Uzturs
                                                          Uzturs.
 
Kāpēc mēs ēdam?
Ēdam, lai iegūtu enerģiju un celtniecības materiālu. Jāēd tikai tad, ja ir izsalkums. Tāda būtu īsā atbilde. Tā intuitīvi dara dzīvnieki. Diemžēl cilvēkam ēšanai var būt arī citi iemesli. Piemēram, lietišķās pusdienas, nav ko darīt – jāuzēd kaut kas, svinības, uztraukums, atnāca ciemiņi, pienācis laiks pusdienām utt. Ēšana tiek komercializēta – lai vairāk pārdotu, tiek pievienoti garšas un pēcgaršas uzlabotāji, izskatam – krāsvielas utt. Rezultātā – jo vairāk ēd, jo sliktāk uzturs pārstrādājas. Sekas – toksīni no nepārstrādātā uztura un šūnas badā. Ir izpētīts, ka mūsdienās cilvēks asimilē tikai 5% no apēstā. Kā šos 5% palielināt, par to šajā sadaļā.
 
Kādai jābūt pārtikai?
Pārtikai jābūt pilnvērtīgai, drošai, garšīgai, dabīgai, svaigai, iekšēji savienojamai, atbilstoši sezonai, asimilējamai (satur fermentus un baktērijas vienlaicīgi), daudzveidīgai, derīgai nacionāli – ģenētiskām īpatnībām, pareizi sagatavotai (vitamīni un olbaltumvielas sadalās 600C temperatūrā), uzturam jābūt dzīvam, tādam, kas satur saules fotonu enerģiju (audzēts atklātā laukā), jo stikls vai plēve aiztur fotonu plūsmu. Cilvēkam ar pārtiku katru dienu jāsaņem 28 aminoskābes, 15 mikroelementi, 16 vitamīni, 3 taukskābes un, protams, ūdeni. Ja to nesaņem, attīstās slimības. Tāpēc jāzina, ko ēst, kāpēc ēst, kad ēst, cik ēst un kādā veidā ēst.
 
Veselīga uztura pamatprincipi.
Dzer siltu ūdeni no rīta.
Tavs pirmais darbiņš no rīta ir padzert ūdeni.
Nedzeriet ēšanas laikā.
Dzerot ēšanas laikā, tu noslīcini gremošanas fermentus, un tie vairs nespēj pilnvērtīgi darboties. Dzer šķidrumu 30 minūtes pirms vai pēc maltītēs, bet ne tās laikā. Sulas dzer ēšanas laikā, sevišķi skābās, jo, dzerot tukšā dūšā, traumēsi kuņģa gļotādu. Priekšroka jādot dārzeņu sulām, nevis apelsīnu.
Neēd ļoti karstu un ļoti aukstu.
Viens no iemesliem pazeminātam skābes daudzumam kuņģī ir karsts ēdiens vai dzēriens, bet auksts iznīcina fermentu darbību. Tie atsāk izdalīties, kuņģa gļotādai sasniedzot ķermeņa temperatūru.
Košļā lēni.
Kuņģī nav neviena zoba, kas varētu sašķelt lielāku ēdiena gabalus. Katrs kumoss jāsakošļā vairākas reizes. Ja, ēdot maizi, uzdzeram kādu šķidrumu, siekalās esošie fermenti nespēj sašķelt polisaharīdus līdz maltozei, tāpēc zarnu traktā veidojas pašbrūvētie spirti, kas indē aknas un citus orgānus. Paruna vēstī: ‘’Piecas minūtes košļāta pārtika par gadu pagarina dzīves ilgumu, katrs kumoss jākošļā vismaz 33 reizes’’. Siekalās esošais lizocīms izšķīdina mikrobus, parazītus un vienšūņus. Ja cilvēks rūpīgi nesakošļā, bet norij kumosu, siekalas nepaspēj izdalīties, parazīti un to oliņas nonāk cilvēka organismā neskarti. Mēs tos vienkārši apēdam.
Ēd klusā un mierīgā gaisotnē.
Tavs organisms nespēj kārtīgi sagremot uzturu, ja maltītes laikā tu esi satraukts vai aktīvi piedalies diskusijā. Ēd klusumā. Tava gremošanas sistēma funkcionēs daudz labāk.
Neēd, ja esi garīgi un fiziski savārdzis un noguris.
Neēd, ja esi saaukstējies, bēdīgs vai dusmīgs, vai atrodies stresa stāvoklī. Nemeklē mierinājumu ēdienā, jo tas nenovērš cēloni.
Nepārēdies.
Lai cik garšīgs un rūpīgi gatavots ēdiens, tam var būt pilnīgi pretēja iedarbība, ja tu pārēdīsies. Ēd vienā reizē tik daudz, cik ietilpst tavās kopā saliktās roku plaukstās.Kas notiek, kad saēdās daudz un ļoti dažādu produktu?Jo mazāk sarežģīts ir barības sajaukums un vienkāršāki ēdieni, jo efektīvāka ir gremošana. Ja saēdamies, viss liekais, ko organisms vairs nespēj pārstrādāt, jo trūkst fermentu, sāk pūt un rūgt, asinīs nokļūst daudz nesagremotu barības vielu. Tās kļūst biezas, viskozas. Asinīs esošie eritrocīti salīp kopā un nevar iekļūt vismazākajos kapilāros. Tātad šūnas ir skābekļa badā. Pirmās cietējas ir galvas smadzeņu šūnas, jo bez skābekļa nevar ražot enerģiju. Tāpēc pārēdušies jūtamies miegaini un apātiski. Tikai 5%no uztura nonāk asinīs, viss pārējais zarnu traktā veido pūstoši rūgstošu masu. Šo procesu rezultātā veidojas indes: indols, skatols, merkaptāns, kas bojā aizkuņģa dziedzeri. Jūtamies noguruši, un sāp galva. Asinsvadi noveco, to sieniņās veidojas plaisas, kur aizķeras lipīgais zema blīvuma lipoproteīds (sliktais holesterīns). Jo mazāk ēdīsim, jo labāk strādās fermenti. Jo labāk strādās fermenti, jo vairāk aminoskābju tiks uzsūkts. Jo vairāk aminoskābju nonāks asinīs, jo mazāk cilvēks gribēs ēst. Tā izveidojas noslēgtais aplis.
Izvairies ēst pārāk daudz dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu.
Kā galveno olbaltumvielu avotu izmanto riekstus un sēkliņas ( arī visos augu valsts produktos ir olbaltumvielas), vasarā ēd zaļos lapu salātus. Vai zināji, ka diedzētie graudi ir daudz lētāks un veselīgāks olbaltumvielu avots nekā gaļa. Pārstrādājot gaļu, organisms tērē daudz C vitamīna un kalcija. Neēd gaļu katru dienu. Gaļa nelabvēlīgi ietekmēs tavu veselību. Palielināsies skābju un toksīnu līmenis asinīs, kas tērēs tavu kalciju, pārrpūlēs nieres un aknas, veicinās nierakmeņu veidošanos. Pārmērīga gaļas lietošana var izraisīt aknu slimības, iekšējo reproduktīvo orgānu vēzi, artrītu un osteoporozi. Ja tomēr nespēj atteikties no sarkanās gaļas, kombinē to ar dārzeņiem un lapu salātiem, bet ne ar maizi, makaroniem un kartupeļiem. Atceries par tādu vērtīgu olbaltumvielu avotiem, kā spirulīna, zilzaļās jūras aļģes un bišu maize. No šiem produktiem organisms spēj asimilēt virs 85% olbaltumvielu, bet no gaļas, ja tā tiek gatavota temperatūrā augstāka par 2000 C - tikai 20%. Turklāt šie produkti satur arī vērtīgas minerālvielas, beta karotīnu un neaizvietojamās aminoskābes.
Atsakoties no dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, tomēr jāņem vērā ļoti svarīgs faktors. Ja tajā ir visas 20 cilvēkam nepieciešamās aminoskābes, tad augu olbaltumā tā tas nav. Katram augam šī iztrūkstošā kombinācija ir citādāka. Vienīgais izņēmums dabā, kur ir visas 28 aminoskābes, tā ir bišu maize. Šis ir iemesls, kāpēc veģetārieši, kas to neievēro, saskaras ar problēmām. Tāpēc, kombinējot ēdienkarti, jāzina, kādas aminoskābes, kurā ēdienā pietrūkst. Dažādojot uzturu, to var novērst. Nav svarīgi kādas izcelsmes aminoskābes - dzīvnieku vai augu. Visas ir vienādās. Svarīgi, lai tās visas būtu uz jūsu galda, turklāt kopā ar - pēc iespējas mazāku daudzumu toksīnu.
Pareizi kombinē produktus.
Neēd kopā gaļu ar maizi, makaroniem un kartupeļiem. Gaļa veido skābas gremošanas sulas un gremojas lēni. Maize, makaroni un kartupeļi veido sārmainas sulas, gremojas ātri un tiem nepieciešami citi fermenti nekā gaļai. Ja tu šos produktus ēd kopā, dažādie fermenti un gremošanas sulas tavā kuņģī ‘’karo’’ savā starpā, līdz neitralizē cits citu, rezultātā uzturs nav labi sagremots. Tas pūst zarnās, veidojot gāzes un atraugas. Turklāt parādās vēdersāpes un enerģijas izsīkums, jo uzturvielas nav sagremotas un asimilētas. Gan gaļu, gan maizi, kartupeļus un makaronus var ēst kopā ar dārzeņiem un lapu salātiem.
Maltītes beigās neēd augļus.
Augļi ir visātrāk sagremojamie produkti un to sagremošanai nepieciešami pavisam citi fermenti, nekā iepriekš minētiem produktiem, tāpēc augļus vienmēr ēd atsevišķi vismaz 30 minūtes pēc citu grupu produktu uzņemšanas. Piemēram, pēc vistas gaļas ēšanas apēstais ābols drīz vien sāks kuņģī rūgt un veidosies gāzes.
Dzer svaigi spiestas sulas.
Vismaz vienreiz nedēļā pagatavo sev svaigu dārzeņu sulu. Tie ir bagāti ar hlorofilu (zāļā krāsa), kas attīra asinis, iesaistās sarkano asinsķermenīšu ražošanā un sniedz enerģiju. Sulā ir visi vērtīgie dārzeņu vitamīni un mikroelementi.
 
Centies nelietot šādus produktus.
Kūpināta vai vārēta desa. - Satur kancerogēnas vielas. Kūpināšanas procesā veidojas liels daudzums nitrītu. Tie darbojas graujoši uz imunitāti. Centies ierobežot nātrija glutamātu (E-621) saturošu produktu lietošanu.
Majonēze plastikāta maisiņos. - Etiķis reaģē ar plastikāta plēves dioksīdu, kas ir kancerogēns. Mājās pagatavota, majonēze ir izcils produkts. Vienīgais mīnuss derīguma termiņš, kas ir tikai dažas stundas, jo netiek izmantoti konservanti. Ja bērnam ļoti kāro majonēzi, tas liecina, ka ēdienkartē pietrūkst tauku.
Kūpinātais vai kausēts siers.- Organismā praktiski nepārstrādājas, kā arī satur nitrītus. Kausētā sierā aminoskābju struktūra ir izjaukta un organisms tās nespēj asimilēt.
Sausie buljona kubiki, ātri pagatavojamās sausās zupas vai garšvielas, kas satur mononātrija glutomātu E-621. - Tas ir garšas pastiprinātājs. Nomāc sāta sajūtu. Veicina neirodeģeneratīvas izmaiņas organismā. Sevišķi nevēlams bērnu uzturā.
Zivju ikri, mazsālītās siļķes. - Ikri var būt tikai ļoti sālīti vai sasaldēti, siļķes tikai ļoti sālītas. Ne eļļā, ne vīnā šie produkti neuzglabājas. Ir izmantots urotropīns un citronskābe (vai kāds cits nosaukums). Skābā vidē iznākums ir tikai viens – formaldehīds (veidojas spēcīga šūnu inde formalīns ar ko konservē līķus). Šie produkti ir milzīgs trieciens pa aizkuņģa dziedzerim un aknām. Piemēram, Kamčatkā, kur ikrus iegūst, tos ēd tikai saldētus.
Krabju nūjiņas. - Faktiski tas ir krabju esences un zivju pārstrādes atlikumu sajaukums ar soju.
Melnās olīvas. - Olīvas ir brīnišķīgs, veselībai noderīgs produkts. Nogatavojoties tās kļūst melnas. Taču konservēšanai tiek izmantotas nenogatavojušās zaļas (gaiši dzeltenzaļā krāsā). Melnās konservētās, ko mums piedāvā veikalos, ir tās pašas zaļās. Apstrādājot ar sārmu un pēc piesātināšanas ar skābekli, tās kļūst melnas. Lai krāsa būtu noturīga, tiek veikta apstrāde ar emulgulatoru krāsas stabilizēšanai - dzelzs glukonātu (E-579), padarot to par veselībai bīstamu produktu.   
Konservētie zaļie zirnīši un kukurūza – Izņemot, bioloģiskajās saimniecībās audzētos, visticamāk tie būs GMO produkti. Lai nepārgatavotos un iegūtu vajadzīgo izskatu (nesačokurotos), tiek veikta gēnu modifikācija.
Marinēti produkti. - Satur etiķi, kas bojā nieres, sarkanos asinsķermenīšus. Etiķis iebalzamē. Neaug jaunas šūnas. Ātrāk novecojam. Skābes organismā – acedoze, kā arī disbioze.
Čipsi. – Pieskaitāmi pie ātrajiem ogļhidrātātiem. Satur vielas, kas kaitīgi iedarbojas uz nervu šūnām un ne tikai.
Saldās kukurūzas pārslas. – Satur kādu no cukura aizvietotājiem, piemēram, ciklamātu, jo cukurs 1400C temperatūrā, apstrādājot kukurūzas pārslas, deg.
Smalkmaizītes. –  Baltmaizē nav rupjos šķiedrvielu un organisms nesignalizē par sāta sajūtu. Cukurs kopā ar raugu garantē sēnīšu klātbūtni organismā, jeb disbiozi.
Piena produkti, kuri uzglabājami ilgāk par divām nedēļām. Lai to panāktu, iespējams, ir izmantots antiseptisks iepakojums, pievienots kāds antibiotiķis vai baktērijas antagonisti, kas spēj producēt pretmikrobu vielas un fermentus, kas nomāc dabīgo organisma vidi. Ja, piemēram, ievietosiet svaigā, rūgušpienā sasmalcinātas ogas vai augļus, notiks sarecēšana, noslāņošanās, rūgšana utt. Lai tas nenotiktu, ir jāpievieno irdinātāji, antioksidanti, stabilizatori. Nav citu variantu.
Džemi un želejas, kuros saskatāmas pēc izskata gandrīz dzīvas ogas – Lai to panāktu ar cukuru vien nepietiek.Izmantoti ļoti spēcīgi pārtikas antioksidanti. Nav citu iespēju.  
Melnā tēja, šķīstošā kafija, gāzētie saldinātie dzērieni. Sulas tetrapakās. – Dara iekšējo vidi skābu, un atņem kalciju. Šķīstošā kafija pārveido hormonālos taukus (sevišķi neieteicama vīriešiem). Melnā un zaļā tēja aplieta ar karstu ūdeni, nedrīkst ievilkties ilgāk par 30 sekundēm, jo sāk veidoties kaitīgas vielas.
Tējas sēne. - Faktiski tas ir pelējums, kas attīstās zarnās tālāk.
Margarīns. - Izjauc vielmaiņas procesus šūnās, jo organisms cietos augu taukus nespēj asimilēt. Katras šūnas membrāna sastāv no 3 slāņiem(pa vidu olbaltumvielu slānis un divi fosfolipīdu slāņi). Ražošanas procesā tiek stipri izmainīta margarīna molekulas konfigurācija. Izmainītās molekulas iekārtojas starp pārējām šūnu membrānas molekulām fosfolipīdu slānī, un šajās vietās tiek, bloķēta šūnu caurlaidība, tāpēc nespēj iekļūt barības vielas. Palielinās risks saslimt ar vēzi, diabētu, aptaukošanos. Tas attiecas arī uz sviestu ar tauku saturu, kas zemāks par 82%. Mājas apstākļos tāds nav iegūstams. To var panākt tikai ar hidrolizāciju.
 
Par eļļām.
Cepšanai jāizmanto rafinētās. Vispiemērotākā ir rīsu eļļa, jo tā ir termiski visizturīgākā, otrajā vietā ir olīveļļa. Svaigā veidā (salātos utt.) jālieto tikai nerafinētās eļļas. Tām jābūt pirmā spieduma, nedozodorētām, ar auksto metodi iegūtām. Augu eļļās nav holesterīna, tāpēc jālieto dzīvnieku izcelsmes tauki. Šai proporcijai jābūt 1:1.  Palmu un kokosriekstu eļļas veido nešķīstošus savienojumus asinīs. Tas redzams tumšā redzeslauka mikroskopā. Tā kā šīs eļļas ir lētas, tās plaši izmanto pārtikas rūpniecībā, maskējot ar nosaukumu ‘’augu eļļa’’, tāpēc derētu noskaidrot, kas tās par eļļām.
 
Samazini vārāmā sāls patēriņu.
Ja ir sirds un asinsvadu slimības, atsakies no tā vispār. Sāls aiztur šķidrumu organismā, atņem kalciju organismam un agresīvi iedarbojas uz gremošanas orgānu gļotādām. Vārāmajā sālī ir tikai divi mikroelementi: hlors un nātrijs. Turpretī jūras sālī to ir 64 un tie visi ir nepieciešami cilvēka organismam. Tādi dārzeņi kā ķiploki, sīpoli, mārrutki, rutki lieliski papildina visas dabisko sāļu kombinācijas un var aizvietot vārāmo sāli.
 
Lieto vismaz 5 pret parazitārus uztura produktus katru dienu.
Tie ir ķiploki, sīpoli, citroni un ķirbju, ķimeņu, diļļu sēklas, čili pipari, priežu skujas, priežu pumpuri pavasarī, rūgtvielas (vērmeles), alveja, kanēlis, krustnagliņas, kurkuma, mārrutki, sinepes, lauru lapas, dilles, selerijas, organiskās skābes saturošas ogas (jāņogas, mellenes, upenes, dzērvenes utt.) Šie visi produkti nepatīk vīrusiem, baktērijām, sēnītēm un tārpiem.
 
Šūnu uztura formula: 1,5–28,8–15–12-3-7
Katru dienu mūsu organismā mirst 100 miljons šūnu un dzimst tikpat. Pēc 28 dienām mums jau ir cita āda, bet pēc 120 dienām cita asins. Pēc 2 gadiem - sirds, pēc 4 gadiem – aknas, pēc 7 gadiem - kauli. Cilvēka ķermenī ir 100 triljonu šūnu, un katra no tām pieprasa regulāru pārtikas piegādi. Katru dienu šūnām nepieciešams:
1,5 litri ūdens ( tēja, kafija un sula tas ir ēdiens)
28 aminoskābes (8 no tām neaizvietojamās). Tas ir celtniecības materiāls jaunām šūnām, fermentiem, hormoniem. Ēd dārzeņus, zaļās salātu lapas, diedzētus graudus, pupas, riekstus sēkliņas, gaļu, spirulīnu, jūras aļģes, griķus, prosu, biezpienu, olas.
15 mikroelementi. Lai aminoskābes savienotos noteiktā secībā, nepieciešami makro un mikroelementi (kalcijs, kālijs, magnijs, cinks, dzelzs utt.)
12 vitamīni, kas dod nepieciešamo enerģiju mikroelementiem, lai tie varētu noteiktā secībā salikt aminoskābes.
Omego-2 un omego-2 taukskābes. Ietilpst katras šūnas membrānas sastāvā. Lieto nerafinētās eļļas (linsēklu, zivju, bišu maize) vai uztura bagātinājumus, kas satur omega taukskābes.
7 fermenti. Satur visi termiski neapstrādātie produkti (rieksti, augļi, dārzeņi, diedzētas sēklas). Fermenti vispirms sasmalcina uzturu līdz sīkām daļiņām un pēc tam nodrošina šo daļiņu salikšanu jaunā kārtībā.
 
Produkti, kas pazemina vīrišķā dzimumhormona testosterona līmeni asinīs.
Vistas gaļa.
Izņemot bioloģiskajās saimniecībās audzētās, jo vistas tiek barotas ar speciāliem hormoniem (6 sieviešu hormoni), lai ātrāk augtu. Labāk izvēlēties tītara gaļu. Tītari nepanes hormonus un antibiotikas, tāpēc tītaru gaļas ražotāji tos neizmanto.
Etiķis.
Veicina testosterona pārvēršanos estrogēnā (sievišķais dzimumhormons).
Greipfrūti (satur fermentu aromatāzi, kas testosteronu pārvērš estrogēnā).
Pārmērīga alkohola, kofeīna lietošana.
Ar raugu cepta maize, Veicina disbioze organismā.
Fast food ēdieni.
Ir niecīgs uzturvielu daudzums, toties ir palielināts trans taukskābju un piesātināto tauku saturs.
Dārgās dāmas, lutiniet savus vīrus ar produktiem, kas paaugstina viņu libido! Tās ir treknās jūras zivis, zaļās krāsas augļi un dārzeņi (avokado, kāposti), zaļumi (pētersīļi, selerijas, lapu salāti), sinepes, moluski, austeres, garšvielas (kardamons, karijs, kurkuma, mārrutki), ķirbji (satur cinku), riekstu eļļa, dzērvenes, brūklenes, vīnogas, sarkanvīns, uztura bagātinātāji, kas satur E vitamīnu (piedalās testosterona izstrādē), kalciju (atskābina organismu un samazina testosterona pāreju estrogēnā), selēnu (piedalās testosterona sintēzē).
Stress spēcīgi kavē testosterona izstrādi.
 
Bērnu uzturs.
Labākā dāvana, ko vecāki var atstāt bērnam, ir ielikt pamatus labai veselībai visam mūžam. Pēc cilvēka gēnu atšifrēšanas, zinātnieki atklāja, ka 80% cilvēku nesasniedz to potenciālu, kas ir ieprogrammēts gēnos. Citi nesasniedz gēnos paredzēto augumu, citiem neattīstās intelektuālās spējas utt. Visas pieaugušo cilvēku veselības problēmas formējas jau bērnībā, periodā, kad notiek straujākā augšana, tas ir līdz pubertātes periodam 14 gadiem. Ja šajā laikā bērna organisma uztura vajadzības tiek nodrošinātas par 100%, attīstība notiek pilnīgi. Katra organisma sistēma noteiktā laikā ir maksimāla augšana. Ja šis laika periods, kad notiek kāda orgāna visaktīvākā formēšanās, sakrīt ar adekvāta uztura deficītu, vairāk cietīs tieši šis orgāns. Tā var būt sirds, kauli, smadzenes arī dezadaptācijas problēmas var rasties utt. Nākotnē tieši šie orgāni visvairāk cietīs no stresiem, uz tiem bāzēsies iekaisumi un slimības. Uzturs ir primārāks par gēniem.
Īsumā par bērnu uzturu. VVO(Vispasaules Veselības Organizācija) rekomendē bērnu uzturā šādus pamatproduktus: pamatēdiens – putras, piena produktus, dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (labāk asimilē nekā augu olbaltumvielas, tāpēc veģetārismu neiesaka), vietējās izcelsmes dārzeņus, augļus un ogas, augu eļļas un dzīvnieku izcelsmes taukus, ogļhidrātus, pākšaugus, sāli (divreiz mazāk nekā pieaugušajiem), pietiekošā daudzumā ūdeni (30g uz 1kg svara diennaktī).
Putras – jāgatavo līdz 600C temperatūrā. Jāizvēlas bez mākslīgiem aromatizatoriem. Visnevērtīgākā ir manna. Nē ēdiena gatavošanai mikroviļņu krāsnī (pilnīgi izjauc struktūru molokulārārā - nedzīvs uzturs).
Ieteicama teļa un putnu gaļa. Nav ieteicama cūkgaļa (speķi var) un aitas gaļa (aitas taukiem ir augsta kušanas temperatūra).
No zivīm ieteicamas baltās netreknās, piemēram, foreles, butes, heks, mencas. Nav ieteicamas treknās zivis, žāvētās zivis, stipri sālītās un mazsālītās, kaltētās (nav aizsargātas no parazītiem). Nav ieteicamas zivis, kas iepriekš bija sasaldētas. Arī konservētās zivis nav labākā izvēle. Ja citu nav, priekšroka eļļā gatavotajām.
Dārzeņi – var būt svaigi, saldēti, sautēti, vārīti. Nedrīkst marinētos. Vislabāk burkāni (arī to sula, kam ieteicams pievienot mazliet eļļas), kabači, ķirbji, visu veidu kāposti, gurķi. Mazāk nakteņu dzimtas augu, tas ir tomātu, kartupeļu, baklažānu. Zirņus un pupas nedaudz. Zirņu zupa ir laba izvēle. No zaļumiem - salāti, skābenes, spināti. Zaļos sīpollokus maziem bērniem labāk dot apceptus. Bietes tikai vārītas. Arī kukurūza - vārīta. Kukurūzas pārslas tikai ne saldināt.
Augļi – vislabāk svaigi, var būt cepti. Sulas obligāti jāatšķaida ar ūdeni. Vislabāk aprikozes, āboli, rozīnēs (izņemot lielās caurspīdīgās rozīnes, kas apstrādātas ar sēru). Apelsīnus un mandarīnus – minimāli. Plūmes, vīnogas nedaudz (vēlams bez mizas un kauliņiem). Āboli jāmizo, kaut gan mizā daudz vērtīgu vielu, taču, lai ilgstoši uzglabātu, tos apstrādā ar polimēru, hloroformu vai citu pretsēnīšu preparātu. Ķiršus vislabāk sezonas laikā, tādus, kas bojājas, jo nav apstrādi ar ķīmiju.  Tāpat arbūzus vēlams sezonas laikā, lai izvairītos no saindēšanās ar nitrātiem, kurus lieto, lai paātrinātu nogatavošanos. Banāni nedrīkst būt ar plankumiem. Ideāls variants bērnu uzturā (ja vien var dabūt bioloģiski audzētās) ir žāvētās aprikozes, kuras sasmalcina un sajauc ar ūdeni. Hurrmu drīkst tikai atkausēto, kura pēc sasaldēšanas kļuvusi caurspīdīga.
Ogas – vislabāk avenes un mellenes. Uzmanīgi ar zemenēm. Ja ir savairojušies zarnu parazīti (piemēram, ascariasis, enterobiasis), bērniem var parādīties alerģija. Produkti ir nevis izraisītāji, bet provokatori, piemēram, medus. Tāpēc jāatbrīvojas no parazītiem.
Maizi – vislabāk bez rauga. Nē bulciņām, kūkām un tortēm (mājās gatavotās tortes var). Labāk sausiņi, barankas, galetes.
Sviests – tikai ar 82% tauku saturu. Nē hidrolizētiem taukiem. Cept labāk kausētā sviestā, nekā eļļās. Nē rūpnieciski ražotai majonēzei.
Skābpiena produkti – tikai bez cukura un ar īsu uzglabāšanas termiņu, tikai stikla iepakojumā. Jogurts bez cukura ir labs produkts, jo satur maksimāli asimilējamas olbaltumvielas. Diemžēl ne tas, ko piedāvā veikali. Jo tiek pievienota modificētā ciete (izraisa smagas alerģiskas reakcijas), krāsviela - karmīns, cukurs.
Ūdens – bērni ir ļoti jūtīgi pret ūdens kvalitāti. Ja par to neesat droši – jāvāra. Var pievienot citrona sulu. Nē saldinātiem gāzētajiem dzērieniem. Nav ieteicamas sulas tetrapakās (dabīgie vitamīni ilgāk par 2 mēnešiem uzglabāties nevar). Nedrīkst kafiju un aromatizētās tējas. Nav ieteicama melnā un zaļā tēja.
Ogļhidrātu pārpilnība – Pedagogi sūdzas, ka mūsdienās bērni ir kļuvuši hiperaktīvi un nevaldāmi, slikti uztver mācību vielu. Palīgā tiek aicināti bērnu psihologi, bet rezultāta nav. Un nebūs, kamēr visi, tai skaitā vecāki, nesapratīs, ka bērni te nav vainīgi. Vainīgs ir uzturs, kas nesaturu pietiekami daudz tauku un olbaltumvielu, bet dominē tikai ātrie ogļhidrāti. Kaut kur jau bērnam tas enerģijas uzplūdums no saldumiem jāizgrūž. Cukura patēriņš, salīdzinot ar mūsu senčiem, ir pieaudzis 100 reižu. Bet, ja ir palielināts cukura patēriņš, neizbēgami būs olbaltumvielu, tauku, vitamīnu un mikroelementu deficīts un tā sekas. Lai to diagnosticētu, nav nepieciešamas sarežģītas izmeklēšanas.  Ārstam jāuzdod pacientam vienkāršs jautājums: ‘’ Ko tu ikdienā ēd un dzer?’’ Jāsāk ar dietoloģiju. Tas attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušiem. Var jau mēģināt vitamīnus un mikroelementus iegādāties aptiekā, taču, ja nebūs olbaltumvielu ar ko tos organismam nogādāt vajadzīgajā vietā, viss tas paliks atkritumu vērts.  Citādāk tas ir ar bišu maizi – tur ir visas iespējamās aminoskābes, no kā sintezēt olbaltumus tranporfunkcijas veikšanai, gan arī vitamīni un mikroelementi, ko transportēt.
Olbaltumvielu deficīts - Palielinoties cukura patēriņam, neizbēgami samazinās olbaltuma patēriņš. Katra nervu šūna pilda savas specifiskās funkcijas, tāpēc tām nepieciešamas īpašas olbaltumvielas un tādu ir vairāk nekā 1500. Ja esam pilnīgi nodrošināti ar olbaltumvielām, nervu sistēma iztur pat ļoti smagas slodzes, ja tas tā nav, rodas apātija, nogurums, nevēlēšanās mācīties. Nervu sistēma aizstāvas, jo tai nepietiek resursu. Bērnam piedzimstot, smadzeņu šūnu neironu atzarojumi, tas ir aksoni, pa kuriem tiek pārraidīti nervu impulsi, ir tikai 10 cm gari, bet, jau, sasniedzot pieauguša cilvēka augumu, atzarojumu garums var sniegties vairāk nekā vienu metru. Smadzeņu šūnas dzīves laikā cenšas pēc iespējas vairāk nodibināt saites. Ja neironu šūna gājusi bojā, tā atjaunoties nevar, to var tikai neironu saites daļa. Neironu saites jeb šķiedras sastāv no diviem tauku, jeb lipīdu slāņiem. Impulss pa tiem virzās ar ātrumu 1 – 3 m/s. Tā ir lēnā grupa, kas veido 20%. Pārējie 80% nervu šķiedru ir pārklāti ar izolācijas slāni mielīnu, kas ir olbaltums. Tāpēc šīs grupas šķiedrās nervu impulsu ātrums sasniedz 200 – 300 m/s. Ja olbaltuma trūkst, rodas nervu sistēmas funkciju traucējumi, kas var izpausties visdažādākajos veidos. Mūsdienās šī problēma ir ļoti aktuāla, jo, pateicoties mūsdienu industriālajai pārtikai, olbaltumvielu deficīts ir vairāk nekā 90% cilvēku. Tā ir fatāla kļūda neiekļaut bērnu uzturā ar olbaltumvielas, sevišķi mūsdienās, kad strauji ir palielinājusies intelektuālā slodze. Pat, ja enerģijas būs maz, pirmkārt, tā tiks novirzīta uz smadzenēm un ar intelektuālo attīstību viss būs kārtībā. Bēdīgāk, ja pietrūks olbaltumvielu un tauku. Bērnu psihologs šādā gadījumā ir bezspēcīgs. Bērna veselība un attīstība, tai skaitā intelektuālā, tiešā veidā ir atkarīga no uztura, ko bērns saņem. Secinājums – vispirms jāveido struktūra, un tad jādot enerģija, pretējā gadījumā – enerģija bez struktūras ir haoss.
Bērnu saldummīļu vecākiem būtu jāiegaumē, ka pārmērīga saldumu lietošana, ir solis metaboliskā sindroma virzienā, kas savukārt robežojas ar aterosklerozi, aptaukošanos, bronhiālo astmu un onkoloģiju. Ja jūs tiešām mīlat bērnu, tad jādot rūgtais, asais, sīvais, lai paplašinātu garšu spektru. Māciet bērniem dzert ūdeni. Bērns instinktīvi zina, ka ūdens jādzer, un necentieties to atmācīt. Bērniem obligāti jāsaņem olbaltumvielas un tauki. Tauki sevišķi vajadzīgi plaušām, citādāk cietīs organisma apgāde ar skābekli, piemēram, ja nodarbojas ar sportu ziemā. Vajadzīgs holesterīns, lai būtu no kā veidot hormonus. Vienīgais attaisnojošais ātros ogļhidrātus lietošanas gadījums ir - pirms lielām fiziskām slodzēm.
 
Piena produkti.
Piens ir pamatprodukts zīdītājiem, pie kuriem attiecināms arī cilvēks. Tāpēc piena nepanesamība nevar būt pēc būtības. Piena produkti ir mūsu galvenais olbaltumu avots. Jā, tie asimilācijas procesā rada toksīnus, bet mūsu aknas un nieres ar tiem pilnīgi tiek galā, protams, ja vien šie orgāni ir veseli. Arī gļotas, ko rada piena produkti, ir vajadzīgas, lai neveidotos čūlas. Tās pasargā kuņģa un zarnu sieniņas no kuņģa skābes un žults iedarbības.
Piena nepanesamība liecina par to, ka kaut kāds mehānisms ir traucēts un tas jāatjauno. Tās var būt aknas, aizkuņģa dziedzeris, problēmas zarnās.  Pienā ir cukuri, kas mums vajadzīgi – saharoze, glikoze, bet ir arī cukuri, ko mēs neasimilējam: dekstroze, galaktoze, leguloze, arabinoze u. c. Tie vajadzīgi labajām baktērijām. Ja baktērijas netiek barotas, tās aiziet bojā.  Tātad, ja lakto un bifido baktēriju ir nepietiekoši, iedzerot pienu, sākas traucējumi zarnu traktā un caureja.  Piens var izraisīt problēmas arī tad, ja tajā ir pesticīdu, antibiotiku atliekas no lopbarības, kā arī kaitīgas vielas, kas pievienotas piena pārstrādes procesā. Tāpēc pienu vainot nevajag, jāmeklē cēloņi.
 
Zaļie augi.
Hemoglobīns ir tiešā hlorofila kopija. Tā molekula sastāv no 514 aminoskābēm un 4 dzelzs atomiem.  Šķīdumā dzelzs izskatās sarkana. Līdzīgs sastāvs ir hlorofilam - 514 aminoskābes un 4 magnija atomi. Šķīdumā magnijs izskatās zaļš. Ar B12 vitamīna starpniecību caur kobaltu, nomainot 4 dzelzs atomus ar 4 magnija atomiem, zaļā augu sula - augu asinis pārtop par cilvēka asinīm. Eritrocītu mūžs ir 127 dienas jeb pēc 127 jums jau ir citas asinis. Anēmija jeb mazasinība ir 40% pasaules iedzīvotājiem. Lai no šīs slimības izvairītos, ieteicams ikdienas uzturā zaļas krāsas augus, tādus kā sīpollokus, dilles, selerijas, pētersīļus, baziliku, nātres, skābenes utt.
 
Ar ko dabīgie vitamīni atšķiras no sintētiskajiem?
Vitamīni tie ir vitālie amīni. To sastāvā ir mikroelementi un aminoskābes. Aminoskābju sastāvā ir nukleīnskābes DNS un RNS. Dzīvajās šūnās DNS molekulas spirāle ir sagriezta uz kreiso pusi. Ja arī ķīmiskās sintēzes ceļā izdodas iegūt kādas vielas molekulu ar vajadzīgo elementu skaitu, tomēr telpisko konfigurāciju atveidot izdodas reti. Mākslīgi iegūto vitamīnu molekula visbiežāk nav sagriezta vispār vai arī ir uz labo pusi. Šādus, visbiežāk aptiekās piedāvātos vitamīnus parasti sintezē no naftas produktiem. Cenu starpība ar dabiskajiem ir milzīga, tāpēc sulās, jogurtos, margarīnā utt. pievienotie vitamīni visticamāk, ka būs mākslīgie, no kuriem gaidīto labumu velti cerēt.
 
GMO pārtika.
Cilvēkam sagremojot ģenētiski modificēto pārtiku, mākslīgi radītie gēni tiek nodoti cilvēka organismam un izmaina gremošanas trakta derīgo baktēriju raksturu. Organisma mikrofloras izmaiņa negatīvi ietekmē imunitāti. Tiek provocēta cilvēka organismam neraksturīgu olbaltumvielu sintēze, tādu kas dabā nav paredzētas. Rodas patogēnās baktērijas, kas var būt rezistentas pret antibiotikām ar neprognozējamu reakciju pret zāļu preparātiem, kā arī iespējama agrāk nepazīstamu toksīnu parādīšanās organismā un alerģiskas reakcijas. Ilgstoši lietojot, tiek apdraudēta reproduktīvā sistēma.
 
Medikamenti (recepšu zāles).
Lietoto medikamentu blakusparādības ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem daudzās valstīs. Farmaceitiskā estrogēnā terapija nekoncentrē medikamentu iedarbību tikai uz mērķaudiem. Medikaments iespaido arī sirds, asinsvadu un nervu sistēmas estrogēna receptorus un traucē to darbību. Kad ķermenī tiek ievadīts medikaments, lai uzlabotu vienas olbaltumvielas disfunkciju, šis medikaments neizbēgami mijiedarbojas ar vismaz vienu un, iespējams daudzām citām olbaltumvielām. Zāļu blakņu problēmu sarežģī tas, ka bioloģiskās sistēmas nav nepieciešamas. Vienus signālus vai olbaltumvielu molekulas, iespējams, vienlaikus izmantot dažādos orgānos un audos, kur tie nodrošina pilnīgi atšķirīgas uzvedības funkcijas. Daudzšūnu organismi var izdzīvot ar daudz mazāku skaitu gēnu, nekā zinātnieki kādreiz domāja, jo vieni un tie paši gēnu produkti (olbaltumvielas) tiek izmantoti dažādu funkciju veikšanai. Līdzīgā veidā mēs izmantojam alfabēta burtus, lai uzrakstītu visus valodas vārdus. Farmaceitiskās zāles apspiež ķermeņa simptomus, bet vairums no tām nenodarbojas ar problēmas cēloni.
 
Hidrogenētie tauki.
Nepiesātinātajās augu tauku molekulās, to brīvajās vietās liela spiediena ietekmē tiek iespiestas ūdeņraža molekulas un tie kļūst par piesātinātiem taukiem, kas ir veselībai kaitīgi, varētu teikt, ka, ilgstoši lietojot pat bīstami. Kā izejviela pārsvarā tiek izmantota lētā palmu un kokosriekstu eļļa. Hidrolizējot to, var iegūt ērtu konsistenci un ilgu uzglabāšanas termiņu.
Ir vēl viens hidrogenēto tauku veids, kurš nav pieskaitāms ne pie piesātinātiem, ne pie nepiesātinātiem taukiem. Tās ir transtaukskābes. Ūdeņraža atomi cauri tauku molekulai augstas temperatūras iedarbībā tiek transportēti uz otru pusi jaunā vietā, un veidojas otrādi sagriezta tauku molekulu konstrukcija. 
Hidrogenētos taukus jeb margarīnu plaši izmanto sabiedriskajās ēdināšanas vietās, jo ar tiem gatavojot, ēdiens mazāk piedeg un tos var izmantot vairākas reizes. Šos taukus plaši izmanto konditorijas izstrādājumos: bulciņās, cepumos. Arī konfektes, šokolādes un saldējumi, lētie sieri, krējuma izstrādājumi utt.
Ja ikdienas ēdienkartē šādu tauku daudz, bet nepiesātināto tauku maz, tiek kavēta galvas smadzeņu darbība, jo tiek bojātas šūnu membrānas arī nervu šūnās. Tiek aizsprostotas artērijas – sākums virknei nopietnu slimību. Pavājinās šūnu spēja pārstrādāt taukus, kā rezultātā iespējams saslimt ar virkni slimību, ko izraisa tauku deficīts.
 
Maize, kas pagatavota, izmantojot raugu.
Raugs ir vienšūnas sēne. Dabīgais raugs saharomicetes (saccharomyces) ir sastopams jebkur, uz augļiem, dārzeņiem, uz vīnogām, sieriem utt.  Arī miltos, no kā cep maizi.  No tā nevar izvairīties. Taču temperatūra 36,70 C dabīgajam raugam ir nekomfortabla, un tas pārtstāj vairoties. Tie, kas lieto bezrauga (ar dabisko ieraugu cepto) maizi, droši vien būs pamanījuši, ka tā gandrīz nepelē. Tāpēc mūsu senči varēja atļauties maizi cept reti, jo nebija problēmu ar uzglabāšanu, turklāt sabriedusi maize ir vieglāk pārstrādājama kuņģī. Šādi cepta, tā ir bagātāka ar organiskajām skābēm, vitamīniem, minerālvielām, pektīnvielām, šķiedrvielām utt.
Citādāk ir ar cilvēku izveidoto mākslīgo raugu, kas ir termofīls (termolatents) un turpina vairoties arī pie augstākā temperatūrā. Termolatentajam raugam zarnu traktā ir ideāla vide (siltums, mitrums, barības vielas) un tas izraisa rūgšanas procesu, kura rezultātā izdalās gāzes. To pavada gāzu izdalīšanās. Rezultātā tiek saspiesta plaušu diafragma un vairs nesasniedz vajadzīgo apjomu. Tiek saspiesti visi gremošanas orgāni. Apakšējā plaušu daļa arī ir nospiesta un gadās pat, ka sirds izvietojas horizontāli.
Diemžēl nu jau vairākus gadu desmitus lielākā daļa ražotāju, lai būtu ekonomiski izdevīgāk (paātrinātu ražošanas procesu), maizi cep citādāk, tas ir pievienojot raugu (termolatento). To izmanto spirta rūpniecībā, lēto vīnu un alus brūvēšanā. Šāds raugs dabiskajā vidē nav sastopams. Dabā ir apiņu raugs, iesals. Agrāk termofīlo raugu ieguva no cukura melases, atšķaidot to ar ūdeni un pēc tam apstrādājot ar hlora kaļķi, skābinot ar sērskābi. Tagad tādas briesmīgas sastāvdaļas vairs neizmanto, jo Ir parādījušās ĢMO tehnoloģijas, bet rezultāts līdzīgs, tālākas sekas vēl grūtāk prognozējamas.
Par rauga sēnīšu sporu termoizturību var pārliecināties ļoti vienkārši - rauga maizes sausiņus vai pat sauso raugu ievietojot cepeškrāsnī tādā pašā temperatūrā, kā cep maizi, pēc tam to ievietojot sēnītēm labvēlīgā vidē līdzīgā kā organismā (ūdens + siltums + olbaltumvielas + ogļhidrāti) – un rūgšanas process notiek.
Kaut arī raugi sašķeļ olbaltumvielas, kā rezultātā veidojas aminoskābes un vitamīni, tas tomēr priekš organismam nav efektīvākais aminoskābju ieguves veids.  Raugi – ir izturīgāki par cilvēka organisma audu šūnām, siekalas nespēj tos iznīcināt. Pat cepot maizi, tie neaiziet bojā, jo sporas ir spējīgas izturēt ļoti augstu temperatūru. Ēdot gan maizi, gan konditorejas izstrādājumus (visdažādākās bulciņas), sākumā rauga šūnas nonāk gremošanas traktā, pēc tam asinsrites sistēmā un turpina vairoties, negatīvi ietekmējot mikrofloru. Vēl bīstamība ir, ka parastā zarnu mikrioflora nomainās uz rauga skābo, kas nav derīga parastajam uztura pārstrādes procesam, kā arī tā asimilācijai. Samazinās kalcija daudzums asinīs, jo tas tiek izlietots rauga radīto skābju neitralizācijai. Kuņģa gļotāda ir izturīga pret skābju iedarbību, bet, regulāri lietojot rauga produktus, kā arī tādus, kas rada skābu vidi, kuņģis tam ilgstoši nespēj pretoties. Sāk parādīties tādi simptomi kā dedzināšana, sāpes kuņģī, var veidoties čūlas.
Raugu saturošā produkcija veicina smilšu sablīvējumus, pēc tam arī akmeņu veidošanos žultspūslī. Rodas aizcietējumi un audzēji. Zarnās pastiprinās pūšanas procesi, attīstās patogēnā mikroflora, tiek traumētas zarnu bārkstis, rezultātā palēninās toksisko vielu izvadīšana no organisma, nogulsnējas fēču akmeņi, kas ar laiku ieaug zarnu gļotādā. Gremošanas orgānu izdalītais sekrēts zaudē savu aizsarg funkciju, pazeminās gremošanas spējas, tāpēc nepietiekami asimilējas un sintezējās vitamīni, kā arī samazinās asimilēto mikroelementu daudzums, tādu kā kalcijs. Patogēnie mikroorganismi, izkļūstot caur zarnu sienām, nonāk asinīs. Tādējādi mikrobi, sēnītes un vīrusi izklīst pa visu organismu.
Tiek traucēta vielmaiņa šūnās, pārslogotas aknas, mainās bioķīmiskais asins sastāvs un palēninās asins plūsma kapilāros, veidojas mikrotrombi, limfātiskā sistēma strādā ar pārslodzi. Tiek izjaukts skābju - sārmu līdzsvars (acidoze), paverot ceļu virknei ap 150 slimību. Piemēram, organismam. pastiprināti zaudējot svarīgākos mikroelementus kalciju, kāliju, magniju, nātriju, krasi paaugstinās risks saslimt ar tādu plaši izplatītu slimību kā osteoporoze.
Ar termolatento raugu ceptā maize no rafinētiem miltiem (‘’augstākā labuma’’, jeb attīrītiem no visa vērtīgā) ir gļotas veidojošs produkts, kas faktiski sastāv no lipekļa un cietes. Tā stipri noslogo kuņģi, jo veido kunkuļus, kuri līdz galam nepārstrādājas un piesārņo organismu. Piemēram, tik iecienītās svaigās bulciņas no ‘’augstākā labuma’’ miltiem. Mīkla raudzēta, protams, ar termolatento raugu. Klāt vēl pievienota bagātīga cukura deva. Ja tam visam vēl virsū uzdzer kolu, tas ir pilns komplekts, vai ne?
 
Bezrauga maize.
Latvijā bez termolatentā rauga, jeb ar dabīgo ieraugu maizi cep ‘’Lāči’’ (Rīgas raj.), ‘’Ķelmēni’’ (Gulbenes raj.), kas ne tikai maizes ražošanā strādā ar dabīgo ieraugu, bet arī izmanto ekoloģiski tīras izejvielas.
Ar dabīgo ieraugu strādā vēl šādas maiznīcas: ‘’Sērene’’ (Aizkraukles raj.). ‘’ Bekubode’’ (Ogres raj.), ‘’ Maiznīca Ieva’’ Valmiera, “Raunas maize” (Cēsu raj.), ‘’N.Bomja maiznīca Lielezers’’ (Limbaži), Bekubode Lēdmanē (Ogres raj.), Aglonas maiznīca un ‘’ Kuldīgas maizes ceptuve’’. Kā atsevišķu sortimentu bezrauga maizi cep SIA ‘’Liepkalni’’. Tie ir pārsvarā mazie maizes ražotāji. Paldies viņiem par to! Lai atvaino tie, kurus nepieminēju.
 
Vispirms uzturs, tad medikamenti.
Visi medikamenti, tas ir aptiekās nopērkamie, tautas medicīnā izmantojamie, uztura bagātinātāji jeb bioloģiski aktīvās vielas ir jānogādā līdz darbības vietai. Šim nolūkam organisms izmanto olbaltumvielas. Tauki nepieciešami atsevišķu uzturvielu šķidrināšanai. Ogļhidrāti - enerģijai. Ūdens veido vidi, kur notiek visi bioķīmiskie procesi. Ja kaut vienas no iepriekšminētajām vielām trūkst, visi ārstēšanās nolūkā, pat vislabākie līdzekļi, būs neefektīvi.
Ja jūs spēsiet atturēties no kaitīgā uztura, tas būs milzīgs solis veselības virzienā. Nākamie soļi: uzturs var būt ar pretiekaisuma, pretparazitāro, imunitāti stiprinošo, pretsēnīšu iedarbību. Tas var būt seksuālo spēju uzlabojošs līdzeklis vai otrādi. Tas var būt pret parazitārs, pretsēnīšu un pretvīrusu līdzeklis.
Ja ņemsiet visu minēto vērā, zāles nebūs nepieciešams.Tāpēc gribētu novēlēt, lai uzturs ir jūsu zāles.
maize150