Bitevaldibai

                                               Ieteikumi valdībai.
 
Zinātnieki prognozē, ka no cilmes šūnām tuvākajos gados laboratorijas apstākļos varēs uzaudzēt gandrīz jebkuru cilvēkam nepieciešamo orgānu. Taču es uzskatu, ka tas maz ko līdzēs, kamēr netiks novērsti cēloņi, kāpēc cilvēks nonācis līdz tādai situācijai. Palielinot veselības aizsardzības budžetu pat vairākas reizes, maz ticams, ka izmaiņas sabiedrības veselībā būs būtiskas.
 
Ir neloģiski subsidēt veselībai nedraudzīgu lauksaimniecības produktu ražošanu un pēc tam ieguldīt naudu ārstēšanā jeb seku novēršanā. Ne jau visi finansiāli var atļauties ‘’lētos’’ ikdienas produktus, bet par tiem pēc tam ļoti dārgi jāmaksā. Sākot ar maizi no graudiem, kurus pirms sēšanas kodina ar spēcīgām indēm, bet pirms ražas novākšanas, lai vienlaikus nogatavotos, apstrādā ar glikofosātu saturošiem preparātiem, piemēram, Raundaps, Kliniks, Ouragan, Taifun B un citiem herbicīdiem, kas nelabvēlīgi ietekmē mūsu šūnu DNS. Arī lopkopībā, izbarojot šādus graudus, liels daudzums pesticīdu atlieku nonāk gaļā un pienā,
 
Ikdienā lietojot ķimizēto pārtiku, sekas parādās vēlāk. Bet process ir sācies un pirmo simptomu parādīšanās ir neizbēgama. Var ar attrīšanās programmām un uztura bagātinātājiem šo procesu aizkavēt. Bet vienkāršāk un arī lētāk būtu lietot veselīgu pārtiku.
Vēlētājiem gan gribu atgādināt, ja kandidāts ir apkrāvies ar kaitēm no neveselīga dzīvesveida un trūkst gribasspēka darīt ko savā labā, tad diez vai viņš spēs ko paveikt valsts mērogā.
 
Pēdējā laikā valdības līmenī ir iesākts diskutēt par veselīgu pārtiku, kas tā tāda ir un kā to nodefinēt. Tā ir apsveicama tendence un es ceru, ka mani savāktie materiāli kaut nedaudz palīdzēs ieviest skaidrību šai jautājumā. Mani ierosinājumi būtu šādi:
Ieviest veselības mācību skolās no pirmās līdz pēdējai klasei, kurā daudz nopietnākā līmenī mācītu pār pārtiku, uztura bagātinātājiem, sadzīves ķīmiju, kosmētiku, to savstarpējo mijiedarbību. Skolās ir jāapgūst plašs pamatzināšanu spektrs, lai tālākajā dzīvē cilvēks varētu kaut nedaudz orientēties milzīgajā mūsdienu piedāvājumā un nepaļautos tikai uz reklāmu.
 
Vismaz sabiedriskajos radio un televīzijas kanālos daudz vairāk veidot attiecīgos raidījumus par veselību.
Ieviest kā obligātu prasību norādīt uz etiķetes ir vai nav produkta sastāvā ĢMO izejvielas. Vai dzīvniekiem ir vai nav izbarota kombinētā barība, kuras sastāvā ir ĢMO sastāvdaļas. Arī uz biškopības produkciju tas attiektos (piemēram, vai nav ĢMO rapša ziedu klātbūtne)
Ieviest prasību ražotājiem norādot uz produkta etiķetes tā sastāvu, sastāvdaļai ‘’augu eļļa’’ norādīt tālāku atšifrējumu, kas tā par eļļu. Piemēram, vai tā ir olīveļļa, linsēklu eļļa vai arī palmu, kokosriekstu eļļa, kuras var būt kaitīgas veselībai (tās ir ievērojami lētākas, tāpēc pārtikas ražotāji tās plaši izmanto, slēpjoties aiz nevainīga nosaukuma ‘’augu eļļa’’). Ierobežot vai pat aizliegt sviesta ražošanu ar tauku saturu mazāku par 82% Zemāku tauku saturu sviestā var panākt, tikai to hidrolizējot. Faktiski tās ir transtaukskābes.
Apzināties, ka Latvija salīdzinājumā ar blīvi apdzīvotiem pasaules reģioniem, ir izcila vieta augstākās kvalitātes pārtikas ražošanai. Šī prioritāte jāizmanto. Efektīvākais atbalsts laukiem būtu gan esošo, gan potenciālo ražotāju izglītošana. Bioloģiskā, videi draudzīgā saimniekošana prasa krietni vairāk zināšanu.
Kvalitatīva ūdens (ORP ar mīnus zīmi, mazs virsmas spraigums, maz mineralizēts, viegli sārmains, mazs virsmas spraigums, nedaudz silts utt.) brīva pieeja skolās un neveselīgās pārtikas ierobešošana, būtu efektīvākais līdzeklis jaunās paaudzes veselības uzlabošanā.
Līdzīgi kā tas ir ar medikamentiem, arī pārtikas produktiem ieviest anotācijas, neatkarīgu pārtikas ekspertu vērtējums par produkta kaitīgumu vai nekaitīgumu un iespējamām blakusparādībām, to ilgstoši lietojot. Lai nesadārdzinātu ražotājiem izmaksas, pietiktu ar šo anotāciju izplatīšanu tikai internetā. Lai par katru produktu, ievadot tā kodu, patērētājs varētu iegūt visu informāciju.
Ieviest diferencēto nodokli pārtikai, par pamatu ņemot neatkarīgu pārtikas ekspertu vērtējumu, atkarībā cik tā kaitīga vai nekaitīga veselībai. Piemēram, panākt to, ka ražošanas procesā būtu neizdevīgi, pievienot daudz sāls, lai palielinātu izstrādājuma svaru un derīguma termiņu. Taisnīgāk būtu, lai vairāk maksā tie, kas izvēlas neveselīgu pārtiku, un rezultātā vairāk slimo un tērē sociālo budžetu.
Maizi un konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir termolatentais raugs, atzīt par veselībai nedraudzīgiem. Arī kefīru, kurā par ieraugu tiek izmantota vienšūnu sēnīte raugs, nevis bakteriālās izcelsmes ieraugs, atzīt par veselībai nevēlamu. Ar nodokļu mehānismiem veicināt šādu produktu lietošanas samazināšanu.
Sabiedrības izglītošana var kardināli samazināt farmācijas un neveselīgās pārtikas ražotāju un tirgotāju ekonomiskās intereses un ne tikai. Šajā sfērās apgrozās milzīga nauda. Masu mēdijos viņi ir galvenie reklāmas devēji, diemžēl arī ieteicēji, ko rakstīt, rādīt un runāt. Ir naivi cerēt, ka kāds tik vienkārši samierināsies ar ienākumu ievērojamu samazināšanos. Kamēr valsts vadība samierinās ar sabiedrības veselības stāvokļa ikgadējo kopējo pasliktināšanos, tikmēr ar sabiedrības izglītošanu nākas nodarboties entuziastiem, sīkajiem pārtikas ražotājiem gandrīz vai labdarības statusā.
Izglītojot jaunos medicīnas speciālistus, lielāku uzmanību pievērst veselības saglabāšanas jautājumiem, nevis slimību ārstēšanai un diagnosticēšanai. Pašam ārstam jābūt veselam un jāpopularizē veselīgs dzīvesveids savu pacientu vidū. Atalgojuma izmaksai jābalstās uz ārsta sekmīgi izārstēto un veselo pacientu skaita nevis otrādi.
 
 
Par subsīdijām lauksaimniekiem.
Uzskatu, ka Latvijai ES līmenī strikti jāiestājas pret subsīdiju maksāšanu lauksaimniekiem, jo nevienlīdzīgie maksājumi valstu starpā grauj godīgu tirgus konkurenci. Visam jāmaksā tik, cik tas maksā. Tirgus pats visu sakārtos un atkristīs arī vajadzība pēc kvotām. Subsīdiju maksāšana būtu pieļaujama tikai eksportprodukcijai ārpus ES, bet tas jau ir strikti politisks jautājums. Valsts uzdevumam jābūt kontrolēt produktu kvalitāti un ne tikai tūlītējās iedarbības apjomā, bet daudz tālāku seku perspektīvā. Valstij jārūpējas par sabiedrības izglītošanu, vismaz tās finansēto masu informācijas līdzekļu ietvaros.
 
Cien. Valts Vadītāji!
Mēģiniet izprast šo tautas izdzīvošanai tik svarīgo tēmu. Lūdziet neatkarīgu ekspertu padomus. Saņemiet drosmi un pasakiet savai tautai, kas ir kas? Tādā veidā Jūs iemantosiet cieņu ne tikai Latvijā. Ja jums rūp tautas veselība, tad pasakiet, ka pārtikas veikalos notiek apmānīšana, sākot jau, ar vitrīnas apgaismojuma krāsu, lai precei piedotu vajadzīgo izskatu, smalki to nosaucot par veikala dizainu. Pārtikas ražotāji, mākslīgi izmaina produktu garšu, smaržu, krāsu, svaru, apjomu, paildzina uzglabāšanas termiņu, jeb samazina noderīgumu utt. Pārtikas izstrādājumiem pievieno piedevas, kas nomāc sāta sajūtu un dzērieniem - vielas, kas veicina slāpes. Ēd un nevar atēsties, dzer un nevar atdzerties - gribas vēl. Var jau apmānīt acis, degunu, mēli arī ausis ar reklāmu. Bet nevar apmānīt cilvēka organisma vissīkākās daļiņas – 100 triljoni (1014) šūnu, kas ir dzīvības pamats ar simtiem miljonu gadu attīstības periodu. Lai tās normāli funkcionētu, tām katru dienu vajag 30 gr tīra ūdens uz katru kilogramu cilvēka ķermeņa svara, ar uzturu jāsaņem 28 aminoskābes, 15 minerālvielas, 7 fermenti un 3 neaizvietojamās taukskābes. Neko mazāk un neko vairāk. Slimība vai veselība. Tik vienkārši un tik sarežģīti. Jau ar pirmo mātes piena malku.
 
Mani ieteikumi neprasa lielus finansiālus ieguldījumus, tie palīdz taupīt naudu, tālākā redzējumā ļoti lielu naudu. Ekonomisti attīstītajās valstīs ir parēķinājuši izdevumus veselības nozarē un izdarījuši secinājumus - ka darīt ko, pirms noticis kaut kas, ir septiņas reizes ekonomiski izdevīgāk, nekā pēc tam, kad jau noticis kaut kas. Turklāt pirms tam nav riska, bet pēc tam risks milzīgs. Risinot finanšu deficīta problēmas, var būt būtu vērts padomāt par to. Arī demogrāfisko situāciju valstī, ignorējot veselīgu dzīvesveidu, pat teorētiski nav iespējams atrisināt. Bet izvēles variantu un alternatīvu nav daudz – būt vai nebūt.
 
maize150