25modvaituzin

 
Narkotikas un medus
Dabā ir iekārtots tā, ka katram dzīvam organismam ir enerģijas rezerve, kas paredzēta ārkārtas gadījumiem, kad pēkšņi ievajagas liels daudzums enerģijas.. Varbūt ārējais faktors, piemēram, jābēg no briesmām, vai iekšējais – kāda slimība (attīrīšanās process), Gan nelegālās (marihuāna, hašišs utt.), gan legālās atkarību un pieradumu izraisošās vielas, kā alkohols, nikotīns, kafija, tonizējošie dzērieni un citi kofeīnu saturoši produkti, bet uz bērniem pat varētu attiecināt šokolādi un saldinātos dzērienus, tie visi rada narkotisko efektu. Šīs vielas darbojas, izmantojot organisma neskaramās enerģijas rezerves, atverot brīvu pieeju tām, tādējādi rada ilūziju par spēku pieplūdumu. Analoģiski kā ar naudu, iztērējat iekrātās rezerves un tad, kad ļoti vajag, nav.

Iztērēto enerģiju organisms pēc tam cenšas atjaunot, bet tas nav patīkams process: paģiras, miegainība, depresīvs garastāvoklis, nespēks utt. Medus ir izņēmums, jo enerģiju tiešām iedod un atpakaļ atgriezt neko nevajag, turklāt nerada atkritumvielas, tātad arī nepiesārņo organismu.

Gāzētie dzērieni
Lietojot saldinātos gāzētos dzērienus un kafiju, asinīs pH līmenis nedaudz pavirzās uz skābo pusi. Tas ir tikai nedaudz, bet ar to pietiek, lai skābeklis kļūtu nebrīvāks. Šūnām, līdzīgi kā zivīm ūdenī, elpošana kļūst problemātiska.

Ogļskābā gāze, ko pievieno ūdenim, darbojas arī kā konservants, kas paildzina produkta uzglābšanas laiku uz bioloģiskās aktivitātes samazināšanās rēķina. Šāds iekrāsots, saldināts un skābināts šķidrums slikti iederas veļas mazgāšanai. Vai ir saprātīgi sava organisma resursus izniekot kā bioloģisko filtru šāda ūdens attīrīšanai?

Parodontoze un insults
Kādā pētījumā apsekojot 10000 cilvēku, kas slimoja ar insultu, izrādījās, ka trešdaļai ir parodontoze – hronisks smaganu iekaisums. Hronisks iekaisuma perēklis mutes dobumā var kļūst par toksīnu un mikroorganismu izplatītāju, kas uzbrūk smadzeņu audiem.
 
Ausis
Ārējās auss ejā atrodas vairāk nekā 200 sēra dziedzeru, kuri izdala ap 15 g sēra mēnesī, kas pasargā ausi no sēnītēm, vīrusiem un baktērijām. Daba ir ielikusi arī pašattīrīšanās mehānismu – ar žokļu muskuļu viļņveidīgām kustībām košļājot un runājot sērs tiek izstumts ārā.

Ausis nedrīkst tīrīt ar kosmētikas noņemšanai paredzētajiem vates kociņiem, jo sērs tiek iestumts dziļāk, un, ja vēl ir pastiprināta sēra dziedzeru darbība, var veidoties sēra korķi, kas vājina dzirdi. Ja korķi ir sacietējuši, var ausī periodiski iepilināt ūdeņraža pārskābi, līdz tie izšķīst, tomēr, ja ir aizdomas par sēra korķi, labāk ir doties konsultēties pie otorinolaringologa.

Troksnim ausīs var būt vairāki iemesli: asins un limfas cirkulācijas traucējumi dzirdes orgānos un smadzenēs, kas var būt saistīti ar kakla muskuļu spazmām, audzējiem galvas smadzenēs, aterosklerotiskajām pangām asinsvados, ilgstošu, sēdošu darbu neērtās pozās, neizgulēšanos, garīgu pārpūli, sēra korķiem, sadzīves troksni, psihosomatiskiem traucējumiem, elektromagnētisko starojumu, arteriālu hipertensiju, dzirdes nerva patoloģijām un medikamentiem. 

Acis
Biežāk sastopamās redzes problēmas ir tuvredzība, tālredzība un astigmātisms, kas saistītas ar acs muskuļu darbības traucējumiem un mākulas deģenerāciju, kam visam pamatā ir išēmija un asinsvadu pataloģija. Šīs problēmas var būt arī abas vienlaicīgi.

Brilles neatslābina acs muskuļus, vienkārši cilvēks labāk redz, brilles rada acu atkarību no tām, tāpēc jānoskaidro cēloņi, kāpēc redze pasliktinājās, citādi vēl vairāk pasliktināsies. Cilvēkam atrodoties dabā, ir bieži jāskatās gan tuvumā, gan tālumā, nepārtraukti nodarbinot ciliāro acs muskuli, un, turklāt, ja vēl lieto pilnvērtīgu uzturu, laba redze parasti saglabājas visu dzīvi. Diemžēl mūsdienu cilvēks visu dara pretēji, tātad arī cieš redze.

Redze pasliktinās no pārlieku liela daudzuma cukura uzturā un kā sekām no tā: insulīnrezistence un palielināts cukura daudzuma asinīs. Kā sekmējošie cēloņi vēl var būt: neizgulēšanās, kafija, stresi, sadzīves ķīmija, televizori, datori utt. Galvenie redzes uzlabošanas līdzekļi: zaļumi, mellenes, upenes, dzērvenes, brūklenes, vitamīni A un E, omega-3, olu dzeltenumi, bišu maize, cinks un, protams, regulāri redzes vingrinājumi.  

Šūnu atjaunošanās
Sarkanie asins ķermenīši eritrocīti, kas piegādā asinis audiem un orgāniem dzīvo 120 dienas, ādas šūnas atjaunojas pēc 21 dienas, neitrofilie leikocīti (veic nespecifiskās imunitātes funkciju un galvenokārt fagocitē baktērijas) pēc 7 dienām. Kuņģa-zarnu trakta gļotāda pēc 5-7 dienām. Ilgāks laiks vajadzīgs kaulu šūnām – 5 gadi. Aknu šūnas atjaunojas 4 mēnešu laikā.
 
Holesterīns
Holesterīns jeb holestirols ir dabiskais policikliskais lipofīlais spirts.

Visi cilvēka svarīgākie orgāni satur daudz tauku, piemēram, smadzenes, plaušas. Smadzeņu sastāvā ir ap 30% holesterīna. Holesterīns ir šūnas dzīvības pamats, kas stabilizē šūnas membrānu. Galvenā holesterīna sintēzes vieta ir aknas, kas regulē tā līmeni asinīs.  Holesterīns vajadzīgs, lai veidotu nervu šķiedru apvalku. Tas uztur vielmaiņas procesus, neitralizē indes, piedalās žultsskābju sintēzē aknās. No tā tiek veidoti steroīdhormoni (piemēram, dzimumhormoni), holesterīns piedalās vitamīnu sintēzē. Šūnu membrānas sastāv no taukiem un holesterīna. Šūnu organellām ir savas membrānas. Šūnu organellām ir savas membrānas. Tās veido līdz 70% no kopējās šūnu masas. Nervu sistēma satur daudz holesterīna, jo nervu šķiedras ir pārklātas ar mielīna apvalku, tāpēc, lai katru dienu radītu miljoniem jaunu šūnu, vajag materiālu.

Augsta blīvuma lipoproteīnos ir 80% olbaltumvielu un 20% tauku, veidojot stabilu konstrukciju – četras molekulas olbaltumvielu transportē vienu molekulu tauku. Zema blīvuma lipoproteīnos šī proporcija var būt pat pretēja – viena molekula olbaltumvielu transportē četras molekulas tauku. Transportēšana ir nestabila, un tauku molekulas nenokļūst mērķī, bet nogulsnējas asinsvados, veidojot aterosklerotiskās pangas, īpaši ja asinsvadus bojājuši toksīni.

Tā kā stresa hormona izstrādei vajadzīgs holesterīns, bet izejmateriāla tam nav, cilvēkam sākas dažādas smagas problēmas, ieskaitot psihiskus traucējumus. Pavājinās atmiņa un informācijas uztveršanas spēja. Starp citu, Alcheimera slimība sāka izplatīties līdz ar statīnu grupas medikamentu parādīšanos. Arī imūnsistēmai vajag daudz triglicerīdu un holesterīna, tāpēc nav jābrīnās, ka jebkurš vīruss šādu medikamentu lietotājiem kļūst nepārvarama problēma. Dzimumhormonu producēšanai arī vajadzīgs holesterīns, un, ja nav šo hormonu, samilzušās demogrāfiskās problēmas arī nevar risināt.

Vispareizākais holesterīna līmenis ir tāds, kāds tas ir, jo cilvēka ķermenis ir pašregulējoša sistēma, kas sabalansē tūkstošiem faktoru. Jāatceras, ka nekas tā neiespaido cilvēka veselību, kā uzturs.

Ir jārūpējas par holesterīna kvalitāti. Ar uzturu ir jāsaņem viegli sagremojamas un uzsūcamas (augu izcelsmes) olbaltumvielas. Veselam cilvēkam uzturs ar lielu daudzumu holesterīna nekaitē. Pat otrādi, ir novērots, ka, ilgstoši lietojot holesterīnu pazeminošus līdzekļus, attīstās plānprātība, Parkinsona un Alcheimera slimības. 

Homocisteīns
Homocisteīns ar uzturu organismā neienāk, bet gan veidojas metabolisma rezultātā.  Pēc struktūras tas ir līdzīgs metionīnam - neaizvietojamai sēru saturošai aminoskābei, kas faktiski ir tās metabolisma produkts. Homocisteīna līmenim asinīs jābūt robežās no 4 līdz 14 µmol/L.

Paaugstināts homocisteīna līmenis asinīs:

    palielina dažādu onkoloģisko slimību risku. Sintezējot olbaltumvielas, metionīns bieži vien tiek aizvietots ar homocisteīnu, tādā veidā sekmējot gēnu mutācijas un vēža šūnu veidošanos,

    provocē imūnsistēmu uzbrukt sava organisma šūnām. Defektīvas olbaltumvielas bieži vien neatpazīst imūnsistēma, palielinās visa veida autoimūno saslimšanu risks (piemēram, 1. tipa cukura diabēts),

    bojā asinsvadu iekšējo slāni endotēliju un veicina to iekaisumus, bet, lai bojājumi nepaplašinātos, uz tiem uzkrājas tauku nogulsnes (holesterīns), tas ir veidojas trombi, rezultātā palielinās insulta un infarkta risks,

    veicina trombocītu agregāciju, saistoties ar kolagēnu vai fibrīnu (trombožu risks),

    palielina Alcheimera slimības un demences (vecuma plānprātības) izveidošanās risku,.

    veicina depresijas veidošanos un hroniskā noguruma sindromu,

    veicina osteoporozi,

     palielina grūtniecības komplikācija risku.

Tomēr arī pazemināts homocisteīna līmenis rada problēmas, jo tas ir nepieciešams glutationa sintēzei, kas ir svarīgākais organisma antioksidants. Lai samazinātu homocisteīna līmeni, var izmantot acetilcisteīnu un aminoskābi taurīnu.

Ja organismā sāk pietrūkt metionīna, ir iespējama tā sintēze no metionīna, tomēr ar nosacījumu, ka organismā nav B grupas vitamīnu (B2, B6, B9 un B12) deficīta.

Homocisteīna līmeni samazina lecitīns, tam pārveidojoties par holīnu, bet holīns par betaīnu, kurš, pievienojoties homocisteīnam, izveidojas atkal par metionīnu. Tas nozīmē, ka, lai neveidotos paaugstināts homociteīna līmenis asinīs, ir svarīgi, lai organisms vienmēr būtu nodrošināts ar B grupas vitamīniem un lecitīnu.

Paaugstināta homocisteīna līmeņa cēlonis var būt nieru darbības traucējumi (analīzēs kreatinīns, GFĀ, eletktrolīti un cisteīns). Arī disbakterioze, palielināta zarnu caurlaidība (cauro zarnu sindroms) un pārmērīgas baktēriju augšanas sindroms zarnās var būt par cēloni paaugstinātam homocisteīna līmenim.

Neauglība
Galvenie neauglību veicinošie faktori ir iekaisuma procesi organismā un zems šūnu metaboliskais potenciāls. Pamatcēloņi ir cukurs un to saturošie produkti, augu olbaltumvielas lektīni (piemēram, glutēns, ko satur graudaugi, sevišķi kvieši. Arī pākšaugi un nakteņu dzimtas augi satur lektīnus. Vēl jāpieskaita dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, tie ir lielmolekulārie aminoskābju savienojumi, bet no tiem visgrūtāk asimilējamais ir kazeīns, ko satur piena produkti. Ja šie produkti cilvēkam kļūst par pamatproduktiem, veidojas autoimūno saslimšanu aizmetņi, parādās mitohondriju (šūnu ‘’energostaciju’’) vājums. Rodas enerģijas trūkums, aktīvi dalošās embrija šūnas netiek ar to nodrošinātas, piemēram, sieviešu olšūnām nepietiek enerģijas, lai dalītos, bet vīriešu spermatozoīdiem nepietiek enerģijas pietiekamai aktivitātei.

Ar medicīniskajām manipulācijām ārstiem šad tad izdodas situāciju labot, taču ir efektīvāks variants – cilvēkam jāsaņemas un jāsper izšķirošs solis, jāatsakās no termiski apstrādātām cietēm, transtaukiem, baltmaizes un konditorijas izstrādājumiem, cukura un to saturošiem produktiem, no kazeīnu saturošiem piena produktiem, bet sviestu drīkst, pat būtu ieteicams. Protams universālais problēmu risinājums paliek spēkā - adekvāts uzturs un paralēli pietrūkstošo minerālu, vitamīnu, taukskābju piekoriģēšana ar uztura bagātinātājiem. Nedrīkst aizmirst arī par sadzīves ķīmijas ietekmi.

Aklās zarnas tārpveida piedēklis (apendikss)
Apendikss ir rezervuārs, kur paslēpties labajai mikroflorai, lai pārdzīvotu nelabvēlīgu laika periodu. Piemēram, cilvēkam evolūcijas procesā ir bijis jāpārdzīvo sausuma periodi vai ziema, kad nākas pārtikt no gaļas, tāpēc cilvēka organisms ir piemērojies kādu laika periodu iztikt ar tam neraksturīgu uzturu. Ja šis periods ieilgst, cilvēks lieto vārītus, ceptus, sautētus produktus, var rasties obstrukcija, tas ir zarnu aizsprostojums ar fēčakmeņiem, parazītiem, svešķermeņiem, sēņu micēlijiem. Rezultātā palielinās spiediens apendiksā, kas traucē venozo asiņu atteci un var veidoties tūska, išēmija, iekaisums un pievienoties sekundārā infekcija. Rodas komplikācijas, tādas kā peritonīts, sepse un bakterēmija. 
 
Kariess
Viena no vielmaiņas traucējumu izpausmēm organismā ir kariess un citas zobu problēmas. Mutes, zarnu mikrofloras līdzsvara izjaukšana un minerālu balansa traucējumi organismā ir galvenie kariesa cēloņi, nedrīkst pieļaut vitamīnu K un D, kā arī kalcija, magnija, silīcija deficītu.

Siekalu sastāvā ir amilāze, kas darbojas tikai sārmainā vidē, taču, lietojot saldumus, vide tiek skābināta, jo zobu emalju, kas sastāv no sārmainiem minerāliem, bojā skābā vide, ko rada cukurs un to saturošie izstrādājumi, tā kā baktērijām, pārstrādājot cukuru, rodas skābes

Zobu higiēna, protams, ir nepieciešama, taču pārāk bieža zobu mazgāšana var vājināt emalju. Kariesu izraisa specifiskas baktērijas, kas rada skābes. Mutes skalošanai var izmantot ūdeni, kam pievienota soda. Ja cilvēks saldumus neēd un nav zobakmeņu, 2-3 reizes dienā tīrīt zobus nav nepieciešams.

Zobu pasta jāizvēlas ar iespējami dabisku sastāvu, lai tajā nebūtu laurelsulfāta, triklozāna. Tai nevajadzētu būt izteikti abrazīvai. Izvairieties lietot zobu pastas ar fluoru, jo tas uzkrājas kaulos un veicina onkoloģiskas saslimšanas.  Zobi kļūst trausli, pie tiem slikti turas plombas. Pievienotais triklozāns iznīcina gan slikto, gan labo mutes mikrofloru. Sliktā drīz vien atjaunojas, bet labā ne tik ātri.

Par smadzenēm
Smadzenes patērē 20% skābekļa, kas nonāk asinīs un 10 W enerģijas, tas ir tikpat cik 10 vatu elektroierīce. Turklāt naktī enerģijas patēriņš ir lielāks nekā dienā, jo smadzenes ir aktīvākas. Nervu impulsi sasniedz ātrumu 270 km/h. Smadzenes nesāp (sāpju receptori ir smadzeņu apvalkos). To sastāvā ir 80% ūdens.
 
Siekalas.
Cilvēka organisms izstrādā līdz 1,5 litram siekalu diennaktī. Siekalas ir pirmā aizsargbarjera pret mikroorganismu iekļūšanu organismā. Šo funkciju veic siekalās esošā olbaltumviela lizocīms. Tā molekula atgādina trīsstūri, kura galos ir aktīvie centri. Lizocīmam ir  antibaktēriāla, pretsēnīšu un pretvienšūņu iedarbība. Optimālā darbības temperatūra ir no 220 C līdz 370C un obligāts nosacījums ir sārmaina vide. Nonākot kuņģa skābē, tas pārtrauc savu darbību.  Ja lizocīms ir kvalitatīvs, jums visdrīzāk nekad nebūs problēmu ar mandelēm. Tās iekaist tāpēc, ka imūnšūnas savu funkciju pilda lēni, jo, saskaroties ar līdz tam nepieredzētu infekciju, imūnā reakcija var ilgt līdz pat 3 diennaktīm. Ja siekalas vienlaikus nepietiekoši veic savu funkciju, organismā var iekļūt infekcija.

Mēs zinām, ka māte  bērnu, kurš guvis traumu, samīļo un sabučo sasisto vietu, kas patiesībā ir instinktīva apstrāde ar lizocīmu. Dzīvnieki līdzīgi instinktīvi laiza savas rētas. Visiedarbīgākais lizocīms ir plēsējiem, jo tie uzturā lieto daudz olbaltumvielu. Lai lizocīms būtu efektīvs, ir vajadzīgas visas tā sintēzei nepieciešamās 20 aminoskābes. Daudzi no bērnības atceras, ka tika mācīti ēst lēnām, nesteidzoties un rūpīgi sakošļāt ēdienu. Tas ir ļoti pareizi, jo, lai lizocīms paveiktu savu funkciju, kamēr tas nonāk kuņģa skābā vidē un pārtrauc darbību, vajag 30 sekundes.

Bioloģiskais vecums
Dzīvā organismā eksistē elektronegativitātes bioloģiskā gradācija. Šūnas membrāna ir vairāk negatīvi lādēta attiecībā pret starpšūnu šķidrumu, šūnas citoplazma vairāk negatīvi lādēta attiecībā pret membrānu. Attiecīgi šūnas kodols pret citoplazmu. Ja to visu pakļauj maiņstrāvas elektriskā lauka iedarbībai, speciālā mikroskopā var redzēt, ka notiek savstarpējā ‘’dejošana’’ attiecībā vienam pret otru. Ja šūnas kodols ‘’nedejo’’, tas nozīmē, ka šūna nepilda savas bioloģiskās funkcijas. Interesantākais ir tas, ka ‘’nedejojošo’’ kodolu skaits precīzi atbilst bioloģiskajam organisma vecumam. Tas ir, jo lielāka šādu kodolu proporcija, jo lielāks bioloģiskais vecums. Būtībā šī ir visprecīzākā organisma nolietojuma noteikšanas metode jeb bioloģiskā vecuma noteikšana.
 
Kāpēc nosirmo mati?
Par šo tematu sabiedrībā cirkulē visdažādākie viedokļi, bet īstas izpratnes nav. Mūsdienās diemžēl ar pirmajiem sirmajiem matiem jau bieži vien saskaras pat pusaudži. Tiek vainots stress un ģenētika. Jā, stresam ir liela nozīme, taču tas nav galvenais faktors, un vēl mazāk ir vainojama ģenētika. Faktiski pārmantotas tiek tradīcijas ģimenē un neveselīgais dzīvesveids, kas ir galvenais faktors.

Mati ir kolagēns, kas ir fibrillārā olbaltumviela, kura ietilpst visu savienotāj audu (saites, derma, kauli, cīpslas) pamatsastāvā, nodrošinot to izturību un elastību.  Mati ir nedzīva struktūra, taču tā formējas no dzīviem komponentiem mūsu organisma audos. Tie sastāv galvenokārt no kalogēna keratīna, vēl ir ap 6% tauku un 15% ūdens, bet matu krāsu nosaka melanīns (1% no kopējā mata sastāva). Melanīns sastāv no diviem pigmentiem eumelanīna un feomelanīna. Pigmenti ir polimēru maisījumi, kas nosaka matu, acs varavīksnes un ādas krāsu.

Starp epidermu (ārējo slāni) un dermu atrodas šos slāņus nošķirošā bazālā membrāna, virs kuras izvietojas ādas pigmenta šūnas melanocīti, kas izstrādā melanīnu, kurš ādu pasargā no ultravioletā starojuma. Krāsojumu, ar ko pildās mats tam augot, melanīns iegūst matu sīpoliņā saskaroties ar specifiskiem fermentiem. Tādā veidā mati iegūst noteiktu nokrāsu. Taču, kad šo fermentu ir nepietiekoši vai tie vispār neizstrādājas, mati kļūst caurspīdīgi un sirmo. Tas notiek, kad matu olbaltumvielā keratīnā nonāk bezkrāsains pigments un gaisa burbulīši. Ja nonāks tikai pigments un gaisa burbulīšu nebūs, mati nekļūs sirmi, bet būs balti (blondi), taču, ja tikai gaisa burbulīši – mati būs sirmi.   

Melanīns mūs pasargā no sēņu un bakteriālās floras izplatīšanos caur ādu, kā arī aizsargā šūnas no kaitīgā saules ultravioletā starojuma un tā radītajiem brīvajiem radikāļiem, tai skaitā no ūdeņraža pārskābes (H2O2), kas darbojas kā brīvais radikālis. Ar laiku summējas vairāki faktori: ilgstošs brīvo radikāļu iedarbības rezultāts; barības vielu trūkums matu sīpoliņā; ādas šūnu melanocītu nepietiekama asins apgāde; pārmērīgs saules iedegums. Tas viss sekmē ūdeņraža pārskābes daudzuma palielināšanos, kura traucē melanīnam iekrāsot matus. Ir atklāts, ka melanīna sintēzes traucējumus palīdz novērst aminoskābe L-metionīns.

Pigmenta melanīna izstrādei vajadzīgi vitamīni, sevišķi svarīgs B10 vitamīns (paraaminobenzoskābe). Šim procesam nepieciešamie fermenti lielā daudzumā atrodami diedzētajos graudos.

Melanocīti veido tikai 5% no ādas šūnām, taču tie var veidot labdabīgus tumorus, piemēram, dzimumzīmes (med. termins - "nevus") un ļaundabīgus, piemēram, melanomu, kas ir melanocītu mutācija. Ja melanocītu daudzums samazinās, uz ādas veidojas depigmentēti plankumui, ko sauc par vitiligo. Tas var liecināt par autoimūnu procesu.

Lūk, daži simptomi, kas liecina par nepietiekamu dabiskā pigmenta melanīna izstrādi organismā:

  Ω  Sirmu matu parādīšanās agrā jaunībā.

  Ω  Ļoti bāls ādas tonis.

  Ω  Gaišu plankumu parādīšanās uz ādas (vitiligo).

  Ω  Blāva acu krāsa.

  Ω  Ādas apdegums pēc neilgas uzturēšanās saulē.

  Ω  Nevienmērīgs iedegums.

Faktori, kas iespaido melanīna izstrādi:

  Ξ  Matu folikulu asins apgāde (barošana).

  Ξ  Traucēta neirālā stimulācija (nervgaļu bojājums).

  Ξ  Endokrīnās sistēmas traucējumi. Vairogdziedzeris izstrādā fermentu tirozināzi, kas nodrošina melanīna izstrādi no tirozīna un fenilalanīna. Ja šī fermenta pietrūkst, ir traucēta melanīna izstrāde. Piemēram, tumšādainiem cilvēkiem šā fermenta ir vairāk, bet gaišādainiem mazāk, bet cilvēkiem ar albīnismu vispār nav.

  Ξ  Matu ķemmēšana un skalpa masāža.

  Ξ  Matu krāsošana. Krāsojot matus ar nekvalitatīvām krāsām, organismā neizbēgami nonāk daudz kaitīgu vielu, kas izkliedējas pa visu organismu

  Ξ  Negatīvi ietekmē ilgstoša hormonu preparātu un antibiotiķu lietošana.

  Ξ  Vitamīna B12 nepietiekamība.

Viss, kas zaļš, satur daudz dzelzs, tātad zaļumi – gārsa, balanda, nātres, mārrutki. Dzelzs ir diedzētos graudos un riekstos, klāt vēl nāk daudzi mikroelementi.

Selēns.
Svarīgs mikroelements melanīna izstrādē, kā arī daudzos citos vielmaiņas procesos. To satur diedzētie graudi, kāļi, redīsi, topinambūrs, ķiploki, sēnes utt. Tā kā konvencionālajā lauksaimniecībā ar šo mikroelementu augsni nepapildina, jo tas ir dārgs un būtiski nepalielina ražu, svarīgi, lai produkti būtu audzēti nenoplicinātā augsnē.

Ķirbju sēklas, zaļie zirnīši, ciedru rieksti, pupiņas, griķi, saulespuķu sēklas, nepārspējams cinka avots ir austeres.

Lai mati nekristu, ir svarīga silīcija, cinka un vara pietiekamība organismā, bet galvas mazgāšanai drīkst izmantot tikai dabīgos šampūnus.

Bišu maize.
Ja visus iepriekš nosauktos mikroelementus iekļaut savā ikdienas uzturā liekas sarežģīti, pastāv vienkāršāks variants - bišu maize. Universāls, dabīgs uztura bagātinātājs. Ideālā variantā iegūts ar konvencionālo lauksaimniecību nenopostītā dabā.

Ekomedicīnā nosirmošanas novēršanai ir daudz dažādas receptes. Pagatavo dažādus izvilkumus degvīnā vai karstā ūdenī, ar kuriem ierīvē matus, piemēram, izvilkumi no dadža saknēm, sarkanajiem pipariem, nātrēm, diļļu sēklām. Izmanto kokosriekstu eļļu, arī biškopības produkciju. Piemēram, ņem 3 tējkarotes siltas ricīneļļas, pievieno tējkaroti medus un tējkaroti citrona sulas. To visu sajauc, ierīvē matos un aptin ar mitru dvieli. Pēc pusstundas matus izskalo.

                                                                           biteend

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 99 viesi un nav reģistrētu lietotāju

25vaituzinajika

                                       Vai tu zināji, ka...?

 Pēc PVO datiem 60% nāves gadījumu ir saistīti ar uzturu un bīstamiem produktiem, kuri uzreiz nenogalina, bet pakāpeniski sagrauj cilvēku no iekšienes.

 Nenogatavojušos ābolus ēst nav vēlams, jo tajos vēl nav fermentu, kas tos gremošanas procesā var sašķelt. Fermenti parādās tikai tad, kad āboli ir nogatavojušies.

 Visu, ko nevar ēst, nedrīkst likt uz ādas.

 Āda ir iekšējo procesu spogulis.

Tikai svaigām sulām ir augsts pH rādītājs, jo tās satur antioksidantus (brīvos elektronus), fermentus un skābekli.

 Gandrīz visos šampūnos un gelos tiek pievienots nātrija laurilsulfāts, kurš savienojumā ar citiem komponentiem veido kancerogēnas vielas, kuras var izraisīt neatgriezeniskas redzes izmaiņas bērniem. Palielinās onkoloģisko saslimšanu risks.

 Lai ilgāk saglabātu redzi, piemēram, strādājot ar datoru, reizi stundā jāveic acu vingrinājumus, regulāri jāskatās tālumā pa logu.

Spalīšu radītie toksīni, rada žokļu muskuļu spazmu, kas izpaužas ar zobu griešanu.

 Balti plankumi uz nagiem liecina par cinka trūkumu organismā vai traumām.

 Sāpīgi un ieplaisājuši mutes kaktiņi norāda, ka organismā trūkst B2 un citu B grupas vitamīnu.

 Ja kāju muskuļos krampji, tas nozīmē, ka organismā ir zems magnija līmenis. Magnijam un kalcijam jābūt līdzsvarā.

 Ir novērots, ka govis, kas zīž savu pienu, saslimst ar kuņģa vēzi. Govs piens paredzēts teļam un nevienam citam.

Podagra ir tipiska gaļas ēdāju slimība. Senos laikos ar to slimoja tikai bagātie, kas varēja atļauties šo produktu ēst regulāri.

 Prostatīti un impotence aizsākas jau agrā bērnībā ar pirmo akūto elpošanas ceļu saslimšanu un angīnu, kad ar medikamentu palīdzību tiek noņemti simptomi, bet ne novērsti šo slimību cēloņi.

 Žults rodas aknās, nevis žultspūslī. Tās izstrādā līdz vienam litram žults diennaktī.

 Kāre pēc saldumiem ir kā apburtais loks. Pārmērīgs cukura daudzums ikdienas uzturā izraisa straujas cukura līmeņa svārstības, savukārt tas rada tieksmi pēc jaunas cukura devas. Cukurs sniedz strauju enerģijas pieplūdumu, taču tikpat strauji šī enerģija pazūd. Citādi tas ir ar medu, enerģijas pieplūdums būs vienmērīgāks un ilgākam laikam.

 Jāizvairās no traukiem ar teflona pārklājumu, kā arī alumīnija traukiem. Alumīnija joni uzkrājas taukaudos un izraisa Alcheimera slimību.

 Piesātinātie tauki no nepiesātinātajiem atšķiras ar to, ka tauku molekulai nav vairs nevienas brīvas vietas ūdeņraža atoma pievienošanai. Poli-nepiesātinātajai tauku molekulai ir vairākas vietas, bet mono-nepiesātinātajai ir tikai viena vieta.

Mums nav fermentu pārkarsētu tauku pārstrādei, tāpēc tiem organismā ir toksiska iedarbība.

 Hidrolizācijas procesā šķidrās, nepiesātinātās augu eļļas var pārvērst par piesātinātajiem jeb cietajiem taukiem. Piemēram, hidrolizējot kukurūzas eļļu var iegūt margarīnu. Ar speciālo piedevu palīdzību var iegūt nepieciešamo smaržu, garšu un krāsu.

 Palmu eļļu plaši izmanto pārtikas industrijā, jo tā ir daudz lētāka par pārējām augu eļļām. No tās ražo margarīnu, pievieno piena produktu izstrādājumiem, kā arī plaši izmanto konditorejā, jo tā ir lēta.

 Pēc Union of Concerned Scientists datiem trans-tauki pasliktina piena kvalitāti, jo nokļūstot jaundzimušā organismā, veicina augļa augšanas aizturi, palielina diabēta risku, vājina imunitāti, traucē citohroma oksidāzes fermenta darbību, kam ir svarīga loma kancerogēno vielu neitralizācijā, samazina testosterona līmeni un spermas kvalitāti.

 Ar kaņepju pienu var īslaicīgi aizvietot mātes pienu. Kaņepju sēklas satur visas neaizvietojamās aminoskābes.

Sintētiskajās autiņbiksītēs temperatūra sasniedz +430C. Sevišķi bīstami tas ir zēniem, jo negatīvi ietekmē spermas kvalitāti.

 Pārtikas piedevas izraisu milzīgu stresu organismam. Lai to visu sagremotu, tam ir ļoti smagi jāstrādā. Rezultātā enerģija un vērtīgās uzturvielas tiek izmantotas gremošanas procesam un toksīnu neitralizācijai.

 Vara trūkums organismā rada oksidēšanās-reducēšanās reakciju traucējumus.

 Joda deficīts saistās ar vairogdziedzera problēmām, neauglību un impotenci.  

 Ja sudrabs ir spēcīgs pretvīrusu līdzeklis, tad varam ir pretsēnīšu (rauga, pelējuma) iedarbība.

 Ja gribas kakao, iespējams, organismā trūkst hroma.

 Selēns ir spēcīgs antioksidants. Tas atrodams ķiplokos, sīpolos, Brazīlijas, ja vien tā daudzums augsnē ir pietiekams.

Negatavi augļi satur tanīnus (miecvielas). Tos sasaldējot, tanīns sabrūk.

 Daudzi žāvētie augļi tiek apstrādi ar sēra dioksīdu (E-220), kas iznīcina B1 un E vitamīnu. Tas tiek darīts, lai produkti ilgāk uzglabātos un labāk izskatītos.

 Ja ēd sarkanās bietes un urīns pēc tam kļūst iesarkans, tas nozīmē, ka vāji strādā nieres.

 Jau kopš seniem laikiem cilvēki ir pamanījuši, ka tie, kas lieto kurkumu, retāk saskaras ar onkoloģiju, sirds un asinsvadu slimībām, iekaisuma procesiem un noveco lēnāk. Kurkumīns, kas ir kurkumas sastāvdaļa (sastāda 3% no kopējā sastāva), ir spēcīgs antioksidants, mazina depresiju, veicina ādas šūnu reģenerāciju, aktivizē autofāgiju, rada līdzīgu attīrīšanās procesu, kā tas notiek badojoties. Tā kā kurkumīns vāji asimilējas, tam jāpievieno nedaudz samalti melnie pipari attiecībā 15:1, tādējādi asimilāciju var pastiprināt ap 25 reizēm.   

 Nav ieteicams zaudēt vairāk par 1,5 kg svara nedēļā. Tauki nevar aiziet ātrāk, to var izdarīt tikai ūdens.

Marinētiem gurķiem pievilcīgo izskatu un ilgo uzglabāšanas termiņu panāk, pievienojot tiem 2-3% etiķskābes (E-260), kas bloķē fermentu darbību. Kraukšķīgums tiek panākts, pievienojot kālija hlorīdu (E-509).

 Skābas atraugas liecina par skābes pārpilnību. Tā no kuņģa iekļūst barības vadā, kura gļotāda nav piemērota skābai videi, tāpēc cilvēks izjūt diskomfortu, dedzināšanu.

 Jogurtam bez piedevām, kurš satur dzīvās baktērijas, maksimālais uzglabāšanas termiņš ir 3 diennaktis.

 Jogurtam pievienotais cukurs veicina rūgšanas procesus zarnās un iznīcina tam pievienotās lakto un bifido baktērijas.

 Cietajos sieros baktērijas jau visu ir apēdušas un gājušas bojā.

Ja jūs tomēr nevarat atturēties no kafijas, dzeriet to bez cukura un nelielās krūzītēs. Kafija jālieto tikai dabīgā un bez dzīvnieku izcelsmes piena.

 Siekalās ir gļotaina viela mucīns, kas salipina barību un palīdz veidot kumosus, tāpēc svarīgi ir ēdienu rūpīgi sakošļāt. Vienlaicīgi darbojas siekalu fermenti amilāze (ptialīns) un maltāze. Gremošanas process sākas tad, kad siekalas saskaras ar ēdienu. Ēdiena apstrāde ar lizocīmu ir pirmā aizsargbarjera pret nevēlamiem viesiem organismā: baktērijām, vīrusiem un sēnītēm. Lai aizsardzība būtu efektīva, lizocīmam vajag vismaz 30 sekundes, pirms tas nonāk kuņģa skābē un pārtrauc darboties. Turklāt labi sakošļāta barība viegli virzās pa gremošanas traktu, un organisms spēj uzsūkt maksimāli daudz uzturvielu. Dzerot ēšanas laikā, tiek noslīcināti gremošanas fermenti, kas vairs nespēj pilnvērtīgi piedalīties gremošanas procesā.

 Aizkuņģa dziedzeris izdala fermentus: amilāzi, tripsīnu un lipāzi. Amilāze šķeļ ogļhidrātus (kartupeļi, maize),  tripsīns olbaltumvielas (rieksti, gaļa) un lipāze – taukus (eļļas,sviests). Ferments laktāze, kas šķeļ piena cukuru laktozi, atrodas uz tievo zarnu bārkstiņu virsmas.

Aizkuņģa dziedzera fermenti kļūst aktīvi gremošanas procesam zarnās tikai tad, kad saskaras ar žulti.

 Vārīta ciete veido gļotas. Visi produkti, izņemot svaigus augļus un dārzeņus, vairāk vai mazāk rada gļotas, sevišķi  termiski apstrādātie.

 Balta cīpslenes (acs baltuma) krāsa ir normas variants. Dzeltenā liecina par aknu disfunkciju un žults izdales problēmām, bet sarkanā par ļoti zemu enerģētisko līmeni šūnu struktūrās (piemēram, cilvēks ir ļoti noguris).

 Cilvēka tievo zarnu iekšējais laukums sasniedz 300 m2.

 Adrenalīna izdalīšanos veicina gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas. No organisma tas tiek izvadīts ar urīnu, sviedriem un asarām. Šādās reizēs ir svarīgi lietot daudz ūdens.

 Šūnām nepieciešamas 28 aminoskābes. Ja zarnu trakts ir tīrs un tajā dominē simbiozā (‘’labā’’) mikroflora, visas aminoskābes tiek sintezētas. Ja ar uzturu nesaņemam kādu no makro vai mikroelementiem, aminoskābju sintēze apgrūtinās. Un, ja kādas aminoskābes pietrūkst, ir traucēta olbaltumvielu sintēze.

Ir 16 vitamīni, katram ir sava funkcija. Piemēram, kalcijs organismā šķīst tikai C vitamīna klātbūtnē. C vitamīns ir kā kalcija transportētājs. Ja organismā trūkst B5 vitamīna (pantotēnskābe), sākas aptaukošanās utt.   

 C vitamīns ar uzturu jāuzņem katru dienu, jo organisms to neuzkrāj.

 B17 vitamīns atrodams aprikožu kauliņos.

 Papēžu plaisāšana ir poli nepiesātinātās taukskābes omega-3 un vitamīna B3 deficīta pazīme.

Svaigai burkānu un ķirbju sulai jāpievieno nedaudz eļļas (tējkaroti), lai taukos šķīstošie vitamīni labāk uzsūktos.

 Mūsu šūnas neatpazīst sintētiskos vitamīnus, jo tiem ir citāda izometriskā projekcija nekā dabiskajiem vitamīniem. Sintētiskie vitamīni bieži vien “iestrēgst” aknās.

 Aknas sintezē visas asins plazmas olbaltumvielas.

 Kuņģis ir kā aizsargbarjera, kas iznīcina vīrusus, sēnītes, baktērijas, parazītus.

 Ja produkts nebojājas un nav sasaldēts vai izkaltēts, tas nozīmē, ka tajā nedarbojas fermenti. Organisms mēģinot to pārstrādāt, tērē ļoti daudz aizkuņģa dziedzera fermentus un enerģiju, lai no tā atbrīvotos.

 Eritrocītiem nav kodola, tie nevar dalīties.

 Viena hemoglobīna molekula var vienlaikus transportēt 4 skābekļa molekulas.

 Cilvēka deguns spēj atcerēties ap 50 tūkstošu aromātu.

 Bērniem kalcijs visvairāk vajadzīgs 6 gadu vecumā. No kalcija ir stipri atkarīga spermatozoīdu kvalitāte. Pastāv maldīgs uzskats, ka kalcija pārpalikums veido akmeņus nierēs un žultspūslī. Visdrīzāk ir otrādi - kalcija deficīts izraisa nierakmeņu veidošanos, jo tas ir galvenais sārmainās vides uzturētājs. Nierakmeņi sastāv no kalcija oksalātiem.

 Daba mums ēšanas baudu ir devusi, lai ēstu, bet seksuālo, lai vairotos.

► Lai zīdītāju mazuļi zīstu pienu, tas satur opiātu kazomorfīnu, kas nomierina un rada labsajūtu. Tā kā siers ir piena koncentrāts, šī iedarbība pastiprinās, un tas ir faktors, kas daudzus padara par sieru cienītājiem.

 Ēd mazāk, dzīvo ilgāk. Mērenību ēšanā mūsdienu cilvēkam  ir grūti panākt. Ēdot mazāk, ir vairāk enerģijas un vieglāk koncentrēties. Eksperimenti ar dzīvniekiem ir pierādījuši, ka tie dzīvo ilgāk, ja saņem nedaudz mazāk barības, nekā varētu apēst.

 Līdzīgi kā graudos un sēklās, arī olas baltumā ir fermentu inhibitori, tāpēc nebūtu vēlams ēst jēlas olas baltumu, arī plēvi, kas atrodas starp čaulu un olbaltumu. Tur ir kaitīgas vielas, kas graujoši iedarbojas uz aizkuņģa dziedzeri. Tādā veidā daba aizsargā putnu olas.

 Smadzenes bez glikozes iet bojā 10 sekunžu laikā (hipoglikēmiskā koma), tāpēc tās var uzņemt glikozi pa tiešo bez insulīna līdzdalības.

 Olbaltumvielu sadalīšanās procesā vienmēr izdalās slāpeklis un sērs.

Lai šūna dzīvotu, tai nepieciešams skābeklis, ūdens, nepiesārņota, viegli sārmaina vide (pH=7,43), temperatūra aptuveni 36,6C un barības vielas.

 Vēl pirms 150 gadiem skābekļa atmosfērā bija par dažiem procentiem vairāk, tagad tie ir 21%, pilsētās vēl mazāk.

 Krams sastāv no silīcija kristāliem. Viens no matu izkrišanas cēloņiem ir krama trūkums. Dabā tā visvairāk ir nātrēs un rīsos, ja vien nav noplicināta augsne.

► Ja kefīrs tiek ražots, pievienojot speciālo raugu, tad tas ir sēnītes saturošs produkts, līdzīgs rauga maizei. Protams,  tas var būt iegūts arī ar bakteriālo ieraugu, kas ir labāka izvēle.

 Nav ieteicams dzert tēju vai kafiju no papīra glāzēm, jo to iekšpuse noklāta ar plānu plastmasas slāni, bet pie sakaršanas no tās izdalās kaitīga viela bisfenols A. Arī daudzu plastmasas trauku un pat konservu bundžu iekšējais pārklājums var saturēt šo vielu, kas var saistīties ar dabisko hormonu receptoriem organismā un izraisīt neparedzamas sekas.

 Nevārītos kartupeļos ir visas neaizvietojamās aminoskābes.

 Piena produkti satur daudz kalcija, bet jāņem vērā, ka tas vienlaicīgi daudz tiek tērēts skābju dzēšanai, ko rada pienā esošās olbaltumvielas. Veidojas pat kalcija deficīts, un tiek izmantotas organisma iekšējās rezerves.

 Rieksti un saulespuķu sēklas jāēd neapcepti un bez sāls. Visu veidu sasmalcinātie rieksti ir ideāla augsne gaisā esošo pelējuma sporu darbībai, tāpēc ātri vien kļūst rūgti un kaitīgi veselībai. Tie bieži mēdz būt saindēti ar sēnīšu izdalīto aflatoksīnu, kas ir spēcīgs kancerogēns  un var izraisīt aknu vēzi.

 Mēs dzimstam ar noteiktu neironu skaitu, kas dzīves laikā nemainās. Atmiņas smadzenēs glabājas kā saites starp neironiem.

 Ir izpētīts, ka vietās, kur dzīvo ilgdzīvotāji, ūdens ir ar mazu mineralizāciju (līdz 200 mg/l) un minerāli ir organiskas izcelsmes (nāk no zemes virskārtas). Veikalos nopērkamajos minerālūdeņos mineralizācija ir ap 400 līdz pat 1000 mg/l, minerāli ir no iežiem un ir neorganiskā formā.

 Lietojot uzturā daudz skābu vidi veidojošu produktu (saldinātie dzērieni, gaļa utt.), organismā samazinās fermentu aktivitāte, audi kļūst uzņēmīgāki pret infekcijas slimībām, vājinās imunitāte, notiek kaulu un zobu demineralizācija. Lai dzēstu skābes, organisms tērē minerālvielas, sekas tam var būt kaulu un zobu slimības.

 Zāļu uzlējumi rada sārmainu vidi, it sevišķi rūgtie, piemēram, vērmeles, apiņi, čemuru augstiņš (Centaurium) utt. Taču ir nosacījums - pagatavojot zāļu tējas, temperatūra nedrīkst pārsniegt +650C, pretējā gadījumā minerāli pāriet neorganiskā, ūdenī nešķīstošā formā un ārstnieciskā efekta vairs nav. Sārmainas vides veidošana ir viens no galvenajiem faktoriem, uz ko balstās fitoterapija.

Cilvēkam uz mēles ir vairāk nekā 10000 garšas receptoru, kas atrodas garšas kārpiņās. Tie nosaka ķīmiskos savienojumus.

 Sāls piesaista ūdeni. Viena nātrija molekula spēj piesaistīt 10 ūdens molekulas.

 Akrilamīds ir inde, kas veidojas, vairākas reizes cepot produktus vienā un tai pašā eļļā. Sevišķi tas attiecas uz ogļhidrātiem, apcepot tos augstā temperatūrā.

 Ptomaīni ir indes, ko izdala patogēnā mikroflora nesagremoto olbaltumvielu pūšanas rezultātā.

 Aspartāms (saldinātie dzērieni, košļājamā gumija) ir 200 reizes saldāks par cukuru. Ūdenī tas sadalās aminoskābēs un metanolā, kas ir toksiska viela. Tālāk organismā aspartams pārvēršas par šūnu indi formaldehīdu.

 Galvenais veids, kā no organisma var izvadīt kaitīgās vielas, ir caur limfātisko sistēmu. Limfas plūsmu veicina fiziska slodze.

 Heksamīns jeb urotropīns (E-239), nav kaitīga viela, to pievieno, piemēram, mazsālītām siļķēm vai zivju ikriem, lai tie labāk uzglabātos. Tomēr saskarē ar etiķi veidojas bīstama viela formaldehīds (formalīns), kam ir kancerogēna iedarbība. Faktiski tas ir formalīns (balzamē līķus)kas ir bīstama šūnu inde,

  Nierēs toksīni dzīvniekiem koncentrējas visvairāk, tāpēc nav ieteicams tās lietot uzturā.

 Plastikas iepakojumos drīkst turēt tikai neitrālus produktus, piemēram, ūdeni, bet ne skābus vai bāziskus produktus. Tie jāuzglabā stikla traukos.

Dažu populāru zīmolu saldinātie gāzētie dzērieni satur ortofosforskābi. Tas ir ļoti spēcīgs skābinātājs (pH 2,0), kas ir organismam sevišķi kaitīgs.

 Svaigajos produktos ir daudz fermentu. Tie izdalās košļāšanas procesā un ir nepieciešami visās ķīmiskajās reakcijās, kas norisinās cilvēka organismā. Fermenti veicina gremošanas, vielmaiņas un reģeneratīvos procesus, kā arī nostiprina imunitāti. Bez fermentiem organisms nespētu pilnvērtīgi funkcionēt. Tie ir iesaistīti visos ķermeņa bioķīmiskajos un fizioloģiskajos procesos. Fermenti sāk inaktivējas jau pie +450C.

 Gremošanas fermentus cilvēka organismā izstrādā aizkuņģa dziedzeris. Ēdot fermentus nesaturošus produktus tas tiek pārslogots, jo jāsaražo milzīgs daudzums gremošanas fermentu.

 Pepsīns, kas izdalās kuņģī, inaktivējas, saskaroties ar aukstiem ēdieniem un dzērieniem. Tas darbojas tikai skābā vidē.

 Mikroviļņu krāsnī gatavotos produktos, tiek inaktivēti  fermenti un vitamīni. Mikroviļņi destrukturē jebkuru produktu un padara to par skābi veidojošu.

Jāizvēlas apģērbu no dabiskas izcelsmes izejvielām (kokvilna, lini, vilna, dabiskie polimēri), jo sintētiskie materiāli izjauc cilvēka elektromagnētisko lauku (vājina šūnu savstarpējo komunikāciju). Turklāt, nēsājot šādu apģērbu, tiek traucēta mitruma un gāzu apmaiņa. Rezultātā veidojas labvēlīga vide sēnītēm un baktērijām.

 Pavasarī pēc iespējas vairāk jādzer svaigu kļavu un bērzu sulu. Tas ir labākais strukturēta ūdens avots, kas satur daudz organisko minerālvielu. Sasaldēšana ir vienīgais veids, kā to uzglabāt. Pārējie uzglabāšanas veidi ievērojami samazina sulas bioloģisko vērtību.