19modnervusist

Kas vajadzīgs smadzenēm
Ir divi enerģijas iegūšanas veidi. Ja cilvēks lieto ogļhidrātiem bagātu uzturu, glikozei nonākot asinīs, paaugstinās tās līmenis, un uz to reaģē aizkuņģa dziedzeris, kas izstrādā un izdala asinīs insulīnu, ar kura palīdzību glikoze tiek novadīta šūnās un pārvērsta enerģijā. Turpretī, ja dominē trekns uzturs un glikozes līmenis ir zems, ferments lipāze atbrīvo triglicerīdu rezerves un taukskābes nonāk aknās, kur tiek izstrādāti ketoni, taču šis otrais enerģijas iegūšanas veids darbojas tikai tad, kad cilvēks diennaktī lieto ne vairāk kā 25 – 30 g cukura (absolūtais cukura daudzums).

Tauki cilvēkam ir ļoti noderīgi, protams, ne kopā ar cukuru (piemēram, saldais krējums kūkās vai krējums, kas saputots ar cukuru). Smadzeņu šūnu membrānā ir divreiz vairāk lipīdu nekā parastajās šūnās, kas nozīmē, ka tās ir vistreknākās šūnas organismā. Smadzenēm ketoni ir prioritārs enerģijas iegūšanas veids, un arī prāts no ketonu enerģijas būs skaidrāks, bet glikozes smadzenēm vienmēr pietiks, lai arī ko cilvēks ēstu, jo aknas to spēj sintezēt (glikogenēze) gan no taukiem, gan olbaltumvielām. Turpretī, ilgstoši ikdienā lietojot daudz cukura, ar gadiem smadzenes pakāpeniski sāk atrofēties, attīstās insulīnrezistence, kas izraisa kognitīvus traucējumus.

Smadzeņu neironu efektīvai darbībai ir nepieciešams magnijs, pretējā gadījumā samazinās sinapšu blīvums, kā rezultātā cilvēks ātrāk nogurst, pavājinās atmiņa un pasliktinās miegs, tādēļ nevajag aizmirst, ka zaļumi ikdienas uzturā ir labākais magnija iegūšanas veids. Arī cinks smadzenēm ir ļoti nepieciešams, lai neveidotos amiloīda plātnītes, kas bojā smadzeņu sinapses un rezultātā tiek traucēti sakari starp neironiem, kas var izpausties kā plānprātība. Pareiza badošanās palīdz attīrīt asinsvadus, jo tiek izšķīdinātas holesterīna un amiloīda plātnītes. Starp citu, beta-amiloīdi (amiloīda plātnītes) veidojas, ja cilvēks enerģiju iegūst tikai no cukuriem un viņam jau ir izveidojusies insulīna rezistence. To dēvē arī par 3. tipa cukura diabētu.

Sen zināms, ka smadzeņu labai funkcionēšanai svarīgs ir miegs, un labi izgulēties ir ļoti svarīgi, taču mūsdienās līdz ar mobilo telefonu parādīšanos, aktuāla problēma kļūst cistas, kas parasti veidojas tajā pusē, kurā cilvēks pie auss ir pieradis runājot turēt telefonu. Tāpēc, izmantojot telefonu, tas jātur pēc iespējas attālāk no sevis.

Smadzeņu darbību apgrūtina hipoksija, glutēns, alkohols, kā arī selēna, vitamīnu D3, B1 un B12 deficīts. Uzturā jāizmanto eļļas, kas ātri neoksidējas un kurās ir liela omega-3 proporcija attiecībā pret omega-6.

 

Kā uzlabot smadzeņu darbību un atmiņu?
Pirmkārt, tās ir fiziskās aktivitātes, kas ir absolūti nepieciešamas, jo, darbinot muskuļus, izdalās pienskābe, kas ir metabolīts (vielmaiņas produkts). Pienskābe smadzenēs nodrošina 10%, taču dažos gadījumos pat daudz vairāk no visām enerģētiskajām vajadzībām, bet pārējo nodrošina glikoze un ketoni. Pienskābe nodrošina ilglaicīgu atmiņu un darbojas kā neiromediators, mazina stresu un depresiju. Veicot fiizisko slodzi, uzlabojas asins apgāde, un hipokamps palielinās pat sirmā vecumā.

Smadzeņu darbību var uzlabot ar to stimulāciju (piemēram, analītika, programmēšana), taču tikai uz smadzeņu stimulāciju, nenodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, paļauties nevajadzētu, jo tiek iesaistīta neliela smadzeņu daļa, un spēcīgos analītiskos treniņos informācija tiek pārrakstīta uz neiesaistītajām šūnām, bet iesaistītās sabrūk, tāpēc smadzeņu attīstība nenotiek.

Svarīgi ir labā stāvoklī uzturēt asinsvadus, lai smadzenes nodrošinātu ar skābekli un barības vielām. Sevišķi svarīgi ir B grupas vitamīni, D3, poli nepiesātinātās taukskābes omega-3, cinks, jods, magnijs un antioksidanti. Labvēlīgi smadzenes ietekmē aromterapija, bet grauj alkohols, pārtikas konservanti un krāsvielas, augstfrekvences starojumi, uzkrātie smagie metāli, antibiotiķi un cukurs. Uzņemot enerģiju ar ketoniem, smadzenes darbojas labāk nekā to saņemot ar glikozi.

 

 

Depresija
Daudzus fiziski slimus cilvēkus vairāk vai mazāk skar depresija, kas ir saistīta ar organisma iekšējo toksīnu izraisītu smadzeņu bojājumiem. To, vai šis patoloģiskais process aprobežosies tikai ar depresiju un nepadziļināsies, piemēram, līdz epilepsijai, maniakālai psihozei, šizofrēnijai, ir atkarīgs no smadzeņu hematoencefālās barjeras stāvokļa, toksīnu veida un bojājuma pakāpes. Šie faktori ir saistīti arī ar aknu stāvokli. Līdzīgi kā uz citiem orgāniem, ar asinsrites un limfātisko sistēmu smadzenēs nokļūst metabolisma galaprodukti.. Pirms nokļūt lielajā asinsrites lokā, uztura pārstrādes produkti no tievās un resnās zarnas caur vārtu vēnu nokļūst aknās, kur tiek neitralizēti daži monoamīni, kuru avots ir galvenokārt gaļas produkti. Tie tiek neitralizēti un izvadīti caur nierēm.

Pastāv aplams uzskats, ka, ja ar uzturu nesaņemsim dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, radīsies veselības problēmas, sievietēm būs problēmas ar grūtniecību un bērna attīstību. Taču tas tā nav. Daba ir paredzējusi patstāvīgu olbaltumvielu sintēzi no ogļhidrātiem un taukiem. Lai ar uzturu organismā ienākošie ogļhidrāti un tauki pārvērstos par olbaltumvielām, vajag tika pievienot vienu makroelementu - slāpekli. Cilvēkam diennaktī pietiek ar nepilniem 4gr slāpekļa, kas rodas, pārstrādājot novecojušās šūnas. Iestāvējusies žults, smiltis, zema blīvuma lipoproteīns un piesārņojums ar vielmaiņas procesa atkritumiem neļauj aknām pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, tas ir, detoksikāciju un sintēzi.

Ja uztura pārstrādes toksiskie galaprodukti netiek pilnīgi neitralizēti, tie nokļūst lielajā asinsrites lokā un izraisa visdažādākās slimības, tai skaitā nervu sistēmas slimības, tādas kā parkinsonisms, depresija, multiplā skleroze utt.

Tas nozīmē, ka jātīra aknas, taču žults izvadceļi ir savienoti ar divpadsmitpirkstu zarnu, tātad attīrīšanas process ir tieši saistīts ar stāvokli zarnu traktā. Lielai daļai cilvēku zarnu sieniņas ir aizaugušas ar noslāņojumu, kas sastāv no sēņu micēlijiem, strutām, gļotām, parazītiem utt. Nav jāgaida, kamēr attīstīsies slimības, zarnu trakts jātīra patstāvīgi. Tas ir svarīgi, jo uz gļotādas apvalka bārkstiņām atveras limfātiskie kapilāri, caur kuriem no limfvadiem tiek izvadītas šūnu un starpšūnu šķidruma atkritumvielas. Ja izvadīšana nenotiek, veidojas uzkrājumi, tai skaitā smadzenēs, kas izpaužas, kā depresija, neiroze vai dziļāki psihiskie traucējumi utt.

Depresiju veicina arī miega traucējumi (negulēšana naktīs) un, piemēram, ilgstoša darbošanās pie datora. Iejaucoties smadzeņu darbībā ar neiroleptiskiem, tonizējošiem un citiem līdzīgiem medikamentiem, ātri vien var nokļūt pastāvīgā zāļu atkarībā un hroniskā depresijā.

 

Smadzenēm ir svarīgs magnijs un B1 vitamīns
Magnijs ir svarīgs ne tikai asinsrades un asinsrites sistēmām, bet arī šūnu mitohondrijiem, lai varētu izstrādāt ATF, vienkāršāk sakot, enerģiju. Magnijs nodrošina neironu šūnu darbības efektivitāti, lai nesamazinātos sinapšu blīvums, pretējā gadījumā pasliktinās atmiņa un miegs, ātri iestājas nogurums.

Ja nepietiek B1 vitamīna, pasliktinās redze, var parādīties apnoja (cilvēkam guļus stāvoklī periodiski noslēdzas augšējie elpceļi) un pārņemt apātija. Vitamīna B1 krājumus organismā strauji samazina palielināts glikozes daudzums asinīs.

 

Pieceļoties no gultas, reibst galva (ortostatiskā hipotensija)
Cilvēkam, piemēram, rītā strauji no guļus stāvokļa pieceļoties stāvus, notiek arteriālā spiediena pazemināšanās. Ilgi atrodoties guļus stāvoklī, kājās un ķermeņa lejas daļā savācas par vienu litru asins vairāk nekā augšdaļā. Pārejot no guļus stāvokļa stāvus stāvoklī, samazinās venozā asins attece, rezultātā sirdij pienāk mazāk asiņu un sirds uz aortu izmet attiecīgi mazāku daudzumu asiņu. Tādā veidā pazeminās asinsspiediens, kas izpaužas kā satumsums acīs un galvas reibonis līdz pat samaņas zaudēšanai. Šāda stāvokļa biežākie sekmējošie faktori var būt, piemēram, iepriekšējā dienā lietots alkohols vai daudz termiski apstrādāta uztura, kas nozīmē, ka ir maz bijis dzīvā uztura, kā arī netika dzerts ūdens, tāpēc asinis kļūst biezākas un tām grūtāk iziet caur aknām un sirdi.

Šīs parādības mehānisms ir šāds. Tā kā sirds kontrakciju skaitu un cirkulējošās asins apjomu regulē neirohumorālā sistēma, strauji pieceļoties no gultas, iegarenajās smadzenēs ar asinsvadu motorisko centru aktivizējas simpātiskā nervu sistēma un atslēdzas parasimpātiskā. Tādā veidā dažu sekunžu laikā spiediens atjaunojas un galva nereibst. Ja simpātiskās nervu sistēmas atbilde aizkavējas, tad tā ir ortostatiskā hipotensija.

Noteikt, vai ir ortostatiskās hotensija var, piemēram, saskaitot pulsu pirms piecelšanās un pēc piecelšanās. Ja pulss palielinās par 30 sitieniem minūtē, tas nozīmē, ka ir ortostatiskā hipotensija, jo ir nepietiekams cirkulējošo asiņu apjoms. Otrs veids ir pamērīt asinsspiedienu rītā uzreiz pēc piecelšanās un pēc tam vēl otru reizi pēc 3 minūtēm. Ja pēc 3 minūtēm sistoliskais spiediens (augšējais) samazināsies vairāk par 20 vai diastoliskais (apakšējais) spiediens pazemināsies vairāk par 10, kā arī, ja abi šie rādītāji pazemināsies, tas nozīmē, ka ir ortostatiskā hipotensija.

Ortostatiskā hipotensija var būt gan akūta, gan hroniska. Akūta var būt, piemēram, sportistiem pie lielām fiziskām pārpūlēm, pārslogojot parasimpātisko nervu sistēmu. Tas var notikt, ja cilvēks daudz svīst un maz dzer vai lieto urīndzenošos līdzekļus, kā arī ir zaudējis daudz asiņu. Hroniskā ortostatiskā hipotensija var būt, piemēram, ja ir ateroskleroze vai ilgstoši lieto medikamentus pret paaugstinātu asinsspiedienu.

Palīdz ūdens ar negatīvu oksidēšanās - reducēšanās potenciālu. Ja nav ierīces tāda ūdens iegūšanai, var izmantot citrona sulu, pievienojot to ūdenim. Jāizvairās no ēšanas vakarā. Nu un, protams, jālieto adekvāts uzturs.

                                                                     biteend

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 234 viesi un nav reģistrētu lietotāju

19nervusist                                       

                                         Nervu sistēma

Mikroelementi un smadzenes
Praktiski visa centrālā nervu sistēma un visi to veidojošie audi, ir sasaistīti ar mikroelementiem. Cilvēka organisms izmanto gandrīz visu Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu. Ir 12 pamatelementi, plaši izmantots tiek 81, bet ultramikro līmenī praktiski ir iesaistīti visi elementi, tai skaitā radioaktīvie. Smadzenēs un to garozā, kur noris augstākā neirālā darbība, tas ir, domāšana, koncentrējas praktiski visi elementi, tai skaitā arī dārgmetāli. Bērnam attīstoties, notiek mikroelementu pārdale, no dažādām organisma struktūrām pārvietojot tos uz smadzeņu garozu, kas ir smadzeņu pusložu ārējā daļa, kur notiek augstāko psihisko funkciju norise. Tāpēc, jo labāk būs nobriedusi un ar mikro un ultramikro elementiem nodrošināta smadzeņu garoza, jo bērns labāk attīstīsies un mācīsies un mazāk slimos, kā arī būs labāka orgānu kontrole un stiprāka imunitāte.

Mikroelementu stāvoklis un to sastāva korekcija centrālajā nervu sistēmā ir tik svarīga, ka bieži pārsniedz ģenētisko nozīmi organismam. Šis faktors ir salīdzināms ar ģenētisko materiālu, uz kā pamatojoties, cilvēks eksistē un attīstās.

Nervu šūnas atjaunojas, bet šis process nenotiek tik ātri, kā tas ir mīkstajos audos, jo galvas smadzenēs ir maz cilmes šūnu. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc ir grūti reabilitēt cilvēkus pēc insulta un galvas smadzeņu traumām. Smadzeņu funkcionalitāti nodrošina mikroelementu nodrošinājums. Ja to pietiek, smadzenes ir sekmīgi funkcionējošas, ilgstoši spēj koncentrēties un uzņemt informāciju. Jebkura iekšējā nestabilitāte, refleksija, visi pārdzīvojumi ar un bez iemesla, strauji samazina nervu sistēmas resursus un atslābina iekšējo orgānu kontroli.

Mikroelementiem smadzenēs jābūt homeostāzē, tas ir, līdzsvarotiem. Piemēram, ja prevalē smadzeņu labējā puslode, bet kreisā ir nomākta mikroelementu deficīta rezultātā, tad cilvēks biežāk īsteno haotisku uzvedību un ir pārmērīgi emocionāls, kā arī to nomāc bezmiegs. Ja mikroelementu pietiek, virsnieru dziedzeri neizdala pārmērīgi daudz kateholamīnus, kas ir adrenalīns un noradrenalīns, tāpēc asinsspiediens īpaši nepaaugstinās.

Centrālā nervu sistēma akumulē ļoti daudz mikro un makro elementus, bet, ja ar kādu no tiem nebūs piesātināmība, visas terapeitiskās (medikamenti) un visas citas darbības, ko veicam, īpaši noslogojot nervu sistēmu (piemēram, mācības) būs veltīgas vai maznozīmīgas.

No pedagogiem bieži vien dzirdam sūdzības par kognitīviem traucējumiem bērniem – tādiem, kuri nespēj ilgstoši koncentrēties un uztvert informāciju. Šajā gadījumā bērnam nevar palīdzēt ne mācību asistents, ne psihologs, jo, neironu aksodendrītu savienojumi, kas izkārto intelektuālo tīklu galvā, ir atkarīgi no dzelzs ķīmiskās valences jeb spējas pievienot cita elementa atomu (kā šis dzelzs savienojumos ar citiem elementiem, vai ir divvērtīgs vai trīsvērtīgs).

Cinks veic svarīgu lomu apmēram 300 dažādu fermentu darbībā. No cinka ir atkarīga telpiskā orientācija, redze, galvas smadzeņu audi, signālu translācija caur sinaptiskajiem pūslīšiem, kā arī tas piedalās reproduktīvo orgānu darbības nodrošināšanā gan sievietēm, gan vīriešiem. Būtībā katram mikroelementam mūsu organismā ir visdažādākās nianses.

Vanādijs ir svarīgs mikroelements, kas uzkrājas neironos un nodrošina stabilu nervu sistēmas, kā arī visa organisma darbību. Ja ir vanādija deficīts, tas var kļūt par veicinošu faktoru hipotireozes attīstībai, tas ir, vairogdziedzera darbības pazeminātai aktivitātei. Turpretī, ja vanādija ir par daudz, tas darbojas kā neirotoksīns, kas var izraisīt maniakāli depresīvo psihozi. Tāpēc šī elementa daudzumam organismā ir jābūt līdzsvarā, un šo līdzsvaru spēj nodrošināt litijs.

  

Epilepsija un citas smadzeņu slimības
Uzskata, ka smadzeņu strukturālās izmaiņas rada mikrorētaudi smadzeņu audos, kam var sekot iekaisuma process, kas līdzinās intoksikācijai kuru rada kāda ierobežota smadzeņu posma mikroiekaisums, perspektīvā to nomainot ar nefunkcionāliem saistaudiem. Šos mikrorētaudus organisms uztver kā svešķermeņus, pret kuriem attiecīgi tiek veidotas antivielas, rezultātā šis process rada jaunus epileptiskos perēkļus. Veidojas patoloģiskā ķēde, saspiežot asinsvadus, tiek traucēta smadzeņu asinsapgāde, rodas skābekļa bads, uzkrājas vielmaiņas toksiskie produkti, kam seko bioelektriskās aktivitātes paaugstināšanās un bioelektriskā izlāde, kas izraisa krampjus.

Smadzeņu mikrorētaudu veidošanās, visbiežāk sākas ar parastām akūtām respiratorām saslimšanām, augšējām elpceļu infekcijām, kam seko antibiotikas un temperatūru pazeminošie medikamenti, piemēram, panadols. Deguna un blakusdobuma bojā gājušās gļotādas šūnas un mikrobi sāk izdalīt monoamīnus:  putrescīnu, kadaverīnu, protoamīnu, kas ir toksiski savienojumi.

Ja smadzeņu hematoencifalītskā barjera ir vāja, toksīni nonāk smadzenēs un atkarībā no tā, kur ir vājāka audu aizsardzība, veidojas patoloģiskais perēklis.
  ϒ  Ja smadzeņu apvalkos – arahnoidīts.

  ϒ  Ja apvalku bojājumi dziļāki – meningīts.

  ϒ  Ja smadzenēs – epilepsija.

  ϒ  Ja smadzeņu bojājumi ir visaptveroši – meningoencifalīts.

Alcheimera slimība ir toksisku vielu iekļūšana smadzeņu audos, kur veidojas cukuru saturošas olbaltumvielas, lielmolekulāri savienojumi, ko sauc par amiloīdiem, kas bojā smadzeņu šūnas un audus. Notiek šūnas taukus saturošo apvalku pastiprināta oksidācija, tiek bojāts šūnu membrānu veselums, traucēts glikozes metabolisms un jonizētā kalcija iekļūšana šūnās.

Mūsdienu medicīnā epilepsiju ārstē ar ķirurģisku iejaukšanos, epileptisko perēkļu izoperēšanu un krampju impulsu pārvades (pa nervu šķiedrām) blokādēm, pretkrampju un miegazāļu preparātiem. Tādējādi var novērst traucējošos simptomus, bet ne izārstēt. Tomēr pareizāk būtu noskaidrot šo slimību rašanās mehānismus, tādējādi vienkārši nenonākt līdz šādām saslimšanām. Ja tomēr tas noticis, situācija nav bezcerīga, sākuma stadijā epilepsija bērniem ir ārstējama, šim nolūkam jāveic vairākkārtējas dziļās attīrīšanas programmas un jāpāriet uz dabīgu uzturu, un pēc pusgada smadzeņu mikrorētas sāks izzust, turklāt šādā veidā var paralēli izārstēt arī citas slimības.

 

Galvassāpes
Galvassāpēm, kas faktiski ir simptoms un ‘’signalizē’’ par kaut kādām problēmām organismā, var būt daudz dažādu iemeslu, piemēram, nogurums, iesnas, gripa, paaugstināts asinsspiediens, trauma utt. Simptomu noņemšanai aptiekās piedāvā virkni medikamentu, piemēram, aspirīns, pentalgīns, amidopirīns, analgēns, utt. Bez medikamentiem ir vēl adatu terapija, punktu masāža utt.

Galvassāpes lielākoties izraisa vielmaiņas galaproduktu uzkrāšanās galvas smadzenēs un ne tikai. Olbaltumvielām noārdoties (disimilācija), veidojas slāpekli saturoši savienojumi, tādi kā amonjaks, karbamīds, kreatinīns. Viens no galaproduktiem ir arī urīnskābe (nātrija urātu kristāli), kas uzkrājas smadzeņu apvalkos sīku kristālu veidā un spiež uz tiem, radot sāpes. Ja kristāli uzkrājas locītavās, tās iekaist un sāk sāpēt. Tas var būt infekciozais, nespecifiskais vai reimatiskais poliartrīts, pakāpeniski deformējošais poliartrīts.

Ja urīnskābe uzkrājas urīnceļos, veidojas urīnakmeņu slimība urolitiāze, radot spēcīgas sāpes nierēs un urīnizvadkanālos.

Kristālu veidā uzkrātā urīnskābe ir gandrīz nešķīstoša neitrālā vidē, tā šķīst tikai sārmainā vidē. Kristāli ir ļoti sīki ar asām šķautnēm, un tie bojā nervu stobrus, kā arī nervu galus (radikulīts). Ārstēšana ir līdzīga kā pie citām slimībām (skat. sadaļu “Attīrīšanās”).  Nav jēgas ārstēt migrēnu un radikulītu neattīrot elpošanas orgānus, nieres un, protams, aknas. 

 

Mirgrēna
Migrēna faktiski ir meningīta sākumstadija, kad iekaisuma procesi nonāk galvā. Meningīts ir galvas smadzeņu apvalka infekciozs iekaisums, ko pavada intoksikācija, drudzis, meningiālais sindroms, iekaisuma rezultātā radušās izmaiņas un paaugstināta iekšējā spiediena sindroms. 

Migrēna parasti izpaužas ar galvas sāpēm vienā pusē pieres vai deniņu rajonā, ko pavada reibonis, smaguma sajūta un slikta dūša. Kairina smakas, spilgta gaisma, skaņas. Sāpes var ilgt no dažām stundām līdz dažām dienām. Migrēnas patoģenēze ir asinsvadu dilatācija smadzenēs ar tos inervējošo nervu kairinājumu.

Ja cilvēkam ķermenī kaut kas sāp (izņemot fiziskas traumas), tas nozīmē, ka kaut kur norit iekaisuma process. Iekaisums – tas nozīmē, ka organismā ir iekļuvis svešinieks, sveša olbaltumviela, kuru imūnsistēma cenšas neitralizēt. Ja tas ir smadzeņu apvalkā, to sauc par meningītu. Migrēna faktiski ir iekaisuma procesa sākums, iekaisums ir pārgājis uz likvoru, uz galvas smadzeņu šūnām un, lai izslēgtu citus variantus, neirologs parasti nosūta uz izmeklēšanu, piemēram, galvas smadzeņu datortomogrāfiju un mugurkaula kakla daļas rentgenu, lai izslēgtu audzējus, kompresijas neiropātiju vai deformācijas.

Iekaisuma procesu novēršanai ir tikai viens variants – attīrīšanās ar pareizu badošanos, pirms tam izejot pret parazitāro programmu. Jāizslēdz no ikdienas uztura gaļas produkti, baltmaize, cukurs un piena produkti, izņemot sviestu un trekno krējumu.