BITES 

Bišu maize

Bišu maize (perga) ir stropā fermentēti ziedputekšņi — bišu ievāktā izejviela, ko bites šūnās sablīvē, apstrādā ar sekrētiem, pārklāj ar medu un izveido noslēgtu vidi, kurā norit pienskābā fermentācija. Šis process maina putekšņu fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, padarot barību bitei (un potenciāli arī cilvēkam) vieglāk izmantojamu nekā nefermentētus ziedputekšņus.

Zinātniskajos apskatos bišu maize raksturota kā produkts ar ļoti daudzveidīgu sastāvu (visas aminoskābes, ogļhidrāti, taukskābes, turklāt pareizā proporcijā, minerālvielas, polifenoli, visi vitamīni u.c.), kur “kopējais profils” būtiski mainās atkarībā no botāniskās izcelsmes, reģiona un sezonas. Bioloģiski aktīvo vielu daudzums tuvojas 300, atkarīgā no ziedu dažādības apkārtnē, turklāt tās ir cilvēkam piemērotā bioķīmiskā formā un kombinācijā. Faktiski tas ir dabas radīts universals uztura bagātinātājs. Diemžēl mūsdienu realitāte saistībā ar pieejamā uzturu sastāvu ir tāda, ka praktiski noturēties pie optimālas veselības vairs nav iespējams bez uztura bagātinātāju lietošanas, turklāt to darot, balstoties uz kompetentām zināšanām šajā jomā.

Ja biškopis nevāc ziedputekšņus un speciāli neved bites ganībās, bišu maizes apjoms no viena stropa parasti ir ierobežots – sanāk aptuveni 1kg par sezonu no vienas saimes.

Kā bites veido bišu maizi.

Ziedputekšņi stropā nonāk kā “nastas” uz bišu kājām. Šūnās tie tiek sablīvēti slāņos, samitrināti un pārklāti ar medus kārtiņu. Noslēgtajā vidē, stropa temperatūrā, aktivizējas pienskābās baktērijas (piem., Lactobacillus un Fructobacillus ģintis), kas fermentācijas gaitā veido pienskābi un pazemina pH. Pienskābes veidošanās ir viens no iemesliem, kāpēc bišu maize ir stabilāka un mikrobioloģiski drošāka uzglabāšanai stropā.

Bišu maizes sastāvs.

Bišu maizes ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp ziedputekšņu izcelsmes (augu sugu dažādības), augsnes mikroelementu bagātības konkrētajā teritorijā un bišu maizes apstrādes īpatnībām, piemēram, kaltēšanas intensitātes. Neiedziļinoties detalizētākā analīzē, bišu maizes sastāvs ir šāds: ogļhidrāti – aptuveni 30–55 %, olbaltumvielas – aptuveni 20–30 %, tauki – aptuveni 5–10 %, šķiedrvielas – ap 3–10 %, minerālvielas  – ap 2–5 %, ūdens saturs parasti ir 10–15 %.

Kāpēc bišu maize mēdz būt “bioaktīvāka” par putekšņiem.

Nefermentētiem ziedputekšņiem ir izturīgs ārējais apvalks (exine), kas var ierobežot to satura pieejamību. Fermentācija šūnās daļēji “atver” putekšņu struktūru, kā rezultātā bišu maize literatūrā bieži tiek aprakstīta kā vieglāk sagremojama un ar augstāku bioaktīvo savienojumu pieejamību, salīdzinot ar putekšņiem.

Bites, barojot cirmeņus ar peru pieniņu, kam izejviela ir bišu maize, triju dienu laikā to svaru pieaudzē 1500 reižu. Dzīvnieku pasaulē tādu pieaugumu nedod neviens cits produkts.

Ko reāli var (un nevar) solīt par ietekmi uz veselību.

Bišu maizei tiek piedēvētas dažādas labvēlīgas īpašības (piem., antioksidatīva aktivitāte, atbalsts atjaunošanās procesiem u.c.), taču jāsaprot pierādījumu līmeņi. Pētījumu ir daudz laboratorijas un dzīvnieku modeļos, bet kvalitatīvu klīnisko pētījumu ar cilvēkiem joprojām ir salīdzinoši maz, un rezultāti nav vienādi visiem bišu maizes veidiem (sastāvs ļoti mainās). Tāpēc korektāk ir runāt par bišu maizi kā par dabīgo uztura bagātinātāju, kas var papildināt uzturu, nevis kā par universālu ārstniecības līdzekli konkrētām slimībām.

Bišu maize var palīdzēt palēnināt novecošanās procesus, kā arī veicina organisma rehabilitāciju pēc antibiotiku lietošanas, pateicoties tās spējai atjaunot kuņģa un zarnu mikrofloru, kas ir būtiska imūnsistēmas darbībai. Kosmētikas nozarē to izmanto sejas masku sastāvā. Ir novēroti pozitīvi rezultāti bišu maizes pielietošanā neauglības ārstēšanā gan vīriešiem, gan sievietēm.

Alerģijas un drošības aspekti.

Par alerģijām: bišu produkti kopumā var izraisīt alerģiskas reakcijas jutīgiem cilvēkiem, jo tie var saturēt putekšņu un bišu izcelsmes proteīnus. Vienlaikus vairākos jaunākos drošības apskatos minēts, ka bišu maize ir mazāk alergēna nekā bišu putekšņi, iespējams, pienskābās fermentācijas dēļ, kas var mazināt atsevišķu proteīnu alergēniskumu. Tomēr tas nenozīmē, ka reakcija nav iespējama — īpaši cilvēkiem ar izteiktu putekšņu alerģiju vai reakcijām uz bišu produktiem.

Praktiskas drošības rekomendācijas:

  📝 Ja ir zināma putekšņu/bišu produktu alerģija — sāc ar ļoti mazu daudzumu vai lietošanu saskaņo ar ārstu.

  📝 Grūtniecības un zīdīšanas laikā, kad uztura bagātinātāju lietošana sevišķi svarīga (t.sk. bišu produktu) ieteicams lietošanu saskaņot ar ārstu, kontekstā ar uztura bāgātinātāju savstarpējo mijiedarbību.

‘’Labās baktērijas’’ bišu maizē

Bišu maize ir fermentēti ziedputekšņi, kuru stabilitāti un “dzīvīgumu” lielā mērā nosaka pienskābā fermentācija stropa šūnās. Fermentācijas gaitā veidojas organiskās skābes, pazeminās pH un produkts kļūst noturīgāks pret bojāšanos nekā nefermentēti putekšņi. Tāpēc bišu maizi praksē nereti uztver kā “ilgāk aktīvu” produktu — īpaši, ja salīdzina ar putekšņiem, kuru bioaktīvie savienojumi laika gaitā var mazināties atkarībā no uzglabāšanas apstākļiem.

Ar jēdzienu “labās baktērijas” parasti saprot zarnu mikrobiotu — daudzveidīgu mikroorganismu kopumu, kas dzīvo galvenokārt resnajā zarnā. 

Šī mikrobiota piedalās vairākos procesos:

  🦠 palīdz noārdīt pārtikas komponentus, kurus cilvēka fermenti paši nespēj pilnībā sašķelt;

  🦠ražo dažādus metabolītus (piemēram, īso ķēžu taukskābes), kas ietekmē zarnu gļotādas funkcijas;

  🦠sintezē vai palīdz nodrošināt atsevišķu mikroelementu un vitamīnu pieejamību (īpaši K vitamīnu un daļu B grupas vitamīnu).

Svarīgi precizēt, ka zarnu mikrobiota nav “viens orgāns ar vienu funkciju” — tā ir ļoti individuāla, un tās sastāvu ietekmē uzturs, medikamenti (īpaši antibiotikas), stress, miegs, kā arī hroniskas slimības.

Bišu maize veidojas mikroorganismu klātbūtnē (pienskābās baktērijas, raugi u.c.), un fermentācijas laikā rodas skāba vide, kā arī antimikrobiāli savienojumi. Pārtikas fermentācijās pienskābās baktērijas parasti kavē nevēlamu mikroorganismu attīstību ar organiskajām skābēm un dažkārt arī ar bakteriocīniem (antimikrobiāliem peptīdiem).

Bišu maize nav standartizēts probiotiķis, ar garantētu “mikrofloras atjaunošanu”. Tomēr uztura ziņā tā var būt vērtīgs, daudzveidīgs produkts (brīvās aminoskābes, minerālvielas, fenoliskie savienojumi), kas var labi iekļauties sabalansētā ēdienkartē. Pēc intensīvas antibiotiku lietošanas daļai cilvēku īslaicīgi mainās zarnu mikrobiotas sastāvs un pašsajūta. Šādā situācijā bišu maize var būt labs uztura papildinājums.

DNS bojājumi un bišu produkti

DNS (dezoksiribonukleīnskābe) bojājumi šūnās var rasties dažādu faktoru ietekmē — piemēram, jonizējošās radiācijas, dažu toksisku vielu, hroniska iekaisuma un oksidatīvā stresa dēļ. Organismā pastāv labi izpētītas DNS labošanas sistēmas, kas lielāko daļu bojājumu ikdienā novērš. Taču, ja bojājumu ir daudz vai labošanas mehānismi nedarbojas optimāli, mutāciju risks var pieaugt.

Ziedputekšņi, bišu maize un bišu māšu peru pieniņš tiek pētīti galvenokārt saistībā ar to antioksidatīvo un iespējamo antigēnotoksisko (DNS bojājumus mazinošo) aktivitāti laboratorijas apstākļos. To parasti skaidro ar polifenolu, vitamīnu, peptīdu un citu bioaktīvo savienojumu klātbūtni, kas var samazināt oksidatīvo stresu vai ietekmēt šūnu aizsargreakcijas. Piemēram, par peru pieniņu ir publicēti pētījumi, kuros dzīvnieku modeļos novērota DNS bojājumu samazināšanās pēc noteiktu genotoksisku vielu iedarbības. Starp citu, bišu māšu peru pieniņa ražošanas procesā bites kā izejvielu izmanto bišu maizi.

Jāņem vērā, ka bišu māšu peru pieniņš ir jutīgs pret gaismu, siltumu un oksidēšanos, tāpēc uzglabāšanas apstākļi ir izšķiroši. Ilgtermiņā drošākais ir glabāt to aukstumā: ledusskapī īstermiņā un saldētavā ilgākai uzglabāšanai. Alternatīva ir liofilizēts (freeze-dried) peru pieniņš, kas ir stabilāks transportēšanai un glabāšanai, ja tas ir pareizi fasēts un pasargāts no mitruma.

Lietošana

Tā kā bišu maizes sastāvs (un līdz ar to arī iedarbības nianses) atkarīgs no botāniskās izcelsmes, sezonas un apstrādes, nav vienas universālas shēmas, kas derētu visiem.

Strikti noteiktas normas bišu maizei nepastāv. Praktiski ērtākais variants ir lietot starp ēdienreizēm (piem., 30–60 minūtes pirms ēšanas vai 1–2 stundas pēc ēšanas pa tējkarotei). Jācenšas pēc iespējas rūpīgāk sakošļāt un ilgāk sūkāt, lai maksimāli sajaucas ar siekalām.  Tomēr arī lietošana kopā ar brokastīm vai uzkodām ir pieņemama — īpaši cilvēkiem ar jutīgu kuņģi.

Uzglabāšana

Tāpat kā citi biškopības produkti, bišu maize labi uzņem smakas un mitrumu, tāpēc to ieteicams glabāt tīros, cieši noslēgtos traukos, vēsā un tumšā vietā, piemēram, ledusskapī. Mērķis ir mazināt oksidēšanos un nevēlamu mitruma pieaugumu, kas var veicināt bojāšanos un bioloģiski aktīvo vielu daudzuma zaudēšanu.