27modinteresan

                            Interesanti

  Lai iegūtu vienu gramu medus, bitēm jānolido vidēji 45km

  Lai atnesto nektāru pārvērstu par medu, bites to norij un atrij apmēram 200 reizes, pievienojot tam fermentus un pārliekot to no šūnas šūnā. Tādējādi tiek iztvaicēts arī liekais ūdens. Un tikai tad, kad medus ir nogatavojies un šūna ir pilna, bites to aizvāko.

  Bitēm redze ir vāji attīstīta, toties oža pārspēj cilvēku simtiem reižu. Pat dažus sīkus ziedus tās spēj sajust lielā attālumā.

  Bites mūžs vasarā, karstākajā darba periodā, ilgst tikai apmēram 45 dienas, bet miera periodā ziemojot - 6 mēnešus.

 Trani (vīrišķie pārstāvji) dzīvo vienu sezonu. Rudenī, lai ekonomētu barību ziemai, bites tos izdzen no stropa.

  Bišu trani pēc māšu apsēklošanas iet bojā, jo tiek izrauti sēklinieku pūslīši.

  Trani palīdz bitēm sablīvēt šūnās sanestos ziedputekšņus, tas ir, sagatavot bišu maizi.

  Bišu mātēm un traniem nav dzeloņa. Tie nevar iedzelt, kā arī paši nevar paēst, tos baro bites.

  Pie ieejas stropā dežūrē sargi, kas neielaiž svešās bites no citiem stropiem, lapsenes un citus laupīt gribētājus. Izņēmums ir trani. Tie tiek ielaisti jebkurā stropā.

  No bišu mātes izdētās oliņas (1mm garas) bite attīstās mums ierastajā izskatā 21 diennakts laikā.

  Bišu māte diennaktī spēj izdēt līdz pat 2000 oliņām, kas sver apmēram tikpat cik pati.

  Arheologi ir atraduši dzintarā gabalā biti, kura bija ļoti līdzīga mūsdienās sastopamajai. Liels pārsteigums bija, kad noskaidrojās dzintara vecums - 56 miljoni gadu. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar citām dzīvām būtnēm, bites nav daudz mainījušās.

  Bišu māšu peru pieniņu angļu valodā sauc par Royal Jelly - karalisko želeju, tāpēc, ka senatnē to deva karaļiem, lai viņi ilgi dzīvotu. Parastās darba bites ēd tikai medu un vasarā dzīvo vien 45 dienas, bišu māte ēd tikai peru pieniņu un dzīvo vairāk nekā 6 gadus. Izrādās, ka peru pieniņš, kam izejviela ir bišu maize, satur gēnu korektoru. Ar laiku gēnos notiek traucējumi un, sintezējot jaunas olbaltumvielas, parādās nelieli defekti, tas ir, jaunās olbaltumvielas nedaudz atšķiras no iepriekšējām jeb notiek novecošanās process. Pateicoties gēnu korektoram, tiek nodrošināta šī milzīgā starpība – 45 dienas un 6 gadi.

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 49 viesi un nav reģistrētu lietotāju

27bisuprodukt

                                             Par bitēm

Labākais enerģijas avots, labākais celtniecības materiāls un labākā aizsardzība - tā noteikti var teikt par galvenajiem biškopības produktiem: medu, bišu maizi un propolisu. Svarīgi ir tas, ka tie visi ir augu izcelsmes, tas nozīmē, ka olbaltumvielas sastāv no īsām, viegli sadalām aminoskābju ķēdēm un nenoslogo imūnsistēmu.

Senatnē cilvēki uzskatīja bites par Dieva dāvanu, bet antīkajā Grieķijā medu uzskatīja par Dievu pārtiku. Medu un bišu maizes sajaukumu bieži lietoja Olimpa iemītnieki. Jau senajā Ēģiptē zināja, ka medus pagarina mūža ilgumu un palīdz ilgāk saglabāt jaunību. Tas bija Kleopatras jaunības eliksīrs. Līdz mūsdienām ir pat saglabājušās dažas receptes, ko izmantoja Kleopatra. To sastāvā ir olīvu, mandeļu un rožu eļļa kopā ar medu. Āda pēc šādām sejas masāžām kļuva maiga un gluda. Medus šajā kombinācijā kalpo kā mikrocirkulācijas uzlabotājs.

Kāds ir vislabākais medus? Šis ir visbiežāk uzdotais jautājums biškopjiem. Diemžēl neskaidrības patērētāju vidū parādās arvien vairāk. Medus ražotāji nereti darbojas reģionos ar konvencionālo lauksaimniecību un iegūst pārsvarā monofloro, tas ir, viena veida ziedu medu, tādu kā rapša, saulespuķu, citrusaugļu utt. Produkcija ir jārealizē, un reklāmas mašinērija dara savu – popularizē to, noklusējot par šāda medus mazāku vērtību, insekticīdu un herbicīdu atliekām tajā.

Kāds ir vērtīgākais medus, bišu maize un propoliss? Atbilde te ir viennozīmīga. Jo mazāk augsne noplicināta ar konvencionālo lauksaimniecību un apkārtnē lielāka bioloģiskā daudzveidība, jo produkts ir vērtīgāks. Arī bišu saimes pie lielākas augu daudzveidības labāk attīstās un ir spēcīgākas un, jo medus sastāvā lielāka ziedu dažādība, jo tas vērtīgāks, līdzīgi tas arī ir ar bišu maizi un propolisu.  Tam ir skaidrojums. Brīvā dabā starp augiem, sēnēm un mikroorganismiem pastāv ļoti sarežģītas simbiotiskas attiecības. Tās ir tūkstošos skaitāmas savstarpējas sinerģiskas saites, kuras ar cilvēka prātu pat nevar aptvert un nevienā laboratorijā nevar atkārtot. Ja vien cilvēks neiejaucas, daba spēj tikt galā ar visām slimībām un sagatavot mums visaugstākās kvalitātes produktus. Problēmas sākas, kad šo līdzsvaru cilvēks sāk regulēt pēc sava prāta.

Kaut vai tāds piemērs. Kas līdzīgs cilvēkam un bitei? Līdzīgi funkcionē saistaudi, kas kopā satur gan cilvēku, gan biti. Saistaudu pamatsastāvdaļa ir kolagēns. Lai tas veidotos, tam vajadzīgas dažādas izejvielas. Veidošanās algoritmā piedalās gan aminoskābes, gan minerālvielas, fermenti, vitamīni utt. Kolagēnu sintēzes process ir 50 pakāpju bioķīmiskā reakcija. Katram tipam, kuru kopā ir 30, šajā procesā tiek izmantotas atšķirīgas sastāvdaļas. Saistaudi būs vāji, ja iztrūks kāds no komponentiem. Tas nozīmē, ka nedrīkst pietrūkt neviens makro un mikro elements.

Biškopības nozare Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, galveno ekonomisko labumu dod, apputeksnējot augus (apmēram 80% procentu augu ir entomofīli, tas nozīmē, tiem nepieciešama apputeksnēšana, ko veic kukaiņi). Medus un pārējie biškopības produkti ir tikai 10% vai pat mazāk no ekonomiskā labuma, ko bites dod cilvēkam. Šie 10% ir tiešais ienākums, ko dala biškopji un tirgotāji. Tas nav liels skaitlis, taču, ja rēķina kopējo ieguldījumu sabiedrības finansiālo guvumu, ko dod bites, tas ir milzīgs.

                                                                                                                       biteend