sirds

Diemžēl aptuveni pusei pasaules iedzīvotāju ir sirds un asinsvadu saslimšanas, kas ir galvenais nāves cēlonis mūsdienās. Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām katru gadu mirst apmēram 15000 cilvēku. Faktiski par slimībām tās īsti pat nevar nosaukt, jo tās ir sekas hroniskam C vitamīna un ūdens trūkumam, kā arī svarīgāko minerālvielu deficītam organismā, kā arī piesārņojumam. Farmācijas industrija, kas gūst milzīgu peļņu, strikti uzstāj, ka tās ir slimības. Ja, tomēr esat līdz slimībām nonākuši, variantu nav, jāseko ārsta norādījumiem. Tehnoloģiskie panākumi sirds slimību ārstēšanā angioplastija un šuntēšanas operācijas glābj dzīvību smagi slimajiem, bet nenovērš slimību cēloni. Taču, ja cēloņus apzinās, var arī nenonākt līdz infarktam, insultam, trombiem!

Kad asinis plūst mazajā asinsrites lokā, tās piesātinās ar skābekli. No sirds tālāk asinis plūst lielajā asinsrites lokā (arteriālās asinis), lai apgādātu orgānus ar skābekli, savāktu ogļskābo gāzi un atgrieztos atpakaļ uz sirdi (kā venozās asinis). Sirdij nav iesūkšanas mehānisma. Katra nākošā asiņu porcija grūž iepriekšējo asiņu porciju cauri visam organismam. Asins plūsmas ātrums ir pus metrs sekundē. Pulss ir 72-78 sitieni sekundē. Ja pārējie orgāni naktī atpūšas, tad sirds atpūšas mazāk par pus sekundi, kamēr ieplūst nākamā asiņu porcija. Ja pulss ir paātrināts, tas nozīmē, ka sirdij atpūtas laiks samazināsies, jo sirdij asiņu izstumšanai vienalga ir nepieciešama apmēram pus sekunde. Mākslīgi pulsu pazeminot ar medikamentiem, tiks traucēta organisma apgāde ar skābekli. Organisms pats regulē pulsu un asinsspiedienu tādu, lai nodrošinātu nepieciešamo skābekļa daudzumu.

Asinsspiediena paaugstināšanās nosacījumi. (var būt katrs atsevišķi vai arī vairāki kopā)

  • Nieres slikti izlaiž asinis. Lai uzturētu adekvātu asins plūsmu caur nierēm, sirds ir spiesta paaugstināt asinsspiedienu. Par to liecina apakšējais asinsspiediena rādītājs. Piemēram, ja jums ir nevis 120/ 80, bet 120/100. Tas nozīmē – sirds izgrūda kārtējo asins porciju ar arteriālo spiedienu 120, bet, kamēr ņēma nākamo porciju, spiediens samazinājās nedaudz līdz 100, jo nieres slikti izlaiž cauri asinis. Ja, piemēram, 60 – nieres strādā labi.
  • Ja nieru membrānas slikti filtrē asinis piesārņojuma dēļ (olbaltumvielas, eritrocītu somiņas, sāļu nogulsnes utt.), pie izejas no nierēm mainās asinsspiediens. Uz to reaģē virsnieru atrodošais hormonālais dziedzeris, kurš palaiž hormonus, kas sašaurina asinsvadus. Tā kā asinsvadu sašaurināšanās nevar būt lokāla, tā noritēs visā organismā, tas nozīmē - pacelsies kopējais asinsspiediens, lai sirds cauri nierēm varētu izgrūst asinis. Ja paaugstināto asinsspiedienu piesārņotās membrānas neizturēs, urīnā līdzās indēm nokļūs tas, kas tur nedrīkst būt: eritrocīti, leikocīti, olbaltumvielas, neizšķīduši sāļi. Tūska zem acīm no rītiem ir pirmā pazīme, ka nieres strādā slikti. Apakšējais asinsspiediena rādītājs norāda nieru stāvokli.
  • Ja aknas ir sākušas aizdambēties, asinsrite caur aknām traucēta, jo, bojātās vietās ir izveidojušies fibrozie audi, neizbēgami paaugstinās asinsspiediens aknu vārtu vēnā, tātad arī ķermeņa apakšējā daļā. Sekas – varikozās vēnas, hemoroīdi utt.
  • Ja maz dzerat ūdeni, organisms ķersies pie savu rezervju izmantošanas, tai skaitā ņems ūdeni no asinīm. Rezultātā tās kļūs biezākas un, lai nodrošinātu normālu asiņu cirkulāciju, tiks pacelts asinsspiediens.
  • Viskozas asinis. Asinīs daudz olbaltumvielu, jo ir slikti pārstrādātas ar uzturu uzņemtās sevišķi dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas. Vēl var būt fermentu trūkums, pārēšanās, nepareiza pārtikas produktu kombinēšana utt. Tāpēc salīp eritrocīti, rezultātā paaugstinās arteriālais asinsspiediens.
  • Asinis var būt neviskozas un šķidras, bet treknas, ja tajās atrodas holesterīns nevis mikro, bet makro formā. Šāds holesterīns makro formā, kuram nevajadzētu būt, var iekļūt sīkajos asinsvados un aizdambēt tos, rezultātā viss baseins, ko šis asinsvads apgādā – var atmirt. Pat vesels organisms regulāri paaugstina asinsspiedienu, lai neveidotos aizsprostojumi. Tā var būt arī lokālā spiediena paaugstināšana, lai izvairītos no trombiem. Ja šis mehānisms bojājas, tad asinsspiediena paaugstināšana notiek visā organismā.
  • Saspiests nervs. Ja ir, piemēram, kakla osteohondroze un ir saspiesta parasimpatiskā nervu sistēma, kas dod signālu sašaurināt, šis signāls var būt uztverts nepareizi, un notiek pretējais. Tātad tiek zaudēta kontrole (distonija). Arī hormonāli izraisīts spazms, piemēram, bailes vai stress, kad izdalās adrenalīns, notiek asinsvadu sašaurināšanās, rezultātā paaugstinās asinsspiediens.

Asinsspiediena paaugstināšanās cēloņi.

  • Izdalās adrenalīns, kas veicina asinsvadu sašaurināšanos, kā rezultātā paaugstinās asinsspiediens.
  • Viskozas (nesadalītas olbaltumvielas) un taukainas asinis (līdz galam nesašķelts holesterīns žults trūkuma dēļ).
  • Ūdens. Biezas asinis, jo trūkst ūdens.
  • Baktērijas. Piemēram, hlamīdijas, kas satur holesterīnu kā barības vielu. Veido aterosklerotiskās plātnes iekšējos orgānu sīkajos asinsvados. Visiem, kam ir sirds išēmiskā slimība, hipertonija un pirms infarkta stāvoklis, jāveic asins analīzes uz hlamidiozi.
  • Asinsvadus paplašinošo medikamentu lietošana, piemēram, rezerpīns.
  • Kustības. Mazkustība izraisa mikro cirkulācijas traucējumus.
  • Iedzimtība. Ģenētika minimāli, pārmantotās ģimenes tradīcijas. Ja vecākiem vai vecvecākiem ir bijušas asinsspiediena problēmas, nopietni jādomā par dzīvesveida maiņu, sevišķi bērniem.
  • Ekoloģija un bioenerģētiskie traucējumi.
  • Kaitīgie ieradumi – nikotīns, alkohols, nepilnvērtīgs miegs.
  • Skābju - sārmu līdzsvars. Globāls cēlonis. Ar asiņu viskozitāti un taukainību viss var būt kārtībā, tomēr asinsvados ir trombi, jo skābās asinīs ir maz skābekļa, kas pasargā no to veidošanās.
  • Izvades sistēmas. Ja zarnas piesārņotas, asinis būs treknas un viskozas. Ja limfas izvadi darbojas vāji, ja bronhi grūti caurejami, gļotas paliks asinīs un spiediens būs paaugstināts.
  • Fermenti un baktērijas. Fermenti sadala olbaltumvielas, sašķeļ taukus, izšķīdina holesterīnu. Ja to būs pietiekoši, viss būs kārtībā. Tāpēc ir svarīgs dzīvs un ar fermentiem bagāts uzturs.      

Sirdij, tāpat kā jebkuram orgānam ir sava asinsvadu sistēma. Tātad ir asinsvadi, muskuļi un nervu šķiedras, pa kurām pienāk impulsi sirdij sarauties un atslābināties. Un, ja te parādās problēmas, cieš viss organisms. Var būt tikai divu veidu problēmas:

  1. Sirds nesaņem barības vielas un skābekli (sirds išēmiskā slimība).
  2. Novērojama sirds muskuļa novājināšanās – sirds muskulatūras darbs tiek traucēts, piemēram, iekaisuma process – sirds muskulī savairojušās baktērijas (sirdī var būt tikai hlamīdijas, kas pa pusei ir vīrusi, pa pusei baktērijas, kas dzīvo šūnu iekšpusē, tāpēc ir grūti no tām atbrīvoties).

Trīs gadu laikā nomainās visas sirds šūnas, jeb pēc 3 gadiem būs pilnīgi cita sirds. Tam nepieciešamas ir 28 aminoskābes, nātrijs, cinks, selēns, magnijs, kālijs un kalcijs. Visiem minerāliem jābūt organiskas izcelsmes. Piemēram, kalcijam jābūt aroganīta formā, jo kalcija karbonātu organisms neasimilē. Obligāti vajadzīgi vitamīni, sevišķi C vitamīns, arī E un A vitamīni, protams, fermenti.

5 faktori, kas iespaido asins kvalitāti.

1. Olbaltumvielu deficīts. No plaušām skābeklis nonāk asinīs, kas ir universālais transportlīdzeklis. Galvenais skābekļa transportlīdzeklis asinīs ir eritrocīti, kuros atrodas hemoglobīns, kas faktiski ir olbaltumviela. Ja ir hemoglobīna trūkums (anēmija), veidosies skābekļa deficīts (hipoksija). Cēloņi tam var būt neatbilstošs, vai nepietiekams uzturs vai arī parazīti to apēd.

2. Ūdens trūkums. Šķidrā frakcija asinīs ir 85%, pārējie 15% ir formējošie elementi. Ja cilvēks maz lieto šķidrumu, šķidrā daļa asinīs samazinās un asinis kļūst biezas, tas nozīmē – apgrūtinās skābekļa transportēšana.

3. Fermentu trūkums, jo lieto nedzīvu termiski apstrādātu un ar konservantiem nogalinātu uzturu, asinīs nonāk līdz galam nepārstrādāts uzturs (šlakvielas), kas arī sabiezina asinīs un apgrūtina skābekļa piegādi šūnām.  

4. Mikroelementu trūkums. Eritrocīta diametrs ir ap 5 mikroni, mazākā asinsvada diametrs 3 mikroni. Lai iekļūtu tajā un nogādātu skābekli, eritrocītam jāsaliecas. Taču, ja eritrocīti ir salipuši, tie šūnās iekļūt nevar, rezultātā skābekļa bads. Eritrocītu salipšanas cēlonis var būt mikroelementu nepietiekamība, tādu kā kālijs, nātrijs, kuri vajadzīgi, lai uzturētu noteiktu lādiņu. Sanāk tā ka no ārpuses viens eritrocīts var būt uzlādēts pozitīvi, bet otrs negatīvi. Pēc fizikas likuma tie savā starpā pievelkas. Veidojas tādu eritrocītu konglomerāts.

5. ATF enerģijas pietiekamība. Beidzot eritrocītam ar skābekli nonākot līdz šūnai, tam jāizkļūst cauri šūnas membrānai, kas sastāv no fosfolipīdiem. Ja membrānas atveres nav piesārņotas, skābeklis nokļūst šūnā. Nonākot šūnā skābeklim, vēl ir nosacījums, lai tajā būtu ATF enerģija, jābūt pietiekoši koenzīms Q-10 un lecitīns.

 

Ateroskleroze.

Pārmērīgi lietojot ogļhidrātus, veidojas tauki. Taču aterosklerozes veicināšanā ir arī otrs faktors. Tas ir neorganiskais kalcijs, un citi minerāli neorganiskā formā, kuri rodas pēc produktu termiskās apstrādes. Tie līdzīgi kā armatūra betonā kopā ar cementu, tas ir - neorganiskie minerāli kopā ar taukiem veido slikti šķīstošu struktūru, kas uzkrājas asinsvados. Sekas - tromboze, miokarda infarkts, insults.

Demence.

Uzturs, kurā ir maz augu izcelsmes olbaltumvielu un daudz dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu, iespaido smadzeņu darbību dažādos veidos. Šo negatīvo ietekmi sauc par demenci. Ir vaskulārā demence, ko rada daudzie mikroinsulti smadzeņu asinsvados un ir Alcheimera slimība, kad galvenajās smadzeņu artērijās plātnīšu veidā uzkrājas olbaltumvielu substance beta amiloīds.

Sirds un asinsvadu slimību profilaksei un ārstēšanai labi noder biškopības produkti: bišu maize, apitoksīns (bišu inde). Pētījumi liecina, ka biškopji, pateicoties apitoksīnam, ir vairākumā starp ilgdzīvotājiem.

                                                                                                           maize150