Par medicīnu
Zinātnieki prognozē, ka no cilmes šūnām tuvākajos gados laboratorijas apstākļos varēs izaudzēt gandrīz jebkuru cilvēkam nepieciešamo orgānu, taču diez vai tādā veidā izdosies atrisināt problēmas, kamēr netiks novērsti cēloņi, netiks mainīts dzīvesveids, kura rezultātā cilvēks ir nonācis līdz šādai situācijai. Palielinot veselības aizsardzības budžetu pat vairākas reizes, maz ticams, ka izmaiņas sabiedrības veselībā būs būtiskas.
Kas tie par dabas likumiem? Lūk, daži. Cilvēkam, kā saprātīgākajai būtnei, daba ir paredzējusi augļus, tas ir, vispilnvērtīgāko savu produktu, bet gaļu un graudus bada periodu pārdzīvošanai, ko var izraisīt, piemēram, sausumi, plūdi. Pienu govs ir paredzējusi savam teļam un tikai noteiktā laika periodā. Katrai dzīvnieku sugai ir strikti citādāks piena sastāvs, kas der tikai tai un ne citai sugai. Dabā augļiem ir sezonāls raksturs, tas nozīmē, ka vienmēr nav ēdienu pārpilnība un ir arī gavēšana, kuras laikā organisms veic pašattīrīšanos. Daba cilvēkam ir paredzējusi nepārtrauktu mērenu fizisko aktivitāti, tāpēc mazkustība un, piemēram, profesionālais sports neiederas veselības uzturēšanā. Dzert ir paredzēts ūdens un nekas cits. Produktu uzglabāšanas veidus daba ir paredzējusi tikai šos – kaltēšana, sasaldēšana, sublimācija - un ne citus. Daba nav paredzējusi cepšanu, vārīšanu vai karsēšanu mikroviļņu krāsnīs. Dabai nepatīk, ka to piesārņo. Par savu likumu ignorēšanu daba cilvēkus soda, piemērojot attiecīgo ‘’krimināllikuma pantu’’ slimību.
Cilvēka saslimšana ir visu pārtikas ražošanas, izglītības un veselības aizsardzības sistēmu kļūdu galīgais rezultāts. Ja cilvēks ievēro dabas likumus, līdz 80 gadiem vispār nebūtu jāslimo, bet vecums iestājas no 100 gadiem.
Ir neloģiski subsidēt veselībai nedraudzīgu lauksaimniecības produktu ražošanu un pēc tam ieguldīt naudu ārstēšanā jeb seku novēršanā. Ne jau visi finansiāli var atļauties ‘’lētos’’ ikdienas produktus, par kuriem pēc tam ļoti dārgi jāmaksā ārstēšanās izdevumu veidā.
Runājot par pašu parastāko, sākot ar maizi no graudiem, kurus pirms sēšanas kodina ar spēcīgām indēm, augšanas periodā apstrādā ar pesticīdiem, bet pirms ražas novākšanas, lai vienlaikus nobriestu graudi, apstrādā ar tādiem glikofosātu saturošiem preparātiem kā Raundaps, Kliniks, Ouragan, Taifun B un citiem herbicīdiem, kas nelabvēlīgi ietekmē mūsu šūnu DNS. Arī lopkopībā, izbarojot šādus graudus, liels daudzums pesticīdu atlieku nonāk gaļā un pienā.
Ikdienā lietojot ķimizēto pārtiku, sekas parādās vēlāk. Bet process ir sācies, un pirmo simptomu parādīšanās ir neizbēgama. Var jau ar attrīšanās programmām un uztura bagātinātājiem mēģināt šo procesu aizkavēt. Tomēr vienkāršāk un arī lētāk būtu lietot adekvātu uzturu.
Varbūt loģiskāk būtu pircējus mudināt revidēt iepirkuma groza saturu, lai ar tādiem pirkumiem pie veikala kases nav jādodas taisnā solī uz aptieku, lai īslaicīgi šķietami novērstu problēmas, kuras šāds uzturs neizbēgami un garantēti rādīs? Varbūt beidzot būtu jāsaprot, ka, tikai izglītojot sabiedrību, ir iespējams sakārtot mūsdienu aktuālās cilvēku veselības problēmas!
Biežie vien ir tā, ka pacientam aizejot pie ārsta, viņam tiek izrakstīts garš saraksts ar medikamentu receptēm. Viena daļa šo medikamentu ir paredzēta, lai nospiestu imūnsistēmas reakciju kaskādi (pretiekaisuma, pretsāpju, antibiotikas utt.) un otra daļa (imūnmodulatori), lai kompensētu trūkstošos imunitātes posmus, kas tika nospiesti ar pirmās daļas medikamentiem. Īsāk sakot, ar vienām zālēm cenšas pazemināt imunitāti, bet ar otrām paaugstināt, rezultātā zaudētāji ir slimnieki un vinnētāji – farmācija.
Strādniekam, nonākot slimnīcā, nekas daudz nemainās, dzīvā uztura nav. Putra ar apšaubāmas kvalitātes tēju, pusdienās kotlete ar makaroniem, ko dekorē marinēta gurķa šķēle, bet, lai tas viss labāk rūgtu un pūtu, tiek aizdzerts ar saldo augļu sulu no tetrapakas, naivā ilūzijā cerot, ka saņems vitamīnus. Nav nekas neparasts, ja slimniekiem rokas attālumā atrodas tuvinieku atnestā kolas pudele un čipsu paka vai kāds cits ķīmiskās industrijas ražojums, bet ārstējošais ārsts vienaldzīgi tam paiet garām. Saprātīgi būtu par šādu vienaldzību ārstam uz kādu laiku pat anulēt licenci, kaut gan problēma slēpjas daudz dziļāk, pašas veselības aizsardzības sistēmas pamatos, sākot ar to, ko māca topošajiem ārstiem.
Ar medikamentiem tiek panākta īslaicīga veselības uzlabošanās ilūzija. Šis sasirgušais strādnieks tiek izrakstīts no slimnīcas. Atgriežas darbā pie sava darba devēja. Un sākas viss no gala.
PVO (Pasaules Veselības Organizācija) atzīst, ka katra nākamā paaudze dzimst vājāka par iepriekšējo. Tikai katrs ceturtais bērns, sākot iet skolā, ir bez nopietnām veselības problēmām. Un tam ir skaidrojums. Pārtikas veikalos, tai skaitā dažādās ēdināšanas iestādēs ir tikai viens procents piedāvājuma, kas darbojas veselības labā ar plus zīmi. Tas nozīmē, ka pārējie 99% ’’pārtikas’’ ir ar mīnus zīmi. Ir teiciens - tu esi tas, ko tu ēd. Tieši tā arī ir, jo dažu gadu laikā cilvēkam nomainās pilnīgi visas šūnas. Ir citi kauli, citi mati, cita sirds. Piemēram, eritrocīti pilnīgi nomainās 120 dienu laikā. Uz slimības vai veselības pusi? Tas ir atkarīgs no paša cilvēka.
Man kā sīkajam ražotājam, ir svarīgi, kas nākotnē iegādāsies manu produkciju. Kopējais sabiedrības veselības stāvoklis un tautas skaitīšanas rezultāti, kā arī nākotnes prognozes un tendences var iepriecināt vienīgi apbedīšanas firmas un zemes uzpircējus tālākai tās pārdošanai ārzemniekiem. Arī farmācijas nozare kādu laiku var labi pelnīt. Vai tad šāds bizness Latvijas attīstībai ir prioritāte?
Farmācijas nozare pārsvarā nodarbojas ar slimību simptomu novēršanu, gūstot no tā milzīgu peļņu, un nav īpaši ieinteresēta, lai cilvēki neslimotu. Veselības aprūpes sistēma ir izbūvēta tādā veidā, ka tā rada slimības, jo no vesela cilvēka, tāpat kā no miruša, naudu nedabūsi. Visa nauda nāk no hroniski slimajiem.
Daudziem droši vien ir apnicis internetvidē atgaiņāties no uzbāzīgiem reklāmbaneriem un tīrīt savas pastkastes no lielveikalu reklāmas lapelēm ar pārtikas produktu piedāvājumiem, ja vien tos var saukt pār pārtikas produktiem. Diemžēl lielveikalu peļņas kāre jebkuriem līdzekļiem ir tik liela, ka ņem virsroku pāri veselajam saprātam. Būtībā pārtikas produktu tirgotāji un ražotāji zāģē zaru, uz kura tie paši sēž. Varbūt būtu jāattopas un jāsāk domāt par veselībai noderīgas pārtikas piedāvāšanu un reklāmēšanu.
Sirds un asinsvadu slimības pašlaik Latvijā ir nāves cēlonis nr. 1. Tās pat īsti par slimībām nevar nosaukt, tās ir neveselīga dzīvesveida sekas. Onkoloģija ir otrajā vietā, kaut gan nu jau pretendē uz pirmo vietu. Saslimušo skaits pēdējo 10 gadu laikā ir palielinājies par 40%. Regulāras profilaktiskās izmeklēšanas, pat jaunākā aparatūra un medikamenti maz ko līdzēs, ja netiks mainīta cilvēka domāšana un dzīvesveids. Pasaulē ir reģioni, kur ar šīm slimībām cilvēki gandrīz neslimo un nav tur ne dārgās aparatūras, ne jaunāko medikamentu, tur vienkārši neslimo, jo dzīvo citādāk.
Lai cilvēks normāli dzīvotu, ir zināšanas, kas būtu jāapgūst jau pamatskolā. Kā iespējams kaut ko līdz galam izārstēt, ja šādas zināšanu nav ietvertas pat medicīnas augstskolu programmās vai ir ļoti minimālas. Gandrīz nemāca par ūdens fizikāli-ķīmiskajām īpašībām, par produktu saderību un iespējamo uzvedību organismā, par organisma piesārņošanu un attīrīšanu, kas ir pamats jebkuras slimības ārstēšanā. Nav runa par daudz sarežģītātākām jomām, kā lingvistiskā ģenētika, morfoģenēze, fantomi, laika fraktalitāte, kur vēl daudz neskaidrību saistībā ar to, kā tas darbojas uz cilvēku.
֍ Kas cits, ja ne sabiedriskie masu mēdiji var iekustināt tautas izglītošanas procesu. Masu mēdijiem būtu jāuzņemas vadošā virzītājloma, piemēram, kā tas līdzīgi notiek ar korupcijas skandāliem.
֍ Ieviest kā obligātu prasību norādīt uz etiķetes to, vai produkta sastāvā ir ĢMO izejvielas, neatkarīgi no pievienotā daudzuma. Vai dzīvniekiem ir vai nav izbarota kombinētā barība, kuras sastāvā ir ĢMO sastāvdaļas. Arī uz biškopības produkciju tas attiektos (piemēram, vai nav ĢMO rapša ziedu klātbūtne).
֍ Ieviest prasību ražotājiem, norādot uz produkta etiķetes tā sastāvu, piemēram, sastāvdaļai ‘’augu eļļa’’ vai ‘’tauki’’ norādīt tālāku atšifrējumu, kas tā par eļļu, kas tie par taukiem.
֍ Aizliegt sviesta ražošanu ar tauku saturu mazāku par 82%. Zemāku tauku saturu sviestā var panākt, tikai to hidrolizējot. Faktiski tās ir transtaukskābes (margarīns).
֍ Daba ir paredzējusi tikai divus veidus, kā uzglabāt pārtiku, to kardināli nedegradējot jeb nenogalinot – izkaltēt vai sasaldēt. Tikai dzīva šūna dzīvai šūnai spēj nodot barības vielas un enerģiju. No termiski apstrādātās, ar konservantiem vai citādi nogalinātās pārtikas kaut cik labumu organisms spēj gūt tikai ar patogēnās mikrofloras starpniecību, vienlaikus saņemot lielu toksīnu un šlakvielu daudzumu. Rūpējoties par sabiedrības veselību, loģiski būtu, ja valdība ar saviem regulēšanas mehānismiem veicinātu tieši šos pārtikas uzglabāšanas veidus.
֍ Apzināties, ka Latvija salīdzinājumā ar blīvi apdzīvotiem pasaules reģioniem līdz galam vēl nav neatgriezeniski iznīcinājusi dabu, tāpēc ir vēl iespējama augstākās kvalitātes pārtikas ražošanai. Šī prioritāte ir jāizmanto. Efektīvākais atbalsts laukiem būtu gan esošo, gan potenciālo ražotāju izglītošana. Bioloģiskā, videi draudzīgā saimniekošana prasa krietni vairāk zināšanu.
֍ Par Wi-Fi starojumu pagaidām runā ļoti maz, taču tas ir viens no kaitīgākajiem augstfrekvences starojumiem, ar ko visi saskaras, sevišķi, ja vienviet koncentrējas liels daudzums izstarotāju, piemēram, cilvēku pulcēšanās vietās.
֍ Kvalitatīva ūdens (ar attiecīgām fizikāli-ķīmiskām īpašībām) pieejamības nodrošināšana vismaz bērnudārzos un skolās.
֍ Ieviest diferencēto nodokli pārtikai, par pamatu ņemot produkta bioloģisko vērtību, atkarībā kādu iespaidu tas rada uz vesela cilvēka organismu.
֍ Ierobežot, bet vislabāk atteikties no produktiem, kuros izmantots termofilais raugs: maize un konditorijas izstrādājumi, arī kefīrs, kurā par ieraugu tiek izmantots specilāls raugs (vienšūnu sēnīte), kā arī dzērieni ar tējas sēni.
֍ Latvijā mēs izaudzējam tikai apmēram 60% nepieciešamo dārzeņu, bet pārējo daļu importējam. Ja vien būtu vēlēšanās politiskā līmenī, ar lauksaimniecības subsīdiju pārorientēšanu situāciju ir iespējams mainīt, un pašu saražoto dārzeņu apjomu var pietuvināt 100%.
֍ Jāpopularizē dārzeņu fermentēšana, jo kā dārzeņu sagatavošanas veids fermentēšana ir cilvēkam ir visefektīvākais nepieciešamo barības vielu iegūšanas avots. Efektīvāks pat par dārzeņu lietošanu svaigā veidā. Ja vien mums ir svarīgs kopējais sabiedrības veselības stāvoklis, tad pareizi izvēlētiem, kā arī sagatavotiem dārzeņiem un augļiem ir jābūt mūsu pamatuzturam. Veselības aizsardzības budžeta palielināšana ir maz efektīvs risinājums.
֍ Izglītojot jaunos medicīnas speciālistus, izglītības programmās akcents jāliek uz veselības profilaksi, nevis slimību ārstēšanu. Pašam ārstam jābūt veselam un ar savu piemēru jāpopularizē veselīgs dzīvesveids savu pacientu vidū. Medicīnas sistēmas finansējumam jābalstās uz principu – jo cilvēki mazāk slimo, jo mediķiem vairāk paliek naudas, nevis otrādi. Pasaulē tāda prakse izrādās šur tur ir - valsts reģionos, kur vismazāk slimo un visvairāk ilgdzīvotāju, ir visbagātākie ārsti.
֍ Nav iespējams sabiedrības veselības problēmas atrisināt būvējot arvien jaunus kardioloģiskos, onkoloģiskos un citu slimību centrus. Ar sabiedrības veselību pirmkārt ir jānodarbojas Klimata un enerģētikas ministrijai, Lauksaimniecības ministrijai un Izglītības ministrijai. Bet kā pēdējai, ar iepriekš minēto ministriju neizdarību sekām jānodarbojas Veselības ministrijai.
Šie ieteikumi neprasa lielus finansiālus ieguldījumus, tie palīdz taupīt naudu, tālākā perspektīvā- ļoti lielu naudu. Ekonomisti attīstītajās valstīs ir parēķinājuši izdevumus veselības nozarē un izdarījuši secinājumus - ka darīt kaut ko, kamēr cilvēks vēl ir vesels, ir septiņas reizes ekonomiski izdevīgāk nekā pēc tam, kad jau noticis tas, kas notiek. Turklāt koriģēt kaut ko, pirms cilvēks vēl nav saslimis – risks minimāls, bet pēc tam neatgriezenisku seku risks – milzīgs un finansiālie izdevumi daudzkāršojas. Uzlabot demogrāfisko situāciju valstī, lai vairāk dzimtu bērni, turklāt veseli, ignorējot veselīgu dzīvesveidu, nav iespējams absolūti.
Izvēles variantu un alternatīvu maz: būt vai nebūt.
