai kaut kas tamlīdzīgs vairs nekad neatkārtotos, vajag saprast, kāpēc šāda situācija izveidojās.

 
 
Medicīnai jābūt profilaktiskai un informatīvai
Atbalstot valdības veiktos pasākumus (maskas, vakcināciju, pulcēšanās ierobežojumus, mājsēdi utt.), varam īslaicīgi pasargāt no dabas soda tos, kuri ignorē tās likumus. Daba cilvēku ir ieprogrammējusi uz veselību. Ja cilvēks dzīvo saskaņā ar tās likumiem – lieto adekvātu uzturu, dzer ūdeni un neko citu, ir fiziski aktīvs, tad sekas būs tādas, ka ar populārajām saaukstēšanās slimībām (akūtām respiratorām saslimšanām)saslimt vienkārši nebūs iespējams, pat ļoti to gribot, piemēram, sasvīdušam ilgstoši atrodoties caurvējā vai aplejoties ar aukstu ūdeni utt.

Pasaulē ir novēroti gadījumi, kad cilvēki no Covid-19 pilnīgi izārstējas, taču pēc dažām dienām saslimst ar bīstamām sēnīšu slimībām, piemēram, mukormikozi. Tam ir loģisks skaidrojums. Ārstējot elpceļu saslimšanas ar spēcīgiem steroīdu (pretiekaisuma) preparātiem, zarnu mikroflora tiek traumēta, bet zarnās taču aizsākas imunitātes veidošanās. Vāja imunitāte, vēl arī uzkrātā barības bāze sēnītēm un hipoksija, viss tas summējas, un veidojas pamatpriekšnosacījumi sēnīšu slimību attīstībai.

Covid-19 pandēmijas laikā tika piemirsti herpes, Epšteina-Barra, Citomegalo vīrusi, kas ir vēl bīstamāki, un pasaulē katru gadu izdzēš miljoniem dzīvību. Tie ir plaši izplatīti, veicina citu slimību rašanos un attīstību, taču nav nekur pazuduši.

Ja baktērijas var pieveikt ar antibiotikām, bet sēnītes ar pretsēnīšu līdzekļiem, tad vīrusus var pieveikt tikai ar imunitātes nostiprināšanu. Lai to nostiprinātu, vajadzīgi minerāli un mikroelementi, vajadzīga sakārtota zarnu mikrofora. Starp citu, ožas un garšas zudums, saslimstot ar Covid-19, ir cinka deficīta pazīme organismā. Saņemot cinku pārtikas piedevu veidā, papildus jālieto varš, lai nerastos tā deficīts. Viss ir savstarpēji saistīts. Cinks, vitamīni Kun D3 ir galvenie profilaktiskie līdzekļi.

Kas notika pansionātos, kurus vienu pēc otra pārņema Covid-19? Vai šiem sirmgalvjiem profilaksei kāds deva šo vitamīnu minimumu. Par uztura bioloģisko vērtību, ko tiem pasniedz, pat runāt negribas. Pat bērniem bērnudārzos adekvāta uztura nav. Ja pašreizējiem sirmgalvjiem bērnībā tāds daudzmaz bija, tad mūsdienu bērni, tā turpinot, visdrīzāk, nesasniegs šādu vecumu.

 

Vakcīnu efektivitāte
Masu medijos dzirdam – vakcīnas efektivitāte ir 65%, 80%, 95% utt. Nav saprotams, kā to var noteikt, ja antivielu daudzums nav imūnās atbildes vienīgais rādītājs. Varbūt pēc T atmiņas šūnām jeb pēc tā, kā T limfocīti reaģē uz šo vakcīnu, taču neviens arī nav parādījis, kā tas notiek, bet, ja notiek, vai ir publicēti pētījumu rezultāti, piemēram, uz pelēm? Nekādu pētījumu rezultātu nav! Antivielu daudzums ir svarīgs rādītājs, taču imunitāti nevar mērīt tikai pēc antivielu daudzuma, ir arī citi rādītāji. Ja visas antivielas pret visiem antigēniem, kas ienāk organismā, saglabātos, tad gluži vienkārši nepietiktu seruma, kur organismam glabāt lielo antivielu daudzumu, un arī asinis sabiezētu, tāpēc ar laiku, ja nav saskares ar konkrēto infekcijas ierosinātāju, antivielu daudzums pret to samazinās un sanāk, ka jau pēc dažiem mēnešiem atkal ir jāvakcinējas, bet galvenā problēma ir tā, ka mRNS tipa vīrusi nepārtraukti mainās, tātad ar laiku vakcīnas pret tiem kļūst arvien mazāk efektīvas.

Vīruss nav izdalīts, bet tam jābūt izdalītam izolāta veidā, un, saskaņā ar Koha postulātiem, to vajadzētu atrast visu cilvēku organismos, kuri cieš no šī vīrusa, bet veseliem cilvēkiem šim vīrusam nevajadzētu būt atrodamam. Izdalīto vīrusu, kultivējot kultūrā un inokulējot veselam indivīdam, tam būtu jāizraisa saslimšana, turklāt šim patogēnam (vīrusam) jābūt tādam pašam, kāds tas bija, izraisot sākotnējos saslimšanas gadījumus. Bet, ja vīruss nav izdalīts, saskaņā ar šiem Koha postulātiem, kā tas ir ar citām infekcijas slimībām, tad Covid-19 testu precizitāte kļūst apšaubāma un arī ārstēšanas stratēģija var izrādīties neveiksmīga. Starp citu tiem, kas spēs izdalīt šo vīrusu un pētījumus publicēs prestižajos medicīnas žurnālos, tiek apsolītas pat lielas naudas prēmijas. Diemžēl nav dzirdēts, ka kādam to izdevies izdarīt.

Ir bezjēdzīgi vakcinēties pret strauji mutējošiem vīrusiem, jo, kamēr tiks izstrādāta vakcīnā pret to, tas jau būs daudzreiz mutējis. Pret gripu vakcīnas tika izstrādātas jau 1996. gadā, bet vai gripa ir pazudusi? Turklāt vakcinācija notika vismaz trīs nedēļas pirms pandēmijas uzliesmojuma, un, pandēmijai sākoties, tā tika pārtraukta, jo, vakcinējot  pandēmijas laikā, var veidoties antivielu atkarīgas infekcijas pastiprināšanās (antibody-dependent enhancement, ADE), kas var palielināt vīrusa infekcijas smaguma pakāpi, jo vakcīnu stimulētās antivielas tā vietā, lai neitralizētu vīrusus, var atvieglot to iekļūšanu ķermeņa šūnās, un tādā veidā ir iespējama vīrusu replikācija. Var pat rasties smaga imūnā reakcija, kura var izraisīt letālu iznākumu.

 

Bērnu vakcinācija
Vakcīnu efektivitātes noteikšanā, kurā piedalās jauni, veseli cilvēki, antivielas izstrādājās uz pusgadu, taču, vakcinējot cilvēkus ar veselības problēmām un ar vājāku imunitāti, situācija mainās, un šis termiņš izrādās krietni īsāks vai antivielas neveidojas vispār. Rodas jautājums, kā šādā situācijā, piemēram, bērniem var veidot kaut kādu vakcinācijas kalendāru? Turklāt bērniem fizioloģiski ir ļoti maz receptoru, pie kuriem var nostiprināties, piemēram, Covid-19 vīruss, tāpēc tie slimo ar šo slimību daudz retāk un vieglākā formā, turklāt pārslimojušiem veidojas spēcīga dabīgā imunitāte uz ilgu laiku, kas sekmē kolektīvās imunitātes veidošanos, tāpēc, lai to iegūtu, precīzi jāzina kad, ko un ar ko imunizētProtams, ir izņēmumi, tas ir riska grupa, bērni ar onkoloģiskajām saslimšanām, lieko svaru, diabētu, kam nepieciešama individuālā pieeja. Salīdzinot ar gripu, bērni nav galvenie šī vīrusa pārnēsātāji. Jāņem vērā arī tas, ka bērniem imūnsistēma vēl nav pilnībā izveidojusies, un, salīdzinot ar pārslimošanas rezultātā radušos imunitāti, no vakcīnām iegūtā imunitāte visbiežāk nav tik efektīva.

Bērnu vakcinēšana pārvērš tos no rezistentiem īpatņiem par mērķi jebkuram patogēnam. Bērniem labi darbojas aizkrūtes dziedzeris jeb tīmuss, kas rada spēcīgu imunitāti, un jebkura infekcija, izejot caur bērna organismu, kļūst vājāka attiecībā pret pārējiem ģimenes locekļiem, kas ir sevišķi svarīgi attiecībā uz senioriem un cilvēkiem ar vāju imunitāti. Tādā veidā ar bērnu izolēšanu tiek panākta lielāka varbūtība, ka seniori var sastapties ar vīrusu neizmainītā formā, kas ir krietni bīstamāk.

 

Būsterefekts
Virusoloģijā ir tāds jēdziens kā būsterefekts. Ja organismā ir kādas antivielas, kas radušās, novājinātam vīrusa periodiski nonākot cilvēka organismā no apkārtējās vides, tiek uzturēts, tā teikt, imūnās atbildes spriegums, un organisms producē antivielas bez infekcijas procesa sākšanās. Turpretī, ja cilvēks atrodas sterilā vidē, piemēram, strikti ievēro distancēšanos un bieži izmanto dezinfekcijas līdzekļus, viņa organismā nerodas būsterfekts jeb nenotiek saskarsme ar kairinātāju. Rezultātā antivielu daudzums pakāpeniski samazinās un pārslimošanas process norit smagāk.

Evolūcijas procesā imūnsistēma ir izveidojusies tā, ka tai nepārtraukti uz kaut ko jāreaģē, bet, ja parasto kairinātāju nav, tā var sākt reaģēt (alerģiska rakstura reakcijas) uz ziedputekšņiem, putekļiem, plastmasām utt. 

 

Populārāko Covid-19 vakcīnu darbības mehānisms
Salīdzinājumā ar klasiskajām vakcīnām, šīs, tā dēvētās ’’vakcīnas’’, ko īsti par vakcīnām nosaukt nevar, faktiski ir gēnu inženierijas produkts, kas iedarbojas uz genomu. Tās var būt mRNS vai vektora tipa vakcīnas, kas atšķiras tikai ar pīķa proteīnu nodošanas veidu cilvēka šūnās. Ar vakcīnu tiek nogādāts gēns, kas kodē S pīķa jeb smailes olbaltumvielas, kurām jāpilda dažādas funkcijas, tāpēc tām ir ļoti sarežģīta uzbūve. Lai antivielas to spētu atpazīt un neitralizēt, to telpiskajai formai jābūt absolūti neskartai. Šo vakcīnu darbības princips ir ļoti līdzīgs, tikai nogādes veids var būt citādāks, tas ir kā ar vakcīnu ievadītais sākotnējais modificētais gēns iekļūst mūsu šūnās un tālāk viss notiek, ka tiek mācīts bioloģijā: uz gēna sintezējas RNS, uz RNS sintezējas S smailes olbaltumvielas, kas pēc tam migrē uz šūnu membrānām un iekārtojas tajās, imitējot vīrusu, lai izraisītu imūnsistēmas reakciju.

Tā kā visas Covid-19 populārākās vakcīnas orientētas uz vīrusa S (spike – pīķa jeb smailes) proteīniem (galvenokārt uz posmu, kas saistīts ar receptoriem), tāpēc vīrusam mainoties, vakcīna vairs nevar būt tik efektīva, tas nozīmē, ka vakcīnas efektivitāte vājinās. To iespaido arī faktors, ka šādas RNS tipa vakcīnas, kas ir orientētas uz antivielu veidošanos, šim antivielu daudzumam mazinoties, samazinās arī to efektivitāte, jo neveidojas šūnu atmiņa un nenoris pilnvērtīga šūnu imunitāte. 

 

Vai nevakcinētie apdraud vakcinētos?
Ķīnā, Uhaņā, kas tiek uzskatīta par Covid-19 rašanās vietu, apsekojot daudzus tūkstošus cilvēku, kuri šo infekciju pārslimojuši asimptomātiski, tika atklāts, ka viņi nav inficējuši cilvēkus, ar kuriem tie bijuši ciešā saskarē. Taču te nav nekā pārsteidzoša, un tam ir vienkāršs skaidrojums. Ja cilvēkam ir spēcīga imunitāte un organisms nav pārāk piesārņots, vīrusi vienkārši nespēj strauji izvērsties, jo tiem trūkst barības bāzes – novājināto šūnu. Tas dod imūnsistēmai iespēju, tas ir, laiku, lai atpazītu šo antigēnu vīrusa veidā un izstrādātu masveidā antivielas, lai to pieveiktu. Tas nozīmē, ka šādi, dabīgo imunitāti ieguvušie cilvēki, neapdraud citus cilvēkus un vīrusam nedod iespēju veidot jaunus paveidus. 

Citādāk tas ir ar cilvēkiem, kas ignorē dabas likumus, ēd un dzer, kā pagadās un ko pagādās, kā arī neatmet kaitīgos ieradumus (alkohols, narkotikas, smēķēšana, mazkustība, kafija uc.), turklāt tiem izteikti pietrūkst svarīgāko minerālelementu, sevišķi tādu kā selēns, silīcijs, cinks, kā arī vitamīns D3. Šie cilvēki atrodas masu mediju veicinātajā stresā. Tā vietā, lai runātu par profilaksi, runāts tiek tikai par nevakcinēšanās briesmām. Stresa situācijā organisms pastiprināti tērē šos svarīgos mikroelementus. Vīrusam, nonākot šādu cilvēku organismā, ir iespēja strauji vairoties, tātad arī izplatīties uz citiem cilvēkiem. Kā likums, šādiem cilvēkiem ir liels daudzums citu veselības problēmu, kas imūnsistēmas pārslodzes un mazspējas rezultātā pāriet no latentās uz akūto formu, bet saslimšana bieži vien norisinās ļoti smagā formā vai pat notiek ļaunākais. Ar vakcīnām mēs īslaicīgi varam paglābt šos cilvēkus tādā veidā, ka organisms jau iepriekš sagatavo antivielas pirms saskaršanās ar īsto vīrusu, rezultātā iegūstot laiku organisma mobilizācijai cīņā ar to. Taču problēma līdz galam netiek atrisināta, jo vīrusiem ir ’’barības bāze’’. Tie cenšas izvairīties no imūnsistēmas, veicot mutācijas un radot jaunus paveidus, pret kuriem vakcīnu radītā aizsardzība var izrādīties maz efektīva. Tāpēc tieši šī cilvēku kategorija neatkarīgi no tā, ir vai nav vakcinēti, apdraud pārējos cilvēkus.

Ir jāsaprot, ka jebkurš svešķermenis, kas satur olbaltumvielas (baktērija, sēnīte, vīruss vai vīrusa fragments vakcīnu veidā), nonākot cilvēka asinsritē, rada imūnsistēmas reakciju. Lai organisms radītu antivielas un mobilizētu šūnu imunitāti, tiek tērēta enerģija, kā arī vitamīnu un mikroelementu rezerves utt. Ja daudzmaz vesels cilvēks, kurš rūpējas par savu imūnsistēmu un visticamāk vīrusu pārslimotu asimptomātiski vai ļoti vieglā formā, pandēmijas laikā izlemj vakcinēties, tad šādā veidā papildus noslogo savu imūnsistēmu un var gadīties, ka šo resursu iztrūkums, kamēr nav pilnībā izveidojusies imunitāte, var veicināt smagāku saslimšanu. Tāpēc imunoloģijas mācību grāmatās iesaka vakcinēties līdz pandēmijas sākumam, lai savlaicīgi izveidotos aizsardzība.

Secinājums – ne jau nevakcinētie apdraud vakcinētos vai otrādi, apdraudējumu rada cilvēki, kas ar savu dzīvesveidu sagādā vīrusiem labvēlīgu mutēšanas un vairošanās vidi. Tie var būt gan vakcinētie, gan nevakcinētie. 

 

Vērtējot imunitāti, nevar vadīties tikai pēc antivielu daudzuma
Starp antivielu daudzumu un aizsardzību pret Covid-19 nav tiešas saistības, jo šajā procesā liela nozīme ir šūnu imunitātei, kas ir daudz sarežģītāka. Asimtomātiski pārslimojušais faktiski vismazāk apdraud pārējos cilvēkus un vislabāk sekmē kolektīvās imunitātes veidošanos.

  

Gribētu dzirdēt atbildes uz šādiem jautājumiem
Lai kliedētu daļā sabiedrības radušās šaubas un neuzticību jautājumos, kas saistīti ar pandēmijas apkarošanu, vēlētos sadzirdēt no atbildīgajām amatpersonām loģiski pamatotas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Ar ko sabiedrībai vakcinētie cilvēki ir mazāk bīstami kā nevakcinētie, kuri Covid-19 ir pārslimojuši asimptomātiski un tiem dabīgā veidā ir izveidojušās antivielas?

2. Pārējo cilvēku apdraudēšanas kontekstā, kā no nevakcinētiem cilvēkiem atšķiras vakcinētie, kuriem vājās imunitātes dēļ neveidojas antivielas?

3. Vakcinējot cilvēkus, kuriem dabīgā ceļā ir izveidojušās antivielas, kā arī revakcinējot tos, kuriem pēc vakcinācijas ir vēl saglabājušās antivielas - vai šādiem cilvēkiem nesāksies ļoti intensīvi koagulācijas procesi, kas izraisa pārāk aktīvu dažādu orgānu asinsvadu oklūziju (slēgšanos), DIK (disseminētās intravazālās koagulācijas) sindromu un rezultātā trombus?

4. Vai pandēmijas sakarā konstruktīva citādāka atšķirīga viedokļa totāla nepieļaušana oficiālajos sabiedriskajos masu medijos spēj veicināt tautas uzticību tiem?

5. Imunoloģijā ir sen labi zināms, ka visspēcīgākā imunitāte ir tiem, kas slimību pārslimo asimtomātiski, bet nevis smagi pārslimojušiem vai vakcinētajiem. Vai bezsimptomātiski pārslimojušie cilvēki tiek ieskaitīti, aprēķinot kolektīvo imunitāti? Ja nē, tad kāpēc?

6. Cik cilvēkiem no nevakcinētajiem, kuri slimojuši smagā formā vai pat nav izdzīvojoši, inficējoties ar Covid-19, pirms tam nav bijušas hroniskas veselības problēmas un cik cilvēki pirms saslimšanas ir bijuši pilnīgi veseli?

7. Kā apgalvo epidemiologi, Covid-19 mutācija notieka ar ātrumu 2 reizes mēnesī. Populārākās vakcīnas tika izstrādātas gandrīz pirms diviem gadiem. Vai šādā situācijā varam paļauties tikai uz vakcīnām, ignorējot profilaksi? Ja tā, tad kāpēc valstīs ar ļoti lielu sabiedrības vakcinācijas aptveri, kur nevakcinēto ir gandrīz tikai daži procenti (Izraēla, Nīderlande, Dānija), palielinājās saslimušo skaits?

8. Kā lai izskaidro to, ka nabadzīgajās Āfrikas valstīs, par kurām pandēmijas sākumā tik ļoti bažījās eksperti un kurās bija vismazākais vakcinēto procents pasaulē, piemēram, Zimbabvē, saskaņā ar oficiālajiem datiem, bija vismazāk saslimušo un gandrīz nebija letālo iznākumu?

9. Kā iespaido placebo efekts, gan vakcinētos, gan nevakcinētos, kontekstā ar vienpusēju viedokli par vakcināciju oficiālajos masu mēdijos?

10. Nosauciet kaut vienu slimību, pret kuru vakcinējot veidojas spēcīgāka imunitāte par dabīgo, kura izveidojas, pārslimojot šo slimību!

11. Cik no mirušajiem cilvēkiem Covid-19 ir bijis galvenais nāves cēlonis?

12. Kā tas var būt, ka Zviedrijā, kur bija vismazāk Covid-19 ierobežojumu, ir vismazākais saslimušo un mirušo rādītājs uz 100 tūkstošiem cilvēku Eiropā?

Godīgas atbildes uz šiem jautājumiem veicinātu sabiedrības uzticību un izpratni, kā arī uzlabotu cīņas efektivitāti ar pandēmijām. 

 

Dominē tikai viens viedoklis
Vakcinēties vai nevakcinēties? Oficiālajos plašsaziņas līdzekļos pārliecinoši dominē tikai viens viedoklis. Konstruktīvs pretējais viedoklis pat nav iedomājams, viss precīzi kā labākajos padomju laika gados vai mūsdienās dažās tuvākās kaimiņvalstīs. Loģiski, ka šādā situācijā cilvēkos rodas neticība un šaubas. Droši vien arī es būtu kvēls vakcinēšanās pretinieks, ja vien nebūtu vispusīgi iedziļinājies šajā tēmā, un sapratis, ka vakcinācija ir īslaicīgas paglābšanās veids tiem cilvēkiem no dabas soda, kuri ignorē tās likumus.

Salīdzinājumam, ja, piemēram, siltā un mitrā telpā, atstājam uz ilgāku laiku netīrus traukus, tie sasmako un appelē. Tas nozīmē, ka kādam šie netīrumi ir barība. Precīzi tas pats notiek cilvēka organismā, kur ir silta un mitra vide. Šī pandēmija ir sekas tam, ka cilvēks rīkojas pēc sava prāta, nevis tā, kā to paredzējusi daba. Ja organismā ir pārmērīgi uzkrātās strutas, gļotas un novājinātas šūnas, uzrodas tādi organismi, kam tā ir barība un iespēja vairoties. Vienkārša loģika. Vai tad to tik grūti saprast?

Galvenajiem oficiālās informācijas izplatītājiem, kā LR1 un LTV1, vēlētos atgādināt - ir teorija, ka diskusijā par jebkuru tēmu, lai izlemtu optimālo rīcību, ir jābūt vismaz 10% neatkarīgu un neietekmētu citādi domājošo. Pretējā gadījumā pieņemtais lēmums ir apšaubāms. 

 

Aspekts, par kuru maz runā
Es neapšaubu, ka medikamentu un vakcīnu ražotāji, pirms masveidā sākt ražot kādu jaunu produktu, veic tā pārbaudi uz brīvprātīgajiem. Ir sen zināms, un to arī ārsti atgādina, ka vakcinēties drīkst tikai pilnīgi vesels cilvēks. Tikai ir viena problēma, kur tos brīvprātīgos un turklāt veselus cilvēkus dabūt. Ar to uzturu, kādu cilvēki masveidīgi iegādājas lielveikalos, pat teorētiski nav iespējams būt veselam. Sanāk tā, ka par veseliem tiek uzskatīti cilvēki, kuriem vēl nav parādījušies ievērojami slimību simptomi. Tas nozīmē, ka slimība nav vēl konstatēta, turklāt katram brīvprātīgajam tā var būt cita. Vai šis aspekts neatgādina stāstu ’’par vidējo temperatūru slimnīcā’’? Izriet jautājums – cik ticami ir šādu izmēģinājumu rezultāti?

  

Problēmas var dažādi risināt
Atvainojos, ja kam tas izliksies parupji, izveidojušos situāciju ar vakcinēšanos var salīdzināt ar šādu piemēru: ja ziemā aukstā laikā salst kājas un biksēs lej siltu ūdeni, problēmu var ātri un efektīvi uz īsu brīdi atrisināt un pat paglābties no apsaldēšanās. Tomēr sajūta ātri vien kļūst pavisam neciešama. Var jau turpināt liet un liet, taču droši vien daudz racionālāk būtu savlaicīgi silti saģērbties. Precīzi tas pats pašlaik notiek ar situāciju valstī veselības jomā.

’’Savlaicīgi silti saģērbties’’ nozīmē attīrīt organismu no nevajadzīgā un iedot tam vajadzīgo, tas arī ir viss. Kā bonusā vienlaikus automātiski atrisināsies neskaitāmas veselības nozares problēmas, par kurām jau ir nogurts klausīties. 

 

Vakcinēties vai nevakcinēties?
Viennozīmīgas atbildes šajā jautājumā nav. Tā ir liela kļūda, ko pieļauj oficiālie masu mediji, izslēdzot jebkuru citu viedokli pat tad, ja tas ir loģiski pamatots un balstās uz neapstrīdamiem faktiem, izņēmums var būt tikai pārmērīgi destruktīvs viedoklis. Tāpēc nav brīnums, ka sabiedrībā veidojas neuzticība. Vakcinēšanās nepieciešamība tiek motivēta ar ārstu ieteikumiem, taču jāsaprot, ka ārsti ir spiesti ievērot tiem noteiktās vadlīnijas. Ja kāds ārsts uzdrošinās paust citu viedokli, uzreiz tiek nosodīts, viņam draud sertifikāta anulēšana un pat tiesu darbi.

Jā, vakcīnas ir ērts veids, kā cilvēkam īslaicīgi izvairīties no smagākas saslimšanas, un tā inficētajam dod lielākas cerības izdzīvot, tas ir fakts. Tā tas bija ar sākotnējo paveidu pret, kuru izveidoja vakcīnas. Diemžēl šis mRNS tipa vīruss nepārtraukti mainās, tāda ir šī vīrusa daba. Tāpēc vakcīnas, kas tika radītas agrāk pret sākotnējo paveidu, izrādās arvien neefektīvākas pret katru nākamo paveidu. Sevišķi skaidri to redzam, kas notieka ar omikronu - vakcinētie slimoja biežāk nekā nevakcinētie. Vai ar šādām mazefektīvām vakcīnām, atkārtoti vakcinējoties, iegūsism vēlamo efektu? Vai neparādīsies nopietnas blaknes? Diemžēl tāds scenārijs cilvēkiem ar daudzām hroniskām kaitēm arī ir iespējams. Varbūt loģiskāk būtu censties atbrīvoties no šīm hroniskajām slimībām un stiprināt imunitāti. Cēloņi visām slimībām ir taču ļoti līdzīgi.

Jāsaprot, ka ne jau pats vīruss vai vakcīnas, kas faktiski ir novājināts vīruss, vai vīrusa fragments, rada nepatīkamās blaknes vairākuma gadījumos. Tās ir dažādas hroniskās slimības, kas imūnsistēmai papildus uzliek slodzi, un, saskaroties ar vīrusu, tā netiek galā, tāpēc bieži vien tās pāriet no latentās akūtajā formā. Vienkārši sakot, imūnsistēma pārslogojas un nespēj slapēt iekapsulējušos iekaisuma procesus jeb par blaknēm dēvētās slimības, kuru visbiežākais cēlonis ir ārstēšana ar medikamentiem, nomācot simptomus un nelikvidējot cēloņus.

Sevišķi liela slodze uz imūnsistēmu gulstas, ja ar iekļuvušo tai nepazīstamo vīrusu saskaras pirmo reizi. Vajadzīgs laiks, lai to atpazītu, bet vīruss pa to laiku vairojas, sevišķi strauji progresējot, ja tam ir piemērota vide.  Turpretī, ja cilvēks ir vakcinēts, šis laiks un imūnsistēmas resursi tiek ietaupīti, tādā veidā veiksmīgāk netiek ļauts aktivizēties hroniskajām kaitēm. Tikai nelaime ir tā, ka vakcinējoties hroniskās slimības nekur nepazūd, bet turpina atrasties latentā jeb snaudošā formā, ko ir izdevies panākt, pateicoties medikamentiem (noņemti simptomi). Taču vīruss arī nesnauž, veic mutācijas un cenšas apiet antivielas, tāda ir šī mRNS tipa vīrusu daba – nepārtraukti mainīties. Tāpēc nav brīnums, ka vakcinēšanās efektivitāte uz jaunajiem vīrusa paveidiem gada laikā ir samazinās uz pusi, to atzīst paši vakcīnu ražotāji. Sanāk, ka jāvakcinējas un jāvakcinējas atkal. Par to, kādas tam var būt sekas, kā tas var sekmēt citokīnu vētras, autoimūnos procesu attīstību utt., diemžēl gandrīz nerunā.

Ir arī otrs variants – nevakcinēties. Taču tas ir daudz grūtāks ceļš, prasa daudz zināšanu un gribasspēka, krasi jāmaina dzīvesveids virzienā, kā tas ir aprakstīts šajā internetvietnē. Arī rezultāts visdrīzāk var būt pavisam cits – pazūd daudzās hroniskās slimības un nav vairs vajadzīgi gadiem lietotie medikamenti, parādās enerģija un dzīvesprieks, tiek atslogoti mediķi, arī nav tik ļoti jābaidās no vīrusiem, jo pastāv ļoti liela varbūtība, ka organisma saskaršanos ar tiem var pat nepamanīt. Tādu cilvēku mūsdienu sabiedrībā diemžēl ir maz, taču tādi ir, bet sabiedriskajos masu medijos par tiem tikpat kā nedzird. Dzird tikai smagi slimo nožēlas, ka nebija vakcinējušies.    

 

Aicinājums žurnālistiem
Vairāk nekā pirms 30 gadiem es devos uz barikādēm pie Latvijas televīzijas un radio ēkām, lai tās aizstāvētu, lai brīvi būtu iespējams paust dažādus viedokļus, tai skaitā arī tos, kuriem nepiekrītam. Ar ugunskuru dūmu smaržu piesātinātajās drēbēs un radio aparātu azotē toreiz janvārī stāvēju, lai nekad neatgrieztos tie laiki, kad ir tikai viens ’’pareizais’’ viedoklis. Diemžēl pēc vairāk kā 30 gadiem šāds laiks atkal ir atgriezies attiecībā uz informāciju par cilvēka veselību, tas ir, par pašu svarīgāko, kas cilvēkam var būt, jo pārējais ir otršķirīgs, ja nav veselības.

Cienījamie žurnālisti, kas esat tautas acis un ausis, jūs esat gudri un loģiski domājoši cilvēki, jūs godīgi un patiesi stāstāt par notikumiem Ukrainā, paldies jums par to.  Diemžēl gluži pretējais notieka  Covid-19 pandēmijas atspoguļošanā mūsu oficiālajā informatīvajā telpā, kas man brīžiem atgādināja dažu kaimiņvalstu oficiālos propogandas televīzijas kanālus. Arī es daudz kam nepiekrītu, ko saka antivakseri, jo tas nav tik vienkārši, ir pamatīgi jāiedziļinās medicīnas jomā, bet kāpēc jūs paļaujaties uz dažiem, es atļaušos teikt, pseidospeciālistiem*, kas sabiedriskajos masu medijos līdz apnikumam apgrozās gandrīz vai katru dienu, kuri pat ignorē to kas ir rakstīts imunoloģijas un virusoloģijas mācību grāmatās. Ne jau man jūs mācīt, kā iegūt informāciju. Pasaulē ir prestiži medicīnas žurnāli, piemēram,BMJ, Lancet, var reizēm pašķirstīt arī virusoloģijas mācību grāmatas, ir pieejamas no grantiem neatkarīgu zinātnieku un akadēmiķu uzstāšanās utt. Galu galā jāieklausās arī pašu vakcīnu ražotāju teiktajā. Ir augstākā līmeņa virusologi, kas nodarbojas ar vakcīnu izstrādi un atklāti atzīst, ka tik un tā nāksies gandrīz visiem izslimot. Vienkārši žurnālistiem ir pašiem jāiedziļinās šajās tēmās un šiem pseidospeciālistiem*, kas nepārtraukti aicina vakcinēties un vakcinēties, jāuzdod jautājums, kas notiks ar daudzreiz novakcinētajiem cilvēkiem pēc dažiem gadiem. Ja jums kā žurnālistiem izveidojusies situācija veselības problēmu atspoguļošanas jomā nepatīk, tad tā jāmaina, bet, ja ar savu darbību nevarat šo situāciju izmainīt, tad ir jāpaiet malā, citādāk sanāk, ja situāciju nemaināt un neatkāpjaties, kļūstat par organizētas grupas līdzdalībniekiem. Tiem, kas savu sirdsapziņu ir pārdevuši, der ieskatīties Bībelē Mateja evangēlijā, kur rakstīts par 30 sudraba monētām.

Var dažus cilvēkus ar puspatiesībām kādu laiku apmānīt, bet nevar visu laiku mānīt visus cilvēkus, un tie, kas tā dara, agri vai vēlu nokļūs neērtā situācijā, kā tas bija ar padomju režīma slavinātājiem. Nav vairs 80-gadi, kad toreiz nebija tādu tehnisko iespēju informācijas saglabāšanā kā tagad un pēc atmodas varēja taisnoties, ka tā gluži neteica. Ja kāds kaut vai netiešā veidā izdara spiedienu uz žurnālistiem, tad tas ir jāpasaka, citādi par šādu televīziju un radio uz barikādēm, piemēram, es vairs neiešu. Nojaušu, ka līdzīgi rīkosies arī daudzi citi.

*par pseidospeciālistiem uzskatāmi ārsti, vai citi ar medicīnu saistīti darbinieki, kuri runā par slimību simptomu novēršanu, bet nerunā par slimību cēloņiem un profilaksi

                                                                                                                      biteend