15modsirds

Infarkts un insults
Tā kā reizēm sastopami dažādi traktējumi, kas ir insults un infarkts, jāatgādina terminoloģija.

Insults – smadzeņu infarkts (pareizs termins, bet klīniskajā praksē to sauc par insultu).

Infarkts – audu išēmijas rezultātā radusies audu bojāeja ar nekrozi.

Tromboze – asins recekļa veidošanās asinsvada bojājuma vietā ar sekojošu asinsvada nosprostošanos.

Tromboembolija – trombs veidojas citā vietā (piemēram, ātrija austiņā pie ātriju fibrilācijas) un ar asins plūsmu nonāk, piemēram, smadzenēs, kur izraisa insultu. Aortas aneirismu neizraisa tromboze vai tromboembolija. Aneirisma ir patoloģisks masveida izspīlējums asinsvada sienā. Tā var plīst (akūtā situācijā ļoti reti izdzīvo vai vispār paspēj aizbraukt pie ārsta).

Sklerotisko izmaiņu rezultātā kādā no smadzeņu daļām var rasties insults, tas ir asinsizplūdums vai arī ilgstošas asinsvadu spazmas, retāk trombs. Tās ir ļoti nepatīkamas, dzīvībai bīstamas diagnozes, kas saistās ar tādām slimībām, kā Pārkinsona un Alcheimera, kā arī vecuma plānprātību (demenci) utt. Par insulta cēloņiem tiek runāts daudz, tiek nosaukts paaugstināts holesterīna līmenis, smēķēšana, pārmērīga sāls lietošana, paaugstināts arteriālais asinsspiediens utt. Šie faktori tiešām mazāk vai vairāk palielina insulta un infarkta risku, taču nozīmīgāks izraisītājs ir strutas, kuru sastāvā daudz toksīnu, tās uzkrājas frontālajos un maksillārajos sinusos (deguna blakusdobumos) un pēc tam pakāpeniski difūzijas ceļā iekļūst smadzeņu asinsvadu sienās un bojā tās. Veidojas čūlaini posmi, kuri “apaug” ar holesterīnu un kalcija sāļiem. Tādā veidā rodas smadzeņu skleroze. Asinsvadi vairs nav tik izturīgi un asinsspiediena paaugstināšanās var izraisīt to plīsumu (insults), savukārt atrāvušies holesterīna un kalcija sāļu veidojumi - asinsvadu aizdambēšanos (tromboze), kā rezultātā attiecīgajā posmā radot audu atmiršanu.

Tiklīdz asinis nenonāk kādā smadzeņu daļā, pietiek ar to, ka 2 minūtes nav skābekļa, lai tiktu pazaudēta kontrole par attiecīgo zonu ķermenī. Rezultāts ļoti nepatīkams - nefunkcionē, piemēram, roka, kāja utt.

 
Pazīmes, kas liecina par pirms infarkta stāvokli
Ja kāda no šīm pazīmēm jums ir aktuāla, neatliekami jāgriežas pie kardiologa!

     Izejot ārā aukstā laikā un dziļi ieelpojot, krūtīs uz dažām minūtēm parādās degoša sajūta, kas var būt saistīta ar sirds koronārās artērijas sašaurināšanos. Dažreiz to sauc par aukstuma stenokardiju.

     Nestabilā stenokardija. Piemēram, cilvēks, iziet ārā, strauji uzsāk fiziskas aktivitātes, un krūtīs parādās smaguma sajūta, it kā uz krūtīm būtu uzlikt skaut kas smags, kaut gan nekas nesāp. Drīz vien tas pāriet un atkal atkārtojas. Arī pie lielas psihoemocionālās slodzes notiek līdzīgi.

     Aizdusa pie fiziskas slodzes, kas var būt saistīta ar sirds nepietiekamību.

     Rīta pusē krūtīs nospiedoša sajūta, no kuras cilvēks pamostas, bet pa dienu viss ir kārtībā.

 

Pazīmes, kas liecina par insulta draudiem
Mēdz būt hemorāģisks insults, kad asinsvada plīsuma rezultātā notiek asins izplūdums galvas smadzenēs, un išēmiskais insults jeb galvas smadzeņu infarkts, kas saistīts ar smadzeņu asinsvada nosprostošanos, ko izraisa trombs, kas, nonākot līdz galvas smadzeņu asinsvadu šaurākajai vietai, nespējot virzīties tālāk, to aizsprosto. Rezultātā daļā galvas smadzeņu nenotiek asinsrite, un nervu šūnas pārstāj darboties.

Dažas tauvojošā insulta pazīmes ir tādas pašas kā insulta pazīmes, tikai tās notiek īslaicīgi. Pārejoša išēmiska lēkme (tranzitora išēmiska lēkme TIL) ir neiroloģiskas disfunkcijas pārejošas epizodes, ko izraisa smadzeņu vai tīklenes audu reģionālā išēmija, bet neizraisa išēmijas skartā posma infarktu.

Pazīmes, kas liecina par draudošo insultu:

    atmiņas traucējumi, kas izpaužas kā vairākkārt atkārtota kāda doma,

    diskomforts sirds apvidū,

    nespēks un paniskas bailes,

    nesakarīgas runas traucējumi parādās un pāriet,

    brīžiem neskaidra redze,

    koordinācijas traucējumi, brīžiem ķermenis neklausa, turētais var izkrist no rokām,

    žoklis nobīdījies uz vienu pusi,

    pārāk bieži sirdspuksti un sirds aritmija,

    roku, kāju nejūtīgums,

    biezas asinis,

    traucēts norīšanas reflekss, piemēram, pēc ūdens malka parādās klepus.

Ja asins spiediens ir zemāks par 180 mmHg, nedrīkst to samazināt ar hipotensīvajiem medikamentiem, pretējā gadījumā var veidoties hipoksija, kas ir skābekļa deficīts. Tas savukārt palielina insulta risku, jo ar paaugstinātu asinsspiedienu organisms cenšas palielināt skābekļa apgādi. Nav vēlams arī lietot pretsāpju medikamentus.

Ja cilvēks ikdienā lieto adekvātu uzturu un ja tam nav vitamīnu K2, D3, B12, kā arī polinepiesātinātās taukskābes omega-3 deficīta, insults un infarkts praktiski nav iespējams.

 

Arteriālā hipertensija (paaugstināts asinsspiediens)
Tradicionālajā medicīnā arteriālā hipertensijā skaitās neizārstējama slimība un cēloņi nav zināmi. Kāpēc mūsdienu medicīna to ārstē, bet neizārstē? Tiek izrakstītas tabletes, kas nobloķē dabīgos asinsspiediena regulēšanas mehānismus. Cēlonis netiek novērsts, notiek īslaicīga simptomu novēršana, tiek pateikts – ar to ir jāsadzīvo, neko tur nepadarīsi, tā ir neizārstējama slimība.

Spiediens tiek uzturēts ar dažādiem asinsspiedienu pazeminošajiem hipotensīvajiem preparātiem, piemēram, tādiem kā beta blokatori, angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitori vai izmanto diurētiķus, kas ir urīndzenoši līdzekļi, lai samazinātu kopējā asins daudzumu. Jā, tabletes tiešām samazina asinsspiedienu, tai pašā laikā paaugstināšanās iemesls absolūti netiek novērsts un organisms turpina censties paaugstināt asinsspiedienu un paaugstina to vēl vairāk, lai tādā veidā orgāni saņemtu vajadzīgo skābekļa daudzumu. Jāsaprot, ja asinsvadi sašaurināti vai saspiesti, piemēram, ar muskuļiem vai mugurkaula skriemeļiem, vai pat audzējs veidojas, lai to pašu asins daudzumu tajā pašā laikā pārsūknētu caur šiem asinsvadiem, jāpaaugstina spiediens, ko organisms arī cenšas darīt - regulēt asinsspiedienu ar neirohumorālās sistēmas palīdzību, kuras uzdevums ir uzturēt optimālā līmenī organisma iekšējās vides parametrus jeb homeostāzi. Tā tas turpinās līdz tabletes vairs nepalīdz un ārsts izraksta vēl stiprākus medikamentus ar ko novērst asinsspiedienu. Taču, samazinot to ar medikamentiem, spiediens atkal turpina vēl vairāk paaugstināties Tā tas turpinās, līdz vienā ‘’jaukā’’ brīdī asinsvadi vairs neiztur un pārplīst. Visbiežāk tas notiek galvas smadzenēs un tas saucas - akūts hemorāģisks insults.

Ja cilvēks spītīgi  tic mediķu nekļūdīgumam un turpina samazināt spiedienu ar ķīmiskiem preparātiem, jārēķinās, ka tabletes var izrādīties stiprākas par organismu un salauzt tā aizsardzības mehānisma signalizatorus, nobloķēt arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās mehānismus. Kaut arī spiediens pēc iedzertās tabletes stabili pazemināsies, taču par to nebūtu jāpriecājas, jo nelaime netiek novērsta, bet atvirzīta uz vēlāku laiku. Agri vai vēlu galvas  smadzenēs skābekļa deficīta rezultātā notiks išēmisks insults, bet ja sirds muskulī pietrūks skābekļa – infarkts.

Pazeminoties asinsspiedienam un paplašinoties asinsvadiem mazā iegurņa orgānos, lielākā daļa hipotensīvo preparātu uz smadzeņu un pašas sirds asinsvadiem neiedarbojas, jo asins plūsma palielinās sirdī un smadzenēs samazinās. Tādā veidā parādās šā procesa simptomi, tādi kā tahikardija, galvassāpes, reibonis. Ja asinsspiediens augsts un to strauji pazemina, var rasties akūtā išēmija ar tai sekojošo išēmisko insultu. Tādā veidā īslaicīgi pazeminot asinsspiedienu vienkārši tiek nodrošināta organisma eksistence, kas parasti beidzas ar insultu vai infarktu.

Pirmkārt cieš šūnas vietās, kur ir lielākais skābekļa patēriņš, tas ir sirds un smadzenes. Ja skābekļa deficīts ilgi saglabājas, notiek masveida šūnu bojāeja, tādā gadījumā rodas miokarda infarkts vai smadzeņu insults.

Hipertonija ir pārmērīga asinsvadu muskuļu spriedze un ir tikai kā līdzās pavadonis uz audiem un orgāniem skābekli nesošo artēriju un arteriolu gludās muskulatūras hipertonusam. Arteriālā hipertensija tā nav slimība, bet organisma kompensatorā reakcija uz konkrētu iemeslu – asins piegādes traucējumiem dzīvībai svarīgos orgānos sirdī, smadzenēs un nierēs. Tādā veidā organisms cenšas kompensēt skābekļa trūkumu audos un orgānos, kas galvenokārt saistās ar asinsvadu sašaurināšanos. Hipertonija piespiež organismu paaugstināt asinsspiedienu, lai pa sašaurinātajiem asinsvadiem piegādātu iepriekšējo daudzumu asiņu, kas arī ir arteriālā hipertensija, tāpēc reālo izārstēšanu var panākt ne jau ar mākslīgo spiediena pazemināšanu, bet ar asins apgādes sistēmas normalizāciju. Turpretī ar medikamentiem samazinot asinsspiedienu, apgrūtinās smadzeņu spēja pildīt dzīvībai svarīgas funkcijas tādas kā elpošana un sirdsdarbība, tāpēc, lai nodrošinātu šīs funkcijas, smadzenes atslēdz posmus, kas atbild par cilvēka saprātīgu darbību, ko, piemēram, pazīstam kā vecuma plānprātību.

Tāpat kā svaram, asinsspiedienam dzīves laikā nav jāmainās, tas ir ‘’zelta standarts’’ 120/80±10 mmHg

Kaut arī mēģināt pazemināt asinsspiedienu ar arteriālās muskulatūras tonusu regulējošiem preparātiem liekas racionāli, taču tādā veidā netiek novērsts hipertonijas cēlonis, kas kā redzams saistīts ar augstākiem sistēmas posmiem, tas ir centrālo nervu sistēmu. Acīmredzams, ka ir nepieciešams izmantot fizioloģiskos mehānismus, kas novērš pirmscēloni. Arteriālās hipertensijas novēršanas mehānisms organismā ir ģenētiski ieprogrammēts, vajag to tikai aktivēt.

Saprātīgāk būtu lietot sedatīvos preparātus jeb nomierinošos līdzekļus tādus kā, piemēram, baldriāns, korvalols, volokardīns, kuri atslābina asinsvadus, novērš to spazmus un pretēji hipotensīvajiem preparātiem, paplašināšana arī mikroasinsvadus.

Asinsspiediens cilvēkam diennakts laikā var mainīties daudzkārt, atkarībā no ļoti daudziem faktoriem, no asins sastāva, tajā esošajiem hormoniem, olbaltumvielām, taukiem utt. Taču ir vēl viens faktors, izšķīdinātās ogļskābās gāzes daudzums asinīs, kas ir šūnu elpošanas gala produkts. Ogļskābā gāze no organisma izdalās, ventilējot plaušas, taču ceļā līdz plaušām tā atrodas asinīs palielinātā koncentrācijā. Tam ir svarīga loma asinsvadu lūmena regulēšanā, jo neļauj spazmēties asinsvadiem, tādā veidā tā ir kā ķīla normālam asinsspiedienam. Asinsvadu spazms nav iespējams, ja ogļskābā gāze asinīs ir 5,5−6,5%, kas ir raksturīgi fiziski ļoti aktīviem cilvēkiem. Veciem slimiem cilvēkiem, kā arī tiem, kas piekopj mazkustīgu dzīvesveidu, ko pavada regulāri stresi, tā ir 3,5−4,5%, jo elpošanas intensitāte palielinās līdz pat vairāk nekā 10 litriem minūtē, pie normas 3,5 litri. Tas nozīmē, ka pie pārmērīgas plaušu ventilācijas ievērojami samazinās ogļskābās gāzes daudzums asinīs un tā ir hipokapnemija – patstāvīgā ogļskābās gāzes CO2 nepietiekamība asinīs, kas ir galvenais likumsakarīgais arteriālās hipertensijas iemesls asinsvadu spazmam un sašaurinājumam.

Ja ir paaugstināts asinsspiediens, jānoskaidro cēloņi un jāsaprot to rašanās mehānisms. Jāveic galvas smadzeņu un kakla magnētiskās rezonanses tomogrāfija, jāveic asins analīzes, jāpārbauda holesterīna līmenis asinīs, jāveic elpošanas funkcionālos izmeklējumus. Asinsspiediena paaugstināšanos var izraisīt kakla pirmā skriemeļa Atlanta nobīde traumu rezultātā, tādos gadījumos jāgriežas pie attiecīgā speciālista, kas to iebīda atpakaļ.

Kā profilaktiskos ieteikumus varētu minēt izvairīšanos no ilgstošiem stresiem, jo tie izraisa dažādu muskuļu spazmas un traucē asinsriti, tāpēc regulāri jāsporto un jāsvīst pirtī. Ilgstoši sēžot krēslā veidojas spriedze kakla muskuļos un rezultātā asinsvadu nospiešana, tāpēc regulāri jāveic speciālie kakla muskuļus atslābinošie vingrinājumi. Taču visefektīvākais risinājums ir aktīva fiziskā slodze, pilnā organisma attīrīšana un pāriešana uz adekvātu uzturu. Viss ir līdzīgi kā pie citām veselības problēmām.

 

Arteriālās hipertensijas iespējamie cēloņi
1. Aterosklerotisko pangu un kolagēna nogulsnēšanās uz artēriju sieniņām.

2. Kakla muskuļu spazmas, kā rezultātā tiek saspiesti asinsvadi, kas baro galvas smadzenes. Smadzenēm nepietiek skābekļa, un tās dod signālu paaugstināt asinsspiedienu. Šis cēlonis raksturīgs cilvēkiem, kas piekopj mazkustīgu dzīvesveidu. Jāvēršas pie profesionāla masiera.

3. Asinsvadu spazmas stresa rezultātā.

4. Populārākais cēlonis – ilgstoša hipotensīvo medikamentu lietošana. Asinsvadi turpina atrasties spazmētā stāvoklī, sirds strādā ar mazāku slodzi, audu hipoksija pastiprinās, skābekļa deficīts pāriet hroniskā formā, un cilvēks vairs nevar piekopt aktīvu dzīvesveidu, jo, sākoties fiziskai slodzei, uzreiz pacelsies asinsspiediens. Šāds stāvoklis draud ar plānprātību, insultu un infarktu. Ārsti šadās situācijā izraksta hipotensīvos, tas ir, asinsvadus paplašinošos medikamentus, taču ne visi asinsvadi tādā veidā paplašinās. Tas notiek tikai ar lielajiem arteriālajiem un mazā iegurņa asinsvadiem. Taču galvas smadzenes un pašu sirdi barojošie asinsvadi nepaplašinās.  

5. Retāk sastopams cēlonis – audzēji smadzenēs, nierēs vai sirdī.

Hipotensīvie augi arteriālā spiediena pazemināšanai – piparmētra, vilkābele, donis, dzeltenais amoliņš, sirds mātere, aronijas, bruņu ķiverene, dumbrāja zaķpēdiņa, baldriāna sakne un arī baltais āmulis (Latvijā ļoti reta un īpaši aizsargājama suga)

Asinsvadus paplašinošie un spazmolītiskie augi – dilles, pienenes, ķimenes, pelašķis, anīss, kapmirtes un fenhelis.

 

Arteriālā hipotensija (pazemināts asinsspiediens)
Arteriālā hipotensija jeb hipotonija ir pazemināts asinsspiediens, kas izraisa nepietiekamu organisma audu un šūnu apgādi ar skābekli. Izpaužas kā nespēks, galvas reibonis, troksnis ausīs, roku svīšana vai ģībonis, piemēram, strauji pieceļoties no gultas. Var izpausties kā hroniskā noguruma sindroms, kas tiek diagnosticēts kā veģetatīvā asinsvadu distonija. Arī nespēks liecina par arteriālo hipotensiju. Salīdzinājumā ar paaugstināto asinsspiedienu, nedaudz pazemināts asinsspiediens nav tik bīstams, jo tas nerada draudus asinsvadiem. Ir pat novērots, ka cilvēki ar pazeminātu asinsspiedienu dzīvo ilgāk. Arteriālā hipotensija sākas, kad spiediens nokrītas mazāk par 90/60 mmHg.

Kā galvenos pazemināta asinsspiediena iemeslus varētu minēt sirds muskuļu vājumu (jātrenē sirds), tas var būt vairogdziedzera un virsnieru hormonu deficīts, hroniskas zarnu trakta slimības, ūdens deficīts organismā. Tas var pazemināties sievietēm menopauzes periodā olnīcu disfunkciju rezultātā. Protams, zemu asinsspiedienu var izraisīt asins zudumi traumu rezultātā vai parazītu savairošanās, ilgstoša depresija, nekorekta nervu sistēmas iedarbība uz asinsvadu tonusu, kā arī asinsspiedienu pazeminošu medikamentu pārdozēšana. Arī enerģijas un barības vielu deficīts izraisa asinsspiediena pazemināšanos.

Asinsspiedienu paaugstina sāls lietošana, kafija (īslaicīgi). Ir dažādi veidi, kā normalizēt asinsspiedienu. Tā ir kakla muskuļu masāža, pastaigas dabā, dažādi fiziskie vingrinājumi, kas nostiprina sirdi, pirts un apliešanās ar aukstu ūdeni pēc karsēšanās, kontrastu duša, masāža ar ledus gabaliņiem, negatīvi lādēts ūdens un veselīgs uzturs, zaļie kokteiļi.

No dabas līdzekļiem asinsspiediena paaugstināšanai var minēt kadiķogas (10-20 ogas dienā, tomēr pirms to lietošanas jākonsultējas ar ārstu naturopātu, jo ogas var arī būt indīgas), biškrēsliņu ziedi, zeltsakne, žeņšeņs, ingvers, pelašķis, leizeja, kumeļpēdas, baltdadzis. Var izmantot tējas, veidojot dažādas kombinācijas, piemēram, asinszāles, feihoja, cidonijas, citronliāna, rožainā rodiola, ugunspuķe, eleiterokoki, ežziedes sēklas, lauru lapas, augstā arālija. Ja nav citu variantu, var lietot melno un zaļo tēju, taču jārēķinās, ka tās satur kofeīnu. Tējas pagatavo līdz +700C temperatūrā, dzer līdz ēšanai. Biškopības produkti asinsspiediena normalizēšanai – medus ar kanēli, bišu maize un peru pieniņš, ko jālieto pēc ēdienreizes. 

 

Stenokardija
Daudz tiek runāts par  stenokardijas riska faktoriem, tādiem kā smēķēšanu, paaugstināts asinsspiediens un  holesterīna līmenis, liekais svars un citiem, tomēr tie ir tikai veicinošie faktori. Īstais cēlonis ir koronāro (sirds) asinsvadu sieniņu piesārņojums. Uz asinsvadu iekšējām sieniņām sāk uzkrāties ar asinsplūsmu nonākušās šlakvielas, un tajās vietās, kut tās pielīp, parādās čūlas un citi bojājumi, kuriem pakāpeniski pievienojas kalcija savienojumi un holesterīns.

Galvenie asinsvadu bojātāji ir strutainie toksiskie savienojumi, kas nonāk asinsvados angīnas, tonsilīta vai mandeļu iekaisuma rezultātā. Tie nāk no frontāliem un maksilāriem sinusiem (haimorīts), no plaušām un bronhiem.  Bez pēdām nepaliek bērnībā izslimotās respiratorās slimības, bronhīts, plaušu karsoņi, iesnas, klepus, kas tiek ārstētas ar medikamentiem. Tās atstāj strutu sakopojumus vietās, kuras tās skārušas: plaušas, mandeles, sinusi utt. Piemēram, pieaugušam cilvēkam frontālajos sinusos var uzkrāties līdz pat glāzei sacietējušu strutu. Tā ir ideāla bāze vīrusiem, tai skaitā gripas. Vīrusi dara labu darbu – izšķīdina uzkrātās sacietējušās strutas, no kurām organisms ar iesnām un klepu cenšas atbrīvoties.

Ar trombiem aizsprostotajā asinsvadā pārstāj cirkulēt asinis un sirds muskulis šajā posmā atmirst. Ja asinsvads aizsprostots daļēji, samazinās ienākošo asiņu daudzums un veidojas išēmija. Šo patoloģiju sauc par stenokardiju, šajā gadījumā tā ir stabila stenokardija, kas attīstās pakāpeniski un visbiežāk izpaužas ar sāpēm aiz krūšu kaula fiziskas slodzes, stresa laikā. Nestabilu jeb miera stenokardiju izraisa tromboze, tā parādās pēkšņi un ir bīstamāka, jo var rasties miokarda infarkts. 

 

Ferotīns un eritrocīti
Feritīns ir kā dzelzs rezervju indikators organismā. Tā ir olbaltumviela, kas atrodas šūnās un apskauj dzelzi, tādā veidā to uzkrājot, bet pēc nepieciešamības atbrīvojot. Vienā tāda feritīna molekulā ir ap 4000 dzelzs atomu. Parasti ferotīna daudzumu asinīs mēra nanogramos uz mililitru (ng/mL) vai mikrogramos uz litru (μg/L). Normas ir ļoti atšķirīgas - no 30 līdz 300 ng/mL, atkarībā no vecuma, dzimuma, no hroniskām slimībām, svara un daudziem citiem faktoriem. Tās var noteikt tikai pieredzējis speciālists konkrētam cilvēkam, veicot ļoti daudzus izmeklējumus. Jāizvērtē, piemēram, ne tikai eritrocītu daudzums, bet arī apjoms un to forma. Ja apjoms ir mazs (mikrocitoze), tad dzelzs nepietiek, bet, ja apjoms ir liels, nepietiek B9 un B12 vitamīnu un tāds eritrocīts neiekļūs sīkajos asins kapilāros. Ja ir dzelzs deficīts, imūnās sistēmas šūnu leikocītu daudzums samazinās un limfocītu daudzums palielinās. Retikulocītu (jaunos eritrocītu) skaita palielināšanās liecina par hipoksiju. Ideālam transferīna piesātinājumam ar dzelzi koeficents ir 45%. Ja hemoglobīns ir glikēts (tas ir sasaistījies ar cukuru), skābekļa piegāde apgrūtināsies, tas nozīmē, ka iestāsies hipoksija. 

Pēc eritrocītu apjoma var saprast, vai organismā pietiek omega-3 un B vitamīna. Ja, piemēram, B9 un B12 nepietiek, eritrocītu forma būs nevienmērīga, tas apgrūtinās iekļuvi sīkajos asinskapilāros un nepiegādās skābekli.

Ja kuņģī ir maza skābes koncentrācija, slikti asimilēsies dzelzs, jo šis process ir saistīts ar dzelzs ķīmisko valenci, bet, lai valenci koriģētu, vajadzīgs C vitamīns.  Arī olbaltumvielu nepietiekamība rada dzelzs deficītu, jo nav no kā veidot feritīnu, lai uzkrātu dzelzi.

No feritīna veidojas asins olbaltumviela hemoglobīns, kas sastāv no 4 polipeptīdu ķēdēm, no kurām katra satur protoporfirīnu hemo – divvērtīgā dzelzs kompleksu. Kaulu smadzeņu audos no feritīna tiek izveidoti sarkanie asins ķermenīši eritrocīti, kuros ferotīns ir galvenā sastāvdaļa.

Feritīna deficīta simptomi:
    nespēks un nogurums,

    nevar aizmigt,

    libido traucējumi,

    neauglība,

    svara izmaiņas,

    vairogdziedzera funkcijas samazināšanās,

    aukstuma nepanesība,

    paaugstināta uzbudināmība,

    nagu un ādas stāvokļa pasliktināšanās,

    matu izkrišana,

    biežas galvassāpes.

Dzelzs uzsūkšanos traucē melnā tēja un kafija, jo to sastāvā esošais tanīns sasaistās ar dzelzi un apgrūtina tā asimilāciju organismā. Piena produktos esošais kalcijs izkonkurē dzelzi tā asimilēšanās laikā. Graudos esošie fitāti sasaistās ar dzelzi un veido nešķīstošus savienojumus.

 

Hemoglobīns
Hemoglobīnu veido divas sastāvdaļas: hēma (satur dzelzi) un globīna daļa (satur olbaltumvielas). Hemoglobīna molekula satur 4 hemo, tas ir 4 protomērus, kas savienoti ar ūdeņraža saitēm, tātad attiecīgs daudzums olbaltumvielu un 4 atomi dzelzs. Hemoglobīns ir gandrīz precīza hlorofila kopija, bet hlorofils ir gandrīz precīza ciānkobalamīna kopija. Hlorofils ietilpst hloroplasta sastāvā, kas kā pigments piedod zaļo krāsu augiem, pateicoties kuram augos gaismas ietekmē notiek fotosintēze, bet biosintēzes procesā veidojas organiskās vielas.

Hemoglobīns no hlorofila atšķiras tikai ar to, ka hemoglobīnā 4 dzelzs atomu vietā hlorofilā ir 4 atomi magnija, citas starpības nav. Dzelzs piedod sarkano, bet magnijs zaļo krāsu. Eritrocīti kaulu smadzenēs faktiski nevis rodas, bet komplektējas, veidojot hemoglobīnu, kas ir eritrocītu sastāvā. Ar četru kobalta atomu starpniecību, magnijs tiek nomainīts ar dzelzi, tas ir ar ciānkobalamīna (B12 vitamīns) starpniecību. Tāpēc, lai nebūtu problēmu ar asins analīzēm, ir tik svarīgi lietot zaļumus termiski neapstrādātā veidā, jo ja cilvēks ar uzturu nesaņem hlorofilu, viņa mūžs ir nepārāk ilgs un dzīve ne pārāk kvalitatīva.

Paaugstināts eritrocītu daudzums asinīs liecina par ūdens trūkumu organismā vai par hronisku leikozi, bet pazemināts daudzums liecina par anēmiju.

 

Anēmija
Anēmija pati pa sevi nav slimība, taču ar laiku tā rada citas slimības. Tas ir samazināts sarkano asins ķermenīšu jeb eritrocītu skaits. Tā ir aktuāla gandrīz pusei pasaules iedzīvotāju. Cēloņi ir ļoti dažādi: – parazīti (piemēram, askarīdas, ankilostomas utt.), medikamenti (analgīns, dimidrols, tetraciklīns utt.), stress, neveselīgs uzturs, iedzimtība, asins zudums. Pie dzelzs deficīta anēmijas, kas ir izplatītākā slimības forma, ārsti bieži vien iesaka ēst gaļu, aknas, hematogēnu (iegūst no liellopu asinīm, atdalot no tām fibrīnu), tomēr tā nav īsti pareiza pieeja, jo, vārot gaļu, tajā esošais dzelzs iegūst citu ķīmisko vērtību (valenci), un šāda dzelzs, kas pārgājusi neorganiskā, ūdenī nešķīstošā formā, neasimilējas. Ja tā būtu, tad ēdot no sarūsējošiem traukiem varētu atrisinātu dzelzs deficīta problēmu. Daudz dzelzs ir zaļajos augos. Tur tas ir organiskā formā, tātad viegli asimilējams.

 

Erektīlā disfunkcija
Vīriešiem impotence jeb erektīlā disfunkcija liecina par vājiem asinsvadiem un skābekļa trūkumu sirdī un smadzenēs, kas perspektīvā draud ar ļoti nopietnām sekām. Sirdij strādājot pastiprināti (augsts asinsspiediens un pulss) asinsvadi tiek pamatīgi noslogoti. Tāpēc organisms tos cenšas pasargāt no pārplīšanas, samazinot slodzi. Tas ir aizsardzības mehānisms, līdzīgi kā elektrībā drošinātāji, ja tos apiet, sekas var būt ļoti nepatīkamas. Mākslīga sirds slodzes palielināšana, piemēram, ar viagras palīdzību, ir ļoti bīstama. Erektīlie stimulatori komplektā ar acidozi, hipoksiju un organisma toksisko pārslodzi  var izraisīt letālas sekas. Tāpēc, lai asinsvadi nepārplīstu (infarkts), jāattīra organisms un jālieto uzturs, kādu cilvēkam ir paredzējusi daba.

 

Nedrīkst lietot pārceptus taukus un margarīnu!
Tiklīdz cilvēks sāk lietot pārceptus taukus, margarīnu, hidrogenētus augu taukus, tā sirds muskuļu šūnām (kardiomiocītiem) tiek pārtraukta apgāde ar nepieciešamajiem pilnvērtīgiem membrānas komponentiem, tāpēc elektroaktivitāte samazinās un rezultātā membrānas kļūst trauslas, mainās to viskozitāte. Cilvēkam parādās strukturālas un funkcionālas novirzes.

 

Nedzert ūdeni ir bīstami!
Vīriešiem cirkulējošā asins daudzums organismā ir 7% no kopējā svara, sievietēm nedaudz vairāk, tie ir 8,5%. Asins sastāvā apmēram 40% ir asins formelementi (leikocīti, eritrocīti, trombocīti), un 60% ir cirkulējošā plazma. Eritrocītu attiecību pret kopējo asins daudzumu sauc par hemotokrītu un to mēra procentos.

Plazma ir izotonisks šķīdums, tas ir, tāds šķīdums, kur sāļu koncentrācija ir identiska tai, kas ir iekššūnu šķidrumā. Asins plazmā cirkulē asins šūnas. Ja asinis kļūst hipertoniskas, ūdens no šūnas tiek sūkts ārā un, ja asins plazma kļūst hipotoniskāka, ūdens spiedīsies šūnā, šis variants tai var būt neatgriezenisks, tātad letāls, jo šūna var plīst.

Ja asinis kļūst hipertoniskas, mums gribas dzert, lai samazinātu sāļu koncentrāciju, bet, kad asinis kļūst hipotoniskākas, mums gribas kaut ko sāļu, lai palielinātu sāļu koncentrāciju. Asins plazmas izotoniskā stāvokļa noturēšana ir cilvēka izdzīvošanas mehānisms.

Nieres ūdeni ņem no cirkulējošās plazmas. Ja cilvēkam ir 5 litri asiņu, tad tie ir 3 litri plazmas, kurā atrodas toksīni. Tas nozīmē, ka šie 3 litri plazmas ir jāizfiltrē. Izvadfunkcija darbojas tikai tad, kad esam nomodā un dzeram ūdeni. Jo vairāk dzeram, jo vairāk urīna, jo vairāk izvadam. Miegā toksīni turpina izdalīties, bet izvadīt tos nevar, tāpēc ieslēdzas sāļu koncentrācijas mehānisms, tādējādi kopējā sāļu koncentrācija 500 ml urīna naktī pieaug. Tā kā cilvēks miegā nedzer, urīns veidojas no asins plazmas, kuras daudzums samazinās līdz 2,5l, tādējādi proporcionāli palielinās hematokrīts,  un, ja tie ir 48% (plazma no kopējā asins daudzuma), sākas trombu veidošanās 1. stadija, pie 50% tie jau ir trombi, kas rada infarkta un insulta risku. Ja izvadītais ūdens tiek atjaunots dzerot, hematokrīts normalizējas. Visvairāk šis rādītājs pieaug no rīta, šī iemesla dēļ pēc pamošanās vēlams dzert ūdeni (skat. sadaļā par ūdeni).

 
Kad var notikt tromboze?
Tad kad asins plazma ir visvairāk zaudējusi ūdeni, tās ir agrās rīta stundas, kad hemotokrīta skaitlis ir palielinājies. Pēc urinēšanas uzreiz būtu jāpadzer, tas ir dabīgais aizsardzības mehānisms, kad cilvēks naktī pamostas, lai urinētu, pie reizes padzertos. Miega zāļu lietošana var izjaukt šo mehānismu, un tas ir ļoti bīstami. Pret trombozes profilakse, sevišķi svarīga ir tiem, kam hemotokrīta skaitlis jau tā ir augsts. To pārliecinoši rāda ātrās palīdzības statistika, visbiežāk jādodas glābt dzīvību rīta stundās. Agrās rīta stundas ir viskritiskākās. Cilvēkiem, kuriem jau ir sākušās problēmas, obligāti būtu jātur ūdens pat pie gultas, un jāpadzeras jau pirmsu rinēšanas, jādzer pat ja negribas dzert. Ideālais variants – negatīvi lādēts ūdens. Tādas ierīces, kas padara ūdeni negatīvi lādētu, ir pieejamas pat kabatas formāta lielumā. Fizioloģiski nepieciešamais ūdens daudzums diennaktī vienalga jāizdzer, pat ja ir tūskas. Urīndzenošie medikamenti tikai samazinās ūdens daudzumu asins plazmā.
                                                                          biteend

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 399 viesi un nav reģistrētu lietotāju

15sirdsunasinsv

                                           Sirds un asinsvadi

Diemžēl aptuveni pusei pasaules iedzīvotāju ir sirds un asinsvadu saslimšanas, kas ir galvenais nāves cēlonis mūsdienās. Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām katru gadu mirst apmēram 15000 cilvēku.  Faktiski par slimībām tās īsti pat nevar nosaukt, jo tās ir sekas hroniskam C vitamīna un ūdens trūkumam,  svarīgāko minerālvielu deficītam organismā, kā arī organisma piesārņojumam, kaut gan farmācijas industrija, kas gūst milzīgu peļņu, strikti uzstāj, ka tās ir slimības. Protams, ja, tomēr esat nonākuši līdz dzīvībai bīstamai situācijai, variantu nav, jāseko ārsta norādījumiem. Tehnoloģiskie panākumi sirds slimību ārstēšanā angioplastija, šuntēšana un citas operācijas glābj dzīvību smagi slimajiem, bet nenovērš slimību cēloni. Taču, ja cēloņus apzinās un attiecīgi rīkojas, var arī nenonākt līdz infarktam, insultam, asinsvadu un sirds vārstuļu stenozei.

 

Kā darbojas sirds asinsvadu sistēma?
Kad asinis plūst mazajā asinsrites lokā, tās piesātinās ar skābekli. No sirds tālāk asinis plūst lielajā asinsrites lokā (arteriālās asinis), lai apgādātu orgānus ar skābekli, savāktu ogļskābo gāzi un atgrieztos atpakaļ uz sirdi (kā venozās asinis). Sirdij ir piesūcoša darbība, un katra nākamā asiņu porcija grūž iepriekšējo cauri visam organismam. Asins plūsmas ātrums ir pusmetrs sekundē. Pulss normā ir 60-78 sitieni sekundē. Ja pārējie orgāni naktī atpūšas, tad sirds to dara mazāk par pus sekundi, kamēr ieplūst nākamā asiņu porcija un tas notiek diastolē (visu sirds daļu atslābšana un pasīva asins plūsma caur atvērtām vārstulēm). Ja pulss ir paātrināts, atpūtas laiks sirdij samazināsies (diastole saīsināsies, miera stāvoklī tā ir garāka par sistoli). Mākslīgi pulsu pazeminot ar medikamentiem, tiks traucēta organisma apgāde ar skābekli. Organisms pats regulē pulsu un asinsspiedienu tādu, lai nodrošinātu nepieciešamo skābekļa daudzumu.

Sirdij, tāpat kā jebkuram orgānam ir sava asinsvadu sistēma. Tātad ir asinsvadi, muskuļi un nervu šķiedras, pa kurām pienāk impulsi sarauties un atslābināties. Un, ja te parādās problēmas, cieš viss organisms.

Var būt tikai divu veidu problēmas:
   Sirds nesaņem barības vielas un skābekli (sirds išēmiskā slimība).

   Novērojama sirds muskuļa novājināšanās, piemēram, iekaisuma process, sirds muskulī savairojušās baktērijas (sirdī var būt tikai hlamīdijas, kas dzīvo šūnu iekšpusē, tāpēc ir grūti no tām atbrīvoties).

 

Asinsspiediena paaugstināšanās nosacījumi (var būt katrs atsevišķi vai arī vairāki kopā)
    Nieres slikti filtrē. Lai uzturētu adekvātu asins plūsmu caur nierēm, sirds ir spiesta paaugstināt asinsspiedienu, palielinot izsviedi (minūtes tilpumu jeb asiņu daudzumu, ko sirds pārsūknē 1 minūtē). Par to liecina minimālais jeb diastoliskais asinsspiediens. Piemēram, ja jums ir nevis 120/ 80, bet 120/100. Tas nozīmē – sirds izgrūda kārtējo asins porciju ar arteriālo spiedienu 120, bet, kamēr ņēma nākamo porciju, spiediens samazinājās tikai līdz 100, jo nieres slikti filtrē asinis. Ja, piemēram, 70 – nieres strādā labi.

    Ja nieru glomeruļi (sīki kapilāru kamoliņi, kuros notiek asiņu filtrācija) slikti filtrē asinis piesārņojuma dēļ (olbaltumvielas, eritrocītu somiņas, sāļu nogulsnes utt.), pie izejas no nierēm (izejošās arteriolas) mainās asinsspiediens. Uz to reaģē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēma, kas normā nodrošina nemainīgu cirkulējošo asiņu tilpumu un spiedienu. Tās darbības rezultātā paaugstinās asinsspiediens, tiek izvadīs kālijs un aizturēts nātrijs. Tā kā asinsvadu sašaurināšanās nevar būt lokāla, tā noritēs visā organismā, tas nozīmē - pacelsies kopējais asinsspiediens, lai sirds cauri nierēm varētu izgrūst asinis. Paaugstinātais asinsspiediens nelabvēlīgi iedarbojas uz nierēm, un urīnā nonāk eritrocīti, leikocīti, olbaltumvielas, neizšķīduši sāļi. Tūskas zem acīm no rītiem ir pirmā pazīme, ka nieres strādā slikti.

    Ja aknas ir bojātas, hepatocītu (aknu parenhīmas šūnas) vietās ir izveidojušies fibrozi audi, neizbēgami paaugstinās asinsspiediens aknu vārtu vēnā (portālā hipertensija), sekas ir varikozas vēnas apakšējās ekstremitātēs, hemoroīdi, barības vada vēnu varikoze utt.

    Ja maz dzerat ūdeni, organisms ķersies pie savu rezervju izmantošanas, tai skaitā ņems ūdeni no asinīm. Rezultātā tās kļūs biezākas un, lai nodrošinātu normālu asiņu cirkulāciju, tiks pacelts asinsspiediens.

    Viskozas asinis. Asinīs ir daudz olbaltumvielu (sevišķi tas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes ar uzturu uzņemtām, olbaltumvielām), jo ir slikti pārstrādājas. Vēl var būt fermentu trūkums, pārēšanās, nepareiza pārtikas produktu kombinēšana utt. Tāpēc salīp eritrocīti, rezultātā paaugstinās arteriālais asinsspiediens.

    Paaugstināts holesterīna un triglicerīdu daudzumu asinīs rada risku, taču pat vesels organisms regulāri paaugstina asinsspiedienu, lai neveidotos sastrēgumi. Tā var būt arī lokālā spiediena paaugstināšana, lai izvairītos no trombiem. Ja šis mehānisms bojājas, tad asinsspiediena paaugstināšana notiek visā organismā.

    Saspiests nervs. Ja ir, piemēram, kakla osteohondroze un ir saspiesta parasimpatiskās nervu šķiedras, kas dod signālu paplašināt (vazodilatācija), šis signāls var būt uztverts nepareizi, un notiek pretējais. Spazms var būt arī hormonāli izraisīts, piemēram, bailes vai stress, kad izdalās adrenalīns, notiek asinsvadu sašaurināšanās, rezultātā paaugstinās asinsspiediens.

 

Asinsspiediena paaugstināšanās cēloņi
  ♦⇒  Izdalās adrenalīns, kas veicina asinsvadu sašaurināšanos, kā rezultātā paaugstinās asinsspiediens.

  ♦⇒  Viskozas (nesadalītas olbaltumvielas) un taukainas asinis (līdz galam nesašķelts holesterīns žults trūkuma dēļ).

  ♦⇒  Ūdens. Biezas asinis, jo trūkst ūdens.

  ♦⇒  Baktērijas. Hlamīdijas. Visiem, kam ir sirds išēmiskā slimība, hipertonija un pirms infarkta stāvoklis, jāveic asins analīzes uz hlamidiozi.

  ♦⇒  Asinsvadus paplašinošo medikamentu lietošana, piemēram, diltiazēms.

  ♦⇒  Kustības. Mazkustība izraisa mikrocirkulācijas traucējumus.

  ♦⇒  Iedzimtība, arī pārmantotās ģimenes tradīcijas. Ja vecākiem vai vecvecākiem ir bijušas problēmas ar asinsspiedienu, nopietni jādomā par dzīvesveida maiņu.

  ♦⇒  Ekoloģija un bioenerģētiskie traucējumi.

  ♦⇒  Kaitīgie ieradumi: nikotīns, alkohols, nepilnvērtīgs miegs.

  ♦⇒  Skābju - sārmu līdzsvars. Globāls cēlonis. Ar asiņu viskozitāti un taukainību viss var būt kārtībā, tomēr asinsvados ir trombi, jo skābās asinīs ir maz skābekļa, kas pasargā no to veidošanās.

  ♦⇒  Izvades sistēmas. Ja zarnas piesārņotas, asinis būs treknas un viskozas. Ja limfas izvadi darbojas vāji, bronhi grūti caurejami, gļotas paliks asinīs un spiediens būs paaugstināts.

  ♦⇒   Fermenti un baktērijas. Fermenti sadala olbaltumvielas, sašķeļ taukus, izšķīdina holesterīnu. Ja to būs pietiekoši, viss būs kārtībā. Tāpēc ir svarīgs, termiski neapstrādāts un ar fermentiem bagāts uzturs.

 

5 faktori, kas iespaido asins kvalitāti
  1. Olbaltumvielu deficīts. Ja ir hemoglobīna trūkums (anēmija), veidosies skābekļa deficīts (hipoksija). Cēloņi tam var būt - neatbilstošs, vai nepietiekams uzturs vai arī parazīti, kas to apēd.

  2. Ūdens trūkums. Šķidrā frakcija asinīs ir 85%, pārējie 15% ir formējošie elementi. Ja cilvēks maz lieto šķidrumu, šķidrā daļa asinīs samazinās un asinis kļūst biezas, tas nozīmē – apgrūtinās skābekļa transportēšana.

  3. Fermentu trūkums, jo lieto termiski apstrādātu uzturu ar konservantiem, asinīs nonāk līdz galam nepārstrādāts uzturs (šlakvielas), kas arī sabiezina asinīs un apgrūtina skābekļa piegādi šūnām.

  4. Minerālu nepietiekamība. Eritrocīta diametrs ir ap 5 mikroni, mazākā asinsvada diametrs 3 mikroni. Lai iekļūtu tajā un nogādātu skābekli, eritrocītam jāsaliecas. Taču, ja eritrocīti ir salipuši, tie šūnās iekļūt nevar, rezultātā skābekļa bads. Eritrocītu salipšanas cēlonis var būt minerālu nepietiekamība, tādu kā kālijs, nātrijs, kuri vajadzīgi, lai uzturētu noteiktu lādiņu. Sanāk tā, ka no ārpuses viens eritrocīts var būt uzlādēts pozitīvi, bet otrs negatīvi. Pēc fizikas likuma tie savā starpā pievelkas. Veidojas tādu eritrocītu konglomerāts.

  5. ATF enerģijas pietiekamība. Eritrocītam ar skābekli nonākot līdz šūnai, tam jāizkļūst cauri šūnas membrānai, kas sastāv no fosfolipīdiem. Ja membrānas atveres nav piesārņotas, skābeklis nokļūst šūnā. Nonākot šūnā skābeklim, vēl ir nosacījums, lai tajā būtu ATF enerģija, koenzīms Q-10 un lecitīns.

 

Holesterīns
Holesterīns jeb holestirols ir dabiskais policikliskais lipofīlais spirts.

Visi cilvēka svarīgākie orgāni satur daudz tauku, piemēram, smadzenes, plaušas. Smadzeņu sastāvā ir ap 30% holesterīna. Holesterīns ir šūnas dzīvības pamats, kas stabilizē šūnas membrānu. Galvenā holesterīna sintēzes vieta ir aknas, kas regulē tā līmeni asinīs.  Holesterīns vajadzīgs, lai veidotu nervu šķiedru apvalku. Tas uztur vielmaiņas procesus, neitralizē indes, piedalās žultsskābju sintēzē aknās. No tā tiek veidoti steroīdhormoni (piemēram, dzimumhormoni), holesterīns piedalās vitamīnu sintēzē. Šūnu membrānas sastāv no taukiem un holesterīna. Šūnu organellām ir savas membrānas. Šūnu organellām ir savas membrānas. Tās veido līdz 70% no kopējās šūnu masas. Nervu sistēma satur daudz holesterīna, jo nervu šķiedras ir pārklātas ar mielīna apvalku, tāpēc, lai katru dienu radītu miljoniem jaunu šūnu, vajag materiālu.

Holesterīns ir nekaitīgs un mūsu organismā ir ļoti vajadzīgs, jo bez tā neiztiek neviena organisma šūna. Parastā stāvoklī, kad ir normāls endotēlijs (asinsvadu iekšējā virsma), holesterīns pie asinsvadiem nepielīp. Cirkulējot pa asinsvadiem, tas nav trombu rašanās cēlonis, taču tā tas ir ar nosacījumu, ja asinsvadu iekšējās virsmas struktūrai nav traucējumu. Holesterīns kļūst bīstams, kad tas oksidējas, jo tad tas ir nostrādājis savu ciklu, kļūstot par šlakvielu jeb vielmaiņas galaproduktu, un, cirkulējot pa asinsvadiem, turbulences vietās pielīp pie sīkiem virsmas defektiem gļotādā. Jāzusver, ka homocisteīna līmenim šajā sakarā gan būtu jāseko, veicot attiecīgās analīzes.

Pret zema blīvuma lipoproteīniem (ZBL) ar medikamentiem aizrautīgi cīnīties nevajag, jo tie ir vajadzīgi neirohormonu sintēzei. Pretējā gadījumā tiks veicināts zems smadzeņu tilta retikulārās formācijas enerģētiskais potenciāls, vienkāršāk sakot, cilvēks nespēs saprast vienkāršas lietas.

Tā kā stresa hormona izstrādei vajadzīgs holesterīns, bet izejmateriāla tam nav, cilvēkam sākas dažādas smagas problēmas, ieskaitot psihiskus traucējumus. Pavājinās atmiņa un informācijas uztveršanas spēja. Starp citu, Alcheimera slimība sāka izplatīties līdz ar statīnu grupas medikamentu parādīšanos. Arī imūnsistēmai vajag daudz triglicerīdu un holesterīna, tāpēc nav jābrīnās, ka jebkurš vīruss šādu medikamentu lietotājiem kļūst nepārvarama problēma. Dzimumhormonu producēšanai arī vajadzīgs holesterīns, un, ja nav šo hormonu, samilzušās demogrāfiskās problēmas arī nevar risināt.

Vispareizākais holesterīna līmenis ir tāds, kāds tas ir, jo cilvēka ķermenis ir pašregulējoša sistēma, kas sabalansē tūkstošiem faktoru. Jāatceras, ka nekas tā neiespaido cilvēka veselību, kā uzturs.

Ir jārūpējas par holesterīna kvalitāti. Ar uzturu ir jāsaņem viegli sagremojamas un uzsūcamas (augu izcelsmes) olbaltumvielas. Veselam cilvēkam uzturs ar lielu daudzumu holesterīna nekaitē. Pat otrādi, ir novērots, ka, ilgstoši lietojot holesterīnu pazeminošus līdzekļus, attīstās plānprātība, Parkinsona un Alcheimera slimības. 

Desmit vistu olas kopā satur apmēram 1,5 g holesterīna, bet aknas diennaktī sintezē apmēram 2 g holesterīna. Holesterīnam ir ļoti liela nozīme cilvēka organismā. Tas ir nepieciešams steroīdo hormonu un dzimumhormonu izstrādē, žults veidošanā, kā arī smadzeņu neironu un sirds darbības nodrošināšanā, turklāt holesterīns ir visu tipu šūnās, un no holesterīna ir atkarīga asins viskozitāte. Tāpēc ārsts, kas izraksta holesterīnu pazeminošus medikamentus, faktiski nolemj pacientu lēnai nāvei.

 

Statīni
Aknas spēj sintezēt holesterīnu pietiekošā daudzumā, lai varētu nodrošināt visas tām paredzētās funkcijas, piemēram, dzimumhormonu un D vitamīna sintēzi, kā arī piedalīties žultsskābes ražošanā.

Paaugstinātam holesterīna līmenim asinīs nav jābūt, jo tiek traucēts lipīdu apmaiņas process. Paaugstināts holesterīna līmenis asinis neizbēgami izraisa aterosklerozi. Jāuzsver, ka to nebūt neizraisa liels tauku patēriņš, kā sabiedrībā bieži tiek uzskatīts, bet gan liels cukura patēriņš, tas ir, liels ātro ogļhidrātu īpatsvars ikdienas uzturā.

Statīni ir līdzeklis, ar ko tiek samazināta holesterīna izstrāde aknās, lai tādējādi samazinātu tā daudzumu asinīs. Statīni ir HMG-CoA reduktāzes inhibitori jeb fermentu, kuri piedalās holesterīna sintēzē, blokatori. Statīnus izmanto kā līdzekli infarkta un insulta novēršanai. Iespējamās kontrindikācijas statīnu lietošanai visbiežāk ir aknu ciroze, hepatīts aktīvā fāzē. Tos lietojot, būtu jāuzmanās no jebkura aknu bojājuma.

Lietojot statīna preparātus, papildus jālieto koenzīms Q10.

 

Ateroskleroze
Pastāv populārs uzskats, ka aterosklerozi rada holesterīna uzkrāšanās uz asinsvadu sieniņām, tāpēc tiek ieteikts ierobežot holesterīnu saturošo produktu lietošanu. Taču tas ir maldīgs uzskats, jo holesterīna un kalcija sāļu aterosklerotiskās pangas, jeb plātnītes nevar nosēsties uz gludas asinsvadu iekšējo sienu virsmas, kuru veido  plāns epitēlija šūnu slānis endotēlijs. Nosēšanās notiek tikai tad, ja šis slānis ir piesūcies ar strutām un uz tā virsmas izveidojušās mikročūlas, kuras kļūst par sprostu pa visiem orgāniem ar asinīm klejojošajām šlakvielām. Piemēram, tas ir neorganiskais kalcijs, un citi minerāli neorganiskā formā, kuri rodas pēc produktu termiskās apstrādes. Tie līdzīgi kā armatūra betonā kopā ar cementu veido slikti šķīstošu struktūru, kas uzkrājas asinsvados. Sekas ir miokarda un citu orgānu insults.

Holesterīna aterosklerotiskās pangas uz asinsvadu iekšējām sieniņām atrodas slānī starp gļotādu un asinsvadu muskuļu audiem. Tās novākt var proteolītiskie fermenti, kas izdalās pie badošanās.

Bet badošanās priekš mūsdienu cilvēka, kas nokļuvis narkotiskā atkarībā no industriālās ķīmiskās ‘’pārtikas’’, ir neiedomājami grūti. Kā rāda prakse, ja kritiskā stāvokli nonākušam cilvēkam jāizšķiras starp sātīgu paēšanu vai četru nedēļu attīrīšanos ar badošanos, vienmēr tiek izvēlēts pirmais variants. Tiem, kas šaubās, ka ar badošanos var attīrīt asinsvadus, jāatgādina Ļeņingradas blokāde, kad nebija neviena insulta vai infarkta.

 

Aterosklerotiskās pangas
Aterosklerotisko pangu veidošanos nevar apturēt, nemainot dzīvesveidu. Šī problēma lielākā vai mazākā mērā ir aktuāla gandrīz 80% iedzīvotāju. Ja vecums ir virs 40 gadiem un ikdienas uzturā  daudz saldumu un gaļas, insulīna rezistence (2.tipa cukura diabēts), elpas trūkums pie nelielas fiziskas slodzes, tad var gandrīz droši apgalvot, ka asinsvados ir izveidojušās aterosklerotiskās pangas. Kamēr asinsvadu lūmens (iekšējais asinsvada diametrs) nav samazinājies par 60%, nav arī klīnisko izpausmju, kas liecinātu par išēmiju. Piemēram, smēķētājiem attīstās obliterējošais endarteriīts, tas ir artēriju un zemādas vēnu sieniņu iekaisums, kas var tālāk attīstīties līdz gangrēnai.

Asins plūsmas un citu faktoru ietekmē pangas destabilizējas, veidojas bojājumi un izčūlojumi. Asinsvada sieniņas bojājums veicina pangas atraušanos, trombozes veidošanos ar pilnīgu asinsvada nosprostojumu un sekojošu išēmisku bojājumu. Var veidoties arī asinsvada sieniņas plīsumi un, piemēram, hemorāģiskā tipa insults (salīdzinoši retāk, tikai 15% gadījumu).

Visbiežāk tas notiek koronārajās artērijās, femorālajās artērijās, miega artērijā, un galvas smadzeņu asinsvados.

Daži aterosklerotisko pangu rašanās cēloņu piemēri:
    mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās, kalorijām bagāts uzturs, biežas uzkodas, sevišķi vakarā un naktī,

    ciets ūdens (satur lielu daudzumu ūdenī nešķīstošo minerālvielu),

    liels dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu un saldumu patēriņš, aknu slimības, nieru slimības

    omega – 3, kā arī vitamīnu Kun D3 deficīts,

    smēķēšana.

Profilakse:
  φ ilgstošas pastaigas, sevišķi pastaigas kalnos izretinātā gaisā paplašina asinsvadu tīklu, tas veicina mazo asinsvadu atzarojumu jeb kolaterāļuveidošanos, veidojas rezerves asinsapgāde,

acetazolamīdu jeb diakarbu  φ jāseko zema blīvuma lipoproteīnu līmenim (jābūt zemākam par 1,7 mmol/l, bet šis skaitlis atšķirties dažādos informatīvajos avotos)

  φ attīrīšanās ar badošanos, intervālā badošanās,

  φ lielmolekulāro olbaltumvielu (sieri, biezpiens, gaļa) daudzuma samazināšana uzturā,

  φ lektīnus saturošo produktu ierobežošana,

  φ ķiploku un mārrutku iekļaušana ikdienas uzturā.

 

Asinsvadi
Nedabīga un neadekvāta uztura un mazkustīga dzīvesveida rezultātā radušies trombi un plātnītes asinsvados, vietās, kur tie nostiprinājušies, bieži vien parādās iekaisumi, bet, ja tie atraujas un aizsprosto sīkākus asinsvadus, tas var būt išēmisks insults vai infarkts. Ir objektīvi iemesli mikroplaisu un aterosklerotisko pangu rašanās cēloņiem asinsvados: arteriālā hipertensija un asins sabiezēšana. Holesterīns šajā situācijā kalpo kā ielāps, ar ko aizlāpīt radušās plaisas.

Vislielāko kaitējumu asinsvadiem nodara ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs, visbiežāk tiek bojāti mikrokapilāri acs tīklenē. Nierēs attīstās perifērā neiropātija ar jušanas un motorikas (kustību) izmaiņām, muskuļu vājumu, bet pie audu kritiskas paskābināšanās nākotnē, trūkstot skābeklim, var attīstīties nekroze. Uz artēriju bojātā iekšējā aizsargslāņa epitēlija var rasties iekaisums, un tajā vietā veidoties holesterīna plātnītes, līdz izveidojas aterosklerotiskās pangas. Cukurs nav neaizvietojams, glikozi organisms var iegūt no taukiem un tādā veidā  izvairīties no problēmām ar asinsvadiem. 

 

Sirdij un asinsvadiem ļoti svarīgs ir vitamīns E
Vitamīns E samazina insulta, infarkta, stenokardijas un mirdzaritmijas risku, normalizē asinsspiedienu, šķidrina asinis, palīdz uzņemt skābekli un vienlaikus darbojas kā antioksidants. Vitamīna E nepietiekamība vājina eritrocītu spēju piegādāt skābekli, veicina koronārās artērijas, kas baro pašu sirdi, iekšējā apvalka iekaisumu. Sākuma notiek oksidācija, bet ar laiku veidojas bojājums, kuru holesterīns un kalcijs cenšas novērst. Tādā veidā rodas trombi un aterosklerotīskās pangas (plātnītes). Rezultātā palielinās asinsspiediens, parādās išēmija, kam seko insults un infarkts. Turklāt stress šādā situācijā darbojas kā risku palielinošs faktors. Kā indikācija vitamīna E nepietiekamībai var būt sāpes un nospiedoša sajūta krūtīs.

Tauki sirds un asinsvadu sistēmai nav bīstami, taču bīstami ir ātrie ogļhidrāti, kas traucē taukmaiņu. Visvairāk vitamīnu E var uzņemt ar oregano eļļu, kviešu dīgstiem, bet ne ar baltmaizi vai visdažādākajiem miltu izstrādājumiem. Uzņemot šādu veselībai kaitējošus produktus notiek pretējais – oksidācijas rezultātā tiek tērētas E vitamīna rezerves.

Rekordists E vitamīna daudzumā ir kviešu dīgsti, no kuriem ar vairākkārtēju starpību atpaliek mencu aknas un saulespuķu eļļa.

 

Hemoroīdi
Sirds noteiktā laikā izstumj noteiktu daudzumu asiņu, lai nodrošinātu dzīvības procesus, taču, ja aknu šūnas kaut kādu iemeslu dēļ nespēj izfiltrēt ienākošo asiņu daudzumu, palielinās asinsspiediens virzienā uz aknām apakšējā dobā vēnā. Veidojas disbalanss starp ieplūstošo un izplūstošo asins daudzumu. Kā biežākos iemeslus var minēt iznīcināto aknu šūnu (hepatocītu) aizvietošanu ar fibroziem audiem. Šūnas var būt aizlipušas. Tās ir sekas termiski apstrādātās cietes vai piena olbaltumvielas kazeīna lietošanai uzturā, kas faktiski ir līme, ar ko var līmēt pat tapetes. Starp citu, agrāk tā arī darīja. Tāpēc nav brīnums, ka šīs sīkās šūnas, kas darbojas kā filtri, vienkārši aizlīp. Kā sekas iepriekš minētājam - palielināta asinsspiediena rezultātā notiek varikozo vēnu paplašināšanās, ja sākas vēnu iekaisumi, veidojas tromboflebīti un, protams, hemoroīdi. Aizcietējumi ir procesu provocējošs faktors.  Hemoroidālās slimības uzliesmojumu pazīmes ir hemoroidālo mezglu izkrišana, asiņošana, vēdera izejas traucējumi.

Cēloņi līdzīgi kā citām slimībām - mūsdienu mazkustīgais dzīvesveids, kas veicina asins dīkstāvi mazā iegurņa rajonā. Tas, protams, ir neadekvātais uzturs, ar ko saistīti biežie aizcietējumi, aptaukošanās. Nepieciešams vairāk dzert kvalitatīvu ūdeni un neko citu. Jāveic speciāli fiziski vingrinājumi. Saasinājumu gadījumos jāatsakās no sāļiem un asiem ēdieniem.

 

Vecuma demence
Cilvēkiem, kuri piedzīvo vecuma demenci, viss kardināli mainās, tie kļūst par citiem cilvēkiem, citām personībām, tā ir milzīga slodze tuviniekiem, smagākos gadījumos tie kļūst par ‘’dārzeņiem’’. Problēma nav kalendārajā vecumā, bet gan nelabvēlīgo faktoru iedarbībā visas dzīves laikā, tajā apstāklī, cik kaitīgi šie faktori bija un kādas izmaiņas tie radīja.
 
Demences pazīmes:
    problēmas ar valodu (cilvēks jauc vārdus, nosaukumus),

    atmiņas pasliktināšanās un koncentrācijas spēju pavājināšanās,

    personības izmaiņas,

    sensorās disfunkcijas,

    slikta orientācija jaunā vietā,

    aizcietējumi,

    ieslīgšana sevī, gausums un apātija,

    apgrūtināta pašsavākšanās un pašorganizēšanās.

Jēdzienā ‘’kognitīvā rezerve’’ tiek ietverta cilvēka smadzeņu spēja veidot jaunas neironu saites mentālam uzkrājumam, tas ir, cilvēka intelektam, kas veidojas, trenējot atmiņu jaunībā, risinot loģikas un matemātiskus uzdevumus, analizējot sarežģītas dzīves situācijas. Ja šī rezerve dzīves gaitā tiek uzkrāta pietiekoši liela, intelekts saglabājas pietiekami ilgi arī vecumdienās. Vienkāršāk sakot, smadzenes jānodarbina visu dzīvi. Tas ir novērojams, piemēram, ar māksliniekiem, aktieriem, kuri aktīvi visu dzīvi nodarbinājuši smadzenes un sasnieguši cienījamu vecumu, spēj dziļi loģiski analizēt dažādas mūsdienu norises, pat ja dzīves laikā iespējams savai veselībai nav pievērsuši lielu uzmanību.

Demences pirmā fāze visbiežāk norit nemanāmi asimptomātiski. Otrajā fāzē jau ir novērojami viegli traucējumi, ko ārsti dēvē par dabiskām vecuma izmaiņām, kaut gan ir zināmi cilvēki, kuri pārsnieguši simts gadu slieksni un ir ļoti erudīti, tiem ir laba atmiņa un dziļa loģiskā domāšana. Ja runā par trešo stadiju, tad tā ir asinsvadu demence, kas var izpausties arī kā Parkinsona slimība, Alcheimera slimība utt. Vecuma demenci veicina daudzi faktori – tie var būt dzīves laikā pārdzīvotie stresi, insulti, infarkti utt.

Galvenā smadzeņu barība ir polinepiesātinātā taukskābes omega-3, precīzāk EPA, (dokozapentaēnskābe) un DHA (dokozaheksaskābe), jo smadzenes darbojas galvenokārt uz ketoniem. Glikozi var iegūt no taukiem. Smadzenēm, lai būtu laba atmiņai, ir ļoti svarīgs magnijs, jo, ja tā pietrūkst, šūnu mitohondrijā radusies enerģija ATP veidā uzkrāsies nepietiekami. Tas nozīmē, ka jāēd viss, kas ir zaļš, jo tur ir magnijs. Cinks smadzenēm vajadzīgs, lai neveidotos amiloīda plātnītes, kas bojā smadzeņu sinapses, tādējādi neveidotos plānprātība. Atmiņu bojā organismā pārlieku liels daudzums dzelzs, kas ir spēcīgs ķīmisko reakciju katalizators, piemēram, cepot gaļu (gaļā ir daudz dzelzs), veidojas ļoti kaitīgi mutagēni, tādi kā heterocikliskie amīni un nitrozamīni.

Vitamīna B1 (tiamīna) deficīts ir ļoti kaitīgs galvas smadzenēm, pasliktinās atmiņa, iestājas apātija, pavājinās redze, parādās miega apnoja un attīstās demence. Tāpēc ir svarīgi nepieļaut vitamīna B1 deficītu, ko visvairāk izraisa alkohols un pārmērīgi liels ātro ogļhidrātu īpatsvars uzturā. Vislabākā profilakse - adekvāts uzturs!  

Uz smadzeņu šūnām nelabvēlīgi darbojas arteriālā hipertensija, diabēts un pirmsdiabēta stāvoklis, paaugstināts glikozes un insulīna līmenis asinīs, hipoksija, elektromagnētiskie starojumi, radiācija un smago metālu uzkrāšanās. Svarīgi, lai būtu jods, selēns un neveidotos B grupas vitamīnu deficīts, sevišķi tas attriecas uz vitamīnu B12, jo bez tā sarūk nervu šķiedru mielīna apvalki.

Ja smadzenes enerģiju gūst cukuru sadalīšanās rezultātā tikai no ātrajiem ogļhidrātiem, turklāt ja cilvēkam jau ir pirmsdiabēta stāvoklis, tas ir insulīnrezistence, tad organismā sāk veidoties beta amiloīdi, tas ir amiloīda plātnītes, kas var būt par Alcheimera slimības un plānprātības priekšvēstnešiem.

Alumīnija jonu uzkrāšanās organismā veicina demences attīstību un ne tikai, sekmē arī Parkinsona un Alcheimera slimību parādīšanos.

 

Intrakraniālā hipertensija
Ap cilvēka galvaskausa smadzenēm nepārtraukti cirkulē limfātiskās sistēmas sastāvdaļa likvors, kas veidojas no asinīm un pēc tam atkal uzsūcas asinīs, vienlaikus kalpojot kā triecienu amortizētājs. Galvas smadzenēm likvors nodod skābekli un barības vielas, bet savāc ogļskābo gāzi un metabolisma produktus, vienkārši sakot, veic asins funkciju. Ja likvors veidojas vairāk nekā uzsūcas, veidojas paaugstināts spiediens galvaskausa iekšpusē. Pazīmes, kas par to var liecināt, ir slikta dūša, galvas sāpes, redzes pasliktināšanās, ātrāk cilvēks nogurst, novērojama acu augšējo plakstiņu tūska. Līdzīgi simptomi var būt arī pie citām veselības problēmām, tāpēc precīzu diagnozi var noteikt, tikai veicot magnētiskās rezonanses tomogrāfijas izmeklējumus.

Maziem bērniem ieilgusī intrakraniālā hipertensija, ja neko nedara, var beigties ar cerebrālo trieku vai aklumu.

Intrakraniālā hipertensijas novēršanai mediķi parasti izraksta diurētiķus (urīndzenošus preparātus), piemēram, acetazolamīdu jeb diakarbu. Ar urīndzenošu līdzekļu ilgstošu lietošanu jābūt piesardzīgiem, lai nerastos problēmas ar sirdi, jo tādā veidā no organisma tiek izskalots kālijs.

Tautas medicīnā izmanto upeņu, kosas un bērza lapas vienādās proporcijās, tās sasmalcina, aplej ar ūdeni +700C temperatūrā un liek vairākas stundas nostāvēties termosā. Šādu tēju regulāri dzer pirms ēdienreizēm. Pārmaiņu pēc, līdzīgi sagatavojot, var dzert arī sarkanā āboliņa galviņu tēju.

 

Kā var mazināt stresa kaitīgo ietekmi?
Stresa apstākļos paaugstinās asinsspiediens -  spazmējas artērijas un arteriolas. Rezultātā attiecīgā posmā organismā veidojas skābekļa deficīts, kas var izpausties, piemēram, kā išēmiskais insults, miokarda infarkts utt.   

Kad cilvēks ir uztraucies un nonācis stresa stāvoklī, pastiprinās elpošana, jo, sašaurinoties asinsvadiem, sāk pietrūkt skābekļa visā organismā. Pirmie skābekļa deficītu izjūt tā lielākie patērētāji - sirds muskulis, kā arī smadzenes. Tāpēc ir jāpaplašina asinsvadi. Kaut arī pirmajā brīdī tas izklausās dīvaini, ir vienkāršs veids, lai to panāktu - jāpalēnina elpošana vai pat uz pus minūti tā jāpārtrauc. Rezultātā palielinās ogļskābās gāzes koncentrācija asinīs, un, ja tā sasniedz 6,0 – 6,5% no kopējā gāzu daudzuma, asinsvadu gludā muskulatūra sāk atslābināties, rezultātā asinsvadi paplašinās un palielinās skābekļa asimilācija.

Ir vēl psiholoģiskais aspekts. Ar šādiem elpošanas vingrinājumiem arī domāšana koncentrējas uz citu problēmu – vēlmi dziļāk ieelpot, bet stresu radījusī situācija kļūst otršķirīga. Ar šādiem vienkāršiem vingrinājumiem stresa situācijās var pat izvairīties no insulta un infarkta.

Cilvēki, kuriem ir liekais svars vai cita veida veselības problēmas un nevar ilgstoši neelpot, profilaksei var izmantot dabīgos sedatīvos preparātus, piemēram, baldriānu, bet ar hipotensīvajiem medikamentiem būtu jāuzmanās, jo perspektīvā tie atstāj ļoti negatīvas sekas. 

 

Kāda ir saistība insultam un infarktam ar skābētiem kāpostiem?
Sākumā asinsvadā parādās iekaisuma perēklis, piemēram, no liela daudzuma omegas-6, no cukura, no smēķēšanas, no produktiem, kam izejviela ir kviešu graudi ar lielu lipekļa daudzumu utt. Trombi, aterosklerotiskās pangas sašaurina asinsvadu, un palielinās asinsspiediens, bet, ja vēl asinīs ir vēl palielināts cukura daudzums, parādās vēl vairāk asinsvadu sieniņu bojājumu. Visbiežāk tas notiek galvas smadzeņu asinsvados, miega artērijā, nierēs, sirdī utt. Ja notiek asinsvada plīsums, tad ir insults vai infarkts.

Asinsvadi nav sterili, bet baktērijas ir saistītas ar kalciju, jo tās dzīvo aterosklerotiskajās pangās. Tā kā disbakterioze ir plaši izplatīta, bet zarnas ir perforētas, sevišķi, ja pietrūkst C vitamīna, baktērijas visvairāk nokļūst asinsritē.

Atbrīvoties no aterosklerotiskajām pangām ir grūti, bet izvairīties ir viegli.

Svarīga ir vitamīnu D3 un K2 attiecība. Vitamīns D3 kalciju nogādā līdz kauliem, bet vitamīns K2 neļauj tam nonākt uz asinsritē. Ja vitamīna K2 nepietiek, kalcijs nonāk asinīs, sajaucas ar holesterīnu un nogulsnējas iekaisušajos asinsvados. Ja to tēlaini salīdzina, kalcijs ir armatūra, un holesterīns ir betons, bet par pastiprinošo savienotāju kalpo bioplēve (gļotas). Vitamīns K2 ir tas, kas sasaista kalciju kaulaudos, rezultātā tas nenonāk asinsvados un tur neuzkrājas. Tāpēc svarīgi ir lietot fermentētos dārzeņus, kas ir bagāti ar K1 vitamīnu, bet sevišķi bagāti ar šo vitamīnu ir skābētie kāposti. Zarnu traktā, ja vien tur mājo normāla mikroflora, vitamīns K1 transformējas par K2 vitamīnu. Ēd dienā 300g skābēto kāpostu un vienlaikus izvairīsies no daudzām citām veselības problēmām!

 

 

Kāds sakars maizei ar sirds un asinsvadu slimībām?
Maizes sastāvā ir 80% ogļhidrāti un 20% olbaltumvielas. Savukārt olbaltumvielu sastāvā 80% ir glutēns (lipeklis). Tas nozīmē, ka lipeklis graudos no kopējā daudzuma ir ap 16%. Glutēns graudos arī senāk bija, taču mūsdienu selekcionētajās kviešu šķirnēs, ražotājiem dzenoties pēc maksimālas peļņas, šis lipeklis nav vairs tāds, kādu ēda mūsu senči, tas kļuvis daudz toksiskāks un tā ir vairāk. Par glutēnu, kas ir viens no kaitīgajiem lektīniem, masu informācijas līdzekļos daudz nerunā, jo citādāk nāksies daudzus produktus pilnīgi izslēgt un lielie industriālie pārtikas ražotāji cietīs zaudējumus.

Glutēna molekulas olbaltumvielu struktūrai ir 4 dažādi veidi - gliadīns (80%), gluteīns, albumīns un globulīns. Gledaīns nonākot zarnu traktā, tam sadaloties noteiktos peptīdos vai pat nesadaloties, viegli iekļūst asinsritē un izkļūst pat cauri hematoencefalītiskai barjerai, nokļūstot smadzenēs, kur atrodas opiātu receptori, tos kairina un bloķē. Cilvēkam tiek izraisīta eiforijas sajūta un ar laiku veidojas atkarība.

Līdzīgi kā ir ar gaļu, kad veidojas līdz aminoskābēm nesadalītas olbaltumvielas. Uz tām reaģē imūnsistēma, veidojas strutains iekaisums, kas var izpausties, piemēram, kā izsitumi uz ādas, galvassāpes līdz pat autoimūniem procesiem vai pat audzējiem.

Olbaltumvielas, kas sasaistītas ar cukuriem (visbiežāk tas ir gliadīns), neizvadās no organisma vai ļoti grūti izvadās, tāpēc tās izvietojas asinsvados zem gļotādas. Rezultātā asinsvadi visā garumā kļūst blīvi, zaudē elastību un sāk plaisāt. Holesterīns, pielīpot pie šīm plaisām, pilda ielāpa funkciju. Tas nelīp pie gludiem elastīgiem asinsvadiem. Holesterīns šādā situācijā, aizlāpot asinsvadu mikroplaisiņas, darbojas kā glābējs vēl no briesmīgākām sekām - insulta. Rodas loģisks jautājums – vai mākslīgi ar medikamentiem, pazeminot holesterīna līmeni asinīs, var samazināt bojājumus asinsvados. Situācijās, kad jāglābj dzīvība, protams, der visi līdzekļi, tai skaitā asinsspiedienu pazeminošie, taču ar tiem nevar novērst cēloņus, cilvēkam jāmaina dzīvesveids. 

To pierāda arī statistika – Eiropā kara laikā, kad maizi ēda daudz mazāk, sirds un asinsvadu slimības bija krietni retāka parādība, kaut gan stresa bija vairāk, turklāt tajos laikos arī maize bija daudz draudzīgāka cilvēka veselībai nekā mūsdienās.

Ogļhidrātu amilopektīnu-A satur mieži, auzas un rudzi, bet visvairāk tieši kvieši. Tā kā šo ogļhidrātu ļoti viegli var sašķelt ferments amilāze, tam piemīt augsts glikēmiskais indekss, augstāks nekā cukuram vai konfektēm. Tas nozīmē, ka asinīs notiek strauja cukura līmeņa paaugstināšanās, kas savukārt tiešā vai netiešā veidā izraisa visas populārākās mūsdienu slimības.

Maizē esošie graudi ir bijuši pakļauti +1800C temperatūrai. Kas tur ir palicis? Taukskābes ir kļuvušas par transtaukskābēm, olbaltumvielas ir denaturējušās un kļuvušas par grūti pārstrādājamiem lielmolekulāriem aminoskābju savienojumiem polipeptīdiem, bet ogļhidrāti ir karamelizējušies un ir parādījies akrilamīds, kas ir kancerogēna viela. 

Lai mazinātu graudos esošo kaitīgo lektīnu ietekmi, būtu vēlams graudus diedzēt, jo dīgstot sāk darboties visi augšanas procesi – aktivizējas fermenti, koenzīmi un augšanas faktors. Piemēram, sagatavojot putru, uz diennakti iemērc graudus, pēc tam nolej ūdeni un aplej ar vārošu ūdeni, sasedz un pēc kāda laika putra gatava, bet vēl drošāk ir izmantot graudu zaļos dzinumus. Diedzēšanai droši var izmantot amarantu un brokoļu sēklas.      

Paradokss ir tas, ka, jo graudiem lielāks lipekļa (glutēna) daudzums, jo par tiem zemniekiem vairāk maksā. Ražotājiem tas ir izdevīgi, gandrīz no karotes mīklas var izcept batonu, jo lipeklis labi palīdz noturēt mitrumu un gaisu. Glutēnu kā iebiezinātāju un konservantu pievieno ļoti daudziem produktiem – jogurtiem, desām, konditorijas izstrādājumiem utt.

Saprotot šo absurdu, man ir ļoti nožēlojami skatīties uz konvenciālo zemnieku lielajiem uzartajiem un ar graudaugiem nosētajiem laukiem, kuros ar pesticīdiem tiek iznīcināts viss dzīvais, samazinās dabas daudzveidība un reizē arī iespējas izdzīvot cilvēkam. Absurda kalngals ir tas, ka par to šādiem zemniekiem tiek maksātas vēl subsīdijas.