27modinteresan

Fascinating Facts:

To produce one gram of honey, bees must fly an average distance of 45 km.

To transform nectar into honey, bees ingest and regurgitate it approximately 200 times, adding enzymes and transferring it from cell to cell. This process also evaporates excess water. Only when the honey is ripe and the cell is full do the bees seal it with wax.

Bees have relatively poor vision; however, their sense of smell is hundreds of times stronger than that of humans. They can detect even tiny flowers from a great distance.

The lifespan of bees during the summer, their busiest period, is only about 45 days, but during the dormant period of winter, they can live for 6 months.

Drone bees (male bees) live for one season. In autumn, to save food for winter, the worker bees expel them from the hive.

After mating with the queen, drone bees die because their endophallus is ripped out.

Drones help to compact the pollen brought into the cells by the worker bees, preparing the bee bread.

Queen bees and drones do not have stingers. They cannot sting and are unable to feed themselves; they are fed by worker bees.

At the entrance to the hive, guard bees stand watch to prevent foreign bees from other hives, wasps, and other predators from entering. Drones, however, are allowed entry into any hive.

From an egg laid by the queen bee (1mm long), a bee develops into its familiar form within 21 days.

A queen bee can lay up to 2000 eggs per day, which weigh about the same as the queen herself.

Archaeologists have found a piece of amber with a bee inside that was very similar to those we see today. It was surprising to discover that the amber was 56 million years old. This indicates that, compared to other living beings, bees have not changed much.

The substance known as royal jelly in English, fed exclusively to queen bees, was given to kings in ancient times in the hope it would extend their lives. While worker bees only eat honey and live for about 45 days during the summer, the queen bee eats only royal jelly and can live for more than 6 years. It turns out that royal jelly, which is made from bee bread, contains a gene corrector. Over time, genes can become disrupted, and synthesizing new proteins may result in slight defects, meaning the new proteins differ slightly from previous ones, a process associated with aging. Thanks to the gene corrector, this enormous lifespan difference – 45 days compared to 6 years – is maintained.

                                                                        biteend

Who's Online

We have 532 guests and no members online

27bisuprodukt

                                             Par bitēm

Labākais enerģijas avots, labākais celtniecības materiāls un labākā aizsardzība - tā noteikti var teikt par galvenajiem biškopības produktiem: medu, bišu maizi un propolisu. Svarīgi ir tas, ka tie visi ir augu izcelsmes, tas nozīmē, ka olbaltumvielas sastāv no īsām, viegli sadalām aminoskābju ķēdēm un nenoslogo imūnsistēmu.

Senatnē cilvēki uzskatīja bites par Dieva dāvanu, bet antīkajā Grieķijā medu uzskatīja par Dievu pārtiku. Medu un bišu maizes sajaukumu bieži lietoja Olimpa iemītnieki. Jau senajā Ēģiptē zināja, ka medus pagarina mūža ilgumu un palīdz ilgāk saglabāt jaunību. Tas bija Kleopatras jaunības eliksīrs. Līdz mūsdienām ir pat saglabājušās dažas receptes, ko izmantoja Kleopatra. To sastāvā ir olīvu, mandeļu un rožu eļļa kopā ar medu. Āda pēc šādām sejas masāžām kļuva maiga un gluda. Medus šajā kombinācijā kalpo kā mikrocirkulācijas uzlabotājs.

Kāds ir vislabākais medus? Šis ir visbiežāk uzdotais jautājums biškopjiem. Diemžēl neskaidrības patērētāju vidū parādās arvien vairāk. Medus ražotāji nereti darbojas reģionos ar konvencionālo lauksaimniecību un iegūst pārsvarā monofloro, tas ir, viena veida ziedu medu, tādu kā rapša, saulespuķu, citrusaugļu utt. Produkcija ir jārealizē, un reklāmas mašinērija dara savu – popularizē to, noklusējot par šāda medus mazāku vērtību, insekticīdu un herbicīdu atliekām tajā.

Kāds ir vērtīgākais medus, bišu maize un propoliss? Atbilde te ir viennozīmīga. Jo mazāk augsne noplicināta ar konvencionālo lauksaimniecību un apkārtnē lielāka bioloģiskā daudzveidība, jo produkts ir vērtīgāks. Arī bišu saimes pie lielākas augu daudzveidības labāk attīstās un ir spēcīgākas un, jo medus sastāvā lielāka ziedu dažādība, jo tas vērtīgāks, līdzīgi tas arī ir ar bišu maizi un propolisu. Tam ir skaidrojums. Brīvā dabā starp augiem, sēnēm un mikroorganismiem pastāv ļoti sarežģītas simbiotiskas attiecības. Tās ir tūkstošos skaitāmas savstarpējas sinerģiskas saites, kuras ar cilvēka prātu pat nevar aptvert un nevienā laboratorijā nevar atkārtot. Ja vien cilvēks neiejaucas, daba spēj tikt galā ar visām slimībām un sagatavot mums visaugstākās kvalitātes produktus. Problēmas sākas, kad šo līdzsvaru cilvēks sāk regulēt pēc sava prāta.

Kaut vai tāds piemērs. Kas līdzīgs cilvēkam un bitei? Līdzīgi funkcionē saistaudi, kas kopā satur gan cilvēku, gan biti. Saistaudu pamatsastāvdaļa ir kolagēns. Lai tas veidotos, tam vajadzīgas dažādas izejvielas. Veidošanās algoritmā piedalās gan aminoskābes, gan minerālvielas, fermenti, vitamīni utt. Kolagēnu sintēzes process ir 50 pakāpju bioķīmiskā reakcija. Katram tipam, kuru kopā ir 30, šajā procesā tiek izmantotas atšķirīgas sastāvdaļas. Saistaudi būs vāji, ja iztrūks kāds no komponentiem. Tas nozīmē, ka nedrīkst pietrūkt neviens makro un mikro elements.

Biškopības nozare Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, galveno ekonomisko labumu dod, apputeksnējot augus (apmēram 80% procentu augu ir entomofīli, tas nozīmē, tiem nepieciešama apputeksnēšana, ko veic kukaiņi). Medus un pārējie biškopības produkti ir tikai 10% vai pat mazāk no ekonomiskā labuma, ko bites dod cilvēkam. Šie 10% ir tiešais ienākums, ko dala biškopji un tirgotāji. Tas nav liels skaitlis, taču, ja rēķina kopējo ieguldījumu sabiedrības finansiālo guvumu, ko dod bites, tas ir milzīgs.