19nervusist

 

                                              Nervu sistēma

Epilepsija un citas smadzeņu slimības

Uzskata, ka smadzeņu strukturālās izmaiņas rada mikrorētaudi smadzeņu audos, kam var sekot iekaisuma process, kas līdzinās intoksikācijai kuru rada kāda ierobežota smadzeņu posma mikroiekaisums, perspektīvā to nomainot ar nefunkcionāliem saistaudiem. Šos mikrorētaudus organisms uztver kā svešķermeņus, pret kuriem attiecīgi tiek veidotas antivielas, rezultātā šis process rada jaunus epileptiskos perēkļus. Veidojas patoloģiskā ķēde, saspiežot asinsvadus, tiek traucēta smadzeņu asinsapgāde, rodas skābekļa bads, uzkrājas vielmaiņas toksiskie produkti, kam seko bioelektriskās aktivitātes paaugstināšanās un bioelektriskā izlāde, kas izraisa krampjus.

Smadzeņu mikrorētaudu veidošanās, visbiežāk sākas ar parastām akūtām respiratorām saslimšanām, augšējām elpceļu infekcijām, kam seko antibiotikas un temperatūru pazeminošie medikamenti, piemēram, panadols. Deguna un blakusdobuma bojā gājušās gļotādas šūnas un mikrobi sāk izdalīt monoamīnus:  putrescīnu, kadaverīnu, protoamīnu, kas ir toksiski savienojumi. Ja smadzeņu hematoencifalītskā barjera ir vāja, toksīni nonāk smadzenēs un atkarībā no tā, kur ir vājāka audu aizsardzība, veidojas patoloģiskais perēklis.

  ϒ  Ja smadzeņu apvalkos – arahnoidīts.

  ϒ  Ja apvalku bojājumi dziļāki – meningīts.

  ϒ  Ja smadzenēs – epilepsija.

  ϒ  Ja smadzeņu bojājumi ir visaptveroši – meningoencifalīts.

Alcheimera slimība ir toksisku vielu iekļūšana smadzeņu audos, kur veidojas cukuru saturošas olbaltumvielas, lielmolekulāri savienojumi, ko sauc par amiloīdu, kas bojā smadzeņu šūnas un audus. Notiek šūnas taukus saturošo apvalku pastiprināta oksidācija, tiek bojāts šūnu membrānu veselums, traucēts glikozes metabolisms un jonizētā kalcija iekļūšana šūnās.

Mūsdienu medicīnā epilepsiju ārstē ar ķirurģisku iejaukšanos, epileptisko perēkļu izoperēšanu un krampju impulsu pārvades (pa nervu šķiedrām) blokādēm, pretkrampju un miegazāļu preparātiem. Tādējādi var novērst traucējošos simptomus, bet ne izārstēt. Tomēr pareizāk būtu noskaidrot šo slimību rašanās mehānismus, tādējādi vienkārši nenonākt līdz šādām saslimšanām. Ja tomēr tas noticis, situācija nav bezcerīga, sākuma stadijā epilepsija bērniem ir ārstējama, šim nolūkam jāveic vairākkārtējas dziļās attīrīšanas programmas un jāpāriet uz dabīgu uzturu, un pēc pusgada smadzeņu mikrorētas sāks izzust, turklāt šādā veidā var paralēli izārstēt arī citas slimības.

 

Galvassāpes

Galvassāpēm, kas faktiski ir simptoms un ‘’signalizē’’ par kaut kādām problēmām organismā, var būt daudz dažādu iemeslu, piemēram, nogurums, iesnas, gripa, paaugstināts asinsspiediens, trauma utt. Simptomu noņemšanai aptiekās piedāvā virkni medikamentu, piemēram, aspirīns, pentalgīns, amidopirīns, analgēns, utt. Bez medikamentiem ir vēl adatu terapija, punktu masāža utt.

Galvassāpes lielākoties izraisa vielmaiņas galaproduktu uzkrāšanās galvas smadzenēs un ne tikai. Olbaltumvielām noārdoties (disimilācija), veidojas slāpekli saturoši savienojumi, tādi kā amonjaks, karbamīds, kreatinīns. Viens no galaproduktiem ir arī urīnskābe (nātrija urātu kristāli), kas uzkrājas smadzeņu apvalkos sīku kristālu veidā un spiež uz tiem, radot sāpes. Ja kristāli uzkrājas locītavās, tās iekaist un sāk sāpēt. Tas var būt infekciozais, nespecifiskais vai reimatiskais poliartrīts, pakāpeniski deformējošais poliartrīts.

Ja urīnskābe uzkrājas urīnceļos, veidojas urīnakmeņu slimība urolitiāze, radot spēcīgas sāpes nierēs un urīnizvadkanālos.

Kristālu veidā uzkrātā urīnskābe ir gandrīz nešķīstoša neitrālā vidē, tā šķīst tikai sārmainā vidē. Kristāli ir ļoti sīki ar asām šķautnēm, un tie bojā nervu stobrus, kā arī nervu galus (radikulīts). Ārstēšana ir līdzīga kā pie citām slimībām (skat. sadaļu “Attīrīšanās”).  Nav jēgas ārstēt migrēnu un radikulītu neattīrot elpošanas orgānus, nieres un, protams, aknas.

 

Mirgrēna

Migrēna parasti izpaužas ar galvas sāpēm vienā pusē pieres vai deniņu rajonā, ko pavada reibonis, smaguma sajūta un slikta dūša. Kairina smakas, spilgta gaisma, skaņas. Sāpes var ilgt no dažām stundām līdz dažām dienām. Migrēnas patoģenēze ir asinsvadu dilatācija smadzenēs ar tos inervējošo nervu kairinājumu.

Ja cilvēkam ķermenī kaut kas sāp (izņemot fiziskas traumas), tas nozīmē, ka kaut kur norit iekaisuma process. Iekaisums – tas nozīmē, ka organismā ir iekļuvis svešinieks, sveša olbaltumviela, kuru imūnsistēma cenšas neitralizēt. Ja tas ir smadzeņu apvalkā, to sauc par meningītu. Migrēna faktiski ir iekaisuma procesa sākums, iekaisums ir pārgājis uz likvoru, uz galvas smadzeņu šūnām un, lai izslēgtu citus variantus, neirologs parasti nosūta uz izmeklēšanu, piemēram, galvas smadzeņu datortomogrāfiju un mugurkaula kakla daļas rentgenu, lai izslēgtu audzējus, kompresijas neiropātiju vai deformācijas.

Iekaisuma procesu novēršanai ir tikai viens variants – attīrīšanās ar pareizu badošanos, pirms tam izejot pret parazitāro programmu. Jāizslēdz no ikdienas uztura piena produkti, izņemot sviestu un trekno krējumu, gaļas produkti, baltmaize un cukurs.

                                                                                                                                                               biteend