Liekais svars

  ℵ  Tradīcijas: dzimšanas dienas, bēru, kāzu mielasts, ciemiņi, lietišķas pusdienas.

  ℵ  Klīniskā depresija, nepatikšanas nomākts garastāvoklis.

  ℵ  Ēšana kā ieradums, dienas režīms.

Šādi cilvēks tērē naudu, iegādājas produktus un apēd vairāk kaloriju, nekā iztērē. Ja neatrod lietderīgāku iztērēšanas veidu, dodas uz sporta zāli, lieto uztura bagātinātājus un tamlīdzīgi, lai no tām atbrīvotos. Latvijā gandrīz pusei iedzīvotāju ir problēmas ar lieko svaru.

Lai lieko svaru zaudētu, jābūt pirmkārt, motivācijai (piemēram, tāpēc ka grūti staigāt). Ja jums šī motivācija ir, un patiešām gribat atbrīvoties no liekā svara, tad jāuzstāda sev pamatnoteikums – jāēd tikai tad, kad gribas un ne savādāk. Bads un apetīte ir pilnīgi dažādas lietas. Apetītei nav nekāda sakara ar izsalkumu. Bads ir tad, kad aknās sāk beigties glikoigēns un organisms saka, ka vajag apēst kaut ko treknu vai saldu, kaut gan ēdiena tuvumā nav. Savukārt apetīte ir kad, piemēram, nesen paēdāt, ejat gar kafejnīcu, tur salikti vilinoši ēdieni, kas izraisa apetīti un jūs nolemjat ieēst, taču, kad sākat ēst, aptverat, ka negribat ēst.

Viltus bada sajūtu izraisa garšas pastiprinātāji, sākot ar ķīmiski sintezētajiem, līdz visdažādākajām garšvielām, jo garšas veicina apetīti, kas visbiežāk gala rezultātā veicina biežāku ēšanu lielākos apjomos. Tās ir variācijas ar sešām garšām – salds, sāļš, pikants, ass, rūgts un skābs -, kuras var būt visdažādākajās kombinācijās. Rezultātā rodas sajūtas, kas ir līdzīgas narkotiskai atkarībai, ko maldīgi dēvē par ‘’organisms prasa pēc...’’, kam nav nekāda sakara ar patieso izsalkumu. Turklāt vēlmi ēst noteikti provocē cukurs un to saturošie izstrādājumi, kā arī ūdens nedzeršana (ūdens jādzer lēnām).

Nereti dietologi iesaka ēst nedaudz, nelielās porcijās un bieži, pie šādas pieejas tauku dedzināšana ir apgrūtināta, ja vien nav smagas fiziskas slodzes. Ir bezjēdzīgi ‘’dedzināt’’ cukura rezerves, jo drīz vien atkal gribēsies ēst. Vajag dedzināt taukus. Ja vadīsieties pēc dietologu ieteikumiem, kuri saka – ēdiet nedaudz, nelielās porcijās un bieži -, pie šādas pieejas nekad nesāksies tauku skaldīšana, ja vien nepakļausiet sevi ļoti smagai fiziskai slodzei un savaldīsieties no vilinājuma uzkost kaut ko saldu.

Jāēd mazāk, bet pietiekamā daudzumā olbaltumvielas saturošus produktus. Ogļhidrātus, sevišķi ātros, pēc iespējas mazāk, izņemot zaļumus.

Kā tas notiek? Cilvēks apēd ātros ogļhidrātus, cukurs nonāk asinīs, izstrādājas nepieciešamais insulīns, lai cukuru novadītu šūnās. Parasti insulīna izdalās nedaudz vairāk nekā nepieciešams, un drīz vien atkal parādās izsalkums, kam seko nogurums, turklāt glikogēnā pārveidotās un neizmantotās kalorijas tiek pārvērstas taukos, veidojot taukaudus. Paralēli veidojas insulīna rezistence, kas uztur hiperglikēmiju, kura vēl vairāk provocē izsalkumu un tieksmi pēc uzkodām. Veidojas pirmsdiabēta stāvoklis, un, ja cilvēks neko nemaina, seko 2. tipa diabēts.

Ar fiziskām aktivitātēm var sadedzināt ap 20% lieko tauku, no pārējiem var atbrīvoties tikai ar veselīgu uzturu un intervālo badošanos. Ēdot retāk, insulīns izdalīsies mazāk un, pārejot uz keto diētu, tas vēl mazāk būs vajadzīgs, tāpēc aizkuņģa dziedzeris vēl vairāk tiks atslogots. 

Medus dod enerģiju uzreiz, jo tur ir jau gatava glikoze, bet tā galvenā sastāvdaļa fruktoze var tieši nokļūt šūnās bez insulīna līdzdalības. Arī pārējie medū esošie cukuri - saharoze un maltoze - vēlāk divpadsmitpirkstu zarnā hidrolīzes ceļā kļūst par glikozi. Tas nenotiek uzreiz, bet ar laika nobīdi, tāpēc medu varētu pieskaitīt pie lēnajiem ogļhidrātiem.

Ja saņemam vairāk kaloriju, nekā izlietojam, starpība tiek saglabāta tauku veidā. Taču kaloriju skaitīšana ir laika izšķērdēšana. Liekā svara samazinājums, kas panākts ar kaloriju ierobežošanu, reti paliek uz ilgu laiku. Ja pietiekami dzersiet kvalitatīvu ūdeni un ēdīsiet “dzīvu” (fermentiem bagātu) uzturu, svars kritīsies. Badošanos nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par svara samazināšanas paņēmienu, jo ar to tiek izjaukts vielmaiņas metaboliskais process un svars var atgriezties ar uzviju.

Nesabalansēts uzturs un barības vielu nepietiekamība uzreiz noved pie svara paaugstināšanās. Tā organismam ir kā trauksme, ka jātaisa rezerves (jāuzkrāj tauki), tāpat arī nesagremotā barība (pārēšanās), jo pietrūkst fermentu visu pārstrādāt, kas rada apburto loku - organisms nesaņem vajadzīgās barības vielas, tāpēc pieprasa ēst vēl un vēl un, jo vairāk ēd, jo sliktāk pārstrādājas.

Gāzētajos saldinātajos dzērienos ir milzīgs daudzums cukura. Enerģijas pieplūdums parādās, pateicoties glikozei un kofeīnam.

Universālais stresa noņemšanas faktors ir pilnvērtīgs ēdiens, bet retas, neregulāras ēšanas ir stresa uzturētājas. Ja stresa nav, tiek izmantoti tauki, tāpēc, ja cilvēks ēd vienreiz dienā, svars palielinās, bet ja vairākas reizes, tad tas samazinās.

Ir hiperaktīvie cilvēki, kas lielos daudzumos ēd visu, kas pagadās un kam nav liekā svara. Tas liecina, ka uzturs slikti pārstrādājas, zarnas aizaugušas ar sēņu micēlijiem, fēčakmeņiem, sacietējušām gļotām utt.

Arī tūskas veido lieko svaru. Pastāv pilnīgi nepareizs uzskats, ka, parādoties tūskām, jāierobežo ūdens patēriņš. Tieši otrādi, tūskas liecina par nepietiekamu kvalitatīva ūdens dzeršanu, šķidruma aizplūšanas traucējumiem, jo nevar izvadīt ūdeni no starpšūnu šķidruma, kur tas uzkrājas un veido lieko svaru. Ilgstoši maz dzerot ūdeni, turklāt nekvalitatīvu, šķīstošie sāļi nogulsnēsies nieru lejasdaļā. Nieres pārvietosies uz leju, tiks traucēta urīna forsāža (nierakmeņu slimība).   

Lieko svaru var veicināt ekoloģiskā situācija apkārtnē, kā arī situācija mājoklī. Tā iespaido aknas, kas savukārt saistītas ar glikogēna izstrādi. Arī vīrusi, piemēram, adenovīruss, ietekmē aizkuņģa un iekšējās sekrēcijas dziedzerus, rezultātā pavājinās vielmaiņas procesi. Lieko svaru veicina arī medikamenti, sevišķi asinis šķidrinošie un locītavu, tāpat hormonālie pretapaugļošanās preparāti.

Estrogēnu aktivitāte sievietēm var sekmēt svara palielināšanos. Salīdzinājumā ar vīriešiem, sievietēm tas nav tik bīstami, ja nu vienīgi locītavām. Savukārt vīriešiem tauku uzkrāšanās, sevišķi ap jostasvietu, rada daudz nepatīkamākas sekas. Tādējādi palielinās risks saslimt ar cukura diabētu, išēmiskām sirds slimībām, asinsvadu un citām slimībām, pazeminās testosterona līmenis.

Ja jums ir liekais svars, tas nozīmē, ka kaut ko darāt nepareizi. Ar diētu vien nepietiks. Visi iepriekš minētie faktori darbojas vienlaicīgi. Starp ilgdzīvotājiem tikpat kā nav cilvēku ar lieku svaru.

Sasniedzot pieauguša cilvēka vecumu, olbaltumvielu masa pārstāj augt un arī neuzkrājas, pretēji notiek ar taukiem.

Informatīvajā telpā nepārtraukti parādās reklāmas ar piedāvājumiem ērti un viegli atrisināt liekā svara problēmu, sākot ar ’tauku sadedzinātājiem’’, dažādām tabletēm un beidzot ar adatu terapiju. Šīs visas metodes balstās uz vienu un to pašu mehānismu – tiešā vai netiešā veidā ietekmēt organisma hormonālo sistēmu, jeb iekšējās sekrēcijas dziedzerus, tādus kā aizkuņģa dziedzeris, vairogdziedzeris, dzimumdziedzeri, virsnieru dziedzeri. Metodes,  kuras balstās uz izraisīto pastiprinātu dziedzeru darbību, diemžēl rada arī to darbības traucējumus, piemēram, diabēts, impotence, menstruālā cikla traucējumi utt. Pielietojot šīs metodes, jau pirmajos mēnešos tiešām notiek novājēšana, taču uzpeld jaunas problēmas un liekais svars atgriežas, jo cēloņi – šlakvielu uzkrājumi, tādi kā strutas, gļotas, akmeņi nav pazuduši.

Ar šlakvielām piesārņotas nieres reaģē ar savu asinsvadu spazmu, lai izlaistu caur sevi mazāk nevajadzīgo vielmaiņas atkritumvielu. Turklāt sāk izdalīties hormons renīns, kas sašaurina asinsvadus visā organismā. Lai bīdītu asinis pa sašaurinātajiem asinsvadiem, sirdij jāstrādā pastiprinātā režīmā, palielinot asinsspiedienu. Arī kalsniem cilvēkiem var celties asinsspiediens, ja zarnas piesārņotas un uztura pārstrāde traucēta.

Lai arī minētie liekā svara samazināšanas paņēmieni ir ar negatīvu iedarbību, samierināties ar liekajiem kilogramiem un neko nedarīt tomēr nevajadzētu. Var jau būt, ka šī “bumba ar laika degli” uzreiz neuzsprāgs, bet sekas agrāk vai vēlāk būs.

Lieko svaru parasti pavada paaugstināts asinsspiediens, cieš sirds, parādās aizdusa, diabēta risks, sāpes locītavās un to deformācija utt. Tā kā ir traucēti audu oksidēšanās - reducēšanās procesi, ir maz skābekļa, bet daudz tauku, kuros paslēpti neizvadītie toksīni, kas ir ideāli apstākļi vēža šūnām.

Eksistē viscerālie tauki, kas atrodas vēdera un krūšu kurvja dobumā ap iekšējiem orgāniem un no ārpuses nav redzami.

Kad aknas vairs nespēj pārstrādāt glikozi glikogēnā, bet muskuļiem enerģijas pietiek, cukurs tiek pārstrādāts taukos, kas sākumā turpat aknās tiek uzkrāti. Tālāk uzkrāšana notiek ap orgāniem (viscerālie tauki) un zemādas slāni, pirmkārt, uz vēdera, kur tos visātrāk var pamanīt. Varētu pat apgalvot, ka tauki uz vēdera ir ‘’problēmu aisberga’’ redzamā daļa.

Paaugstināts insulīna līmenis viennozīmīgi liecina par pārmērīgu cukura lietošanu. Tas rada organismam pārmērīgu slodzi, tādā veidā paātrinot novecošanos. Ar laiku aizkuņģa dziedzeris vairs nespēj pietiekošā daudzumā izstrādāt insulīnu un rezultātā paaugstinās cukura līmenis asinīs. Veidojas pirmsdiabēta stāvoklis, kas pāriet 2. tipa cukura diabētā. Nokāries vēders ir kā lakmusa papīrs, kas norāda, ka ir slimas aknas, ir vielmaiņas traucējumi un augsts insulīna līmenis.

Izeja ir tikai viena – adekvāts uzturs, keto diēta, intervālā badošanās un fiziskās aktivitātes.

Cilvēki ar lieko svaru parasti ilgi nedzīvo. Liekais svars, kā likums, ir saistīts ar glikozes un insulīna līmeņa svārstībām asinīs, locītavu bojājumiem, sliktu rētu dzīšanu, stenokardiju (sirds išēmiju), arteriālo hipertensiju, akūtiem kardiovaskulāriem notikumiem (infarkts, insults).

Faktoru, kas izraisa aptaukošanas, ir ļoti daudz, tas ir ne tikai nesamērīgais apēsto kaloriju daudzums, tie var būt hormonālie kontraceptīvie līdzekļi, medikamenti, sevišķi, piemēram, glikokortikoīdi utt. Arī steidzoties var apēst vairāk nekā parasti, jo sāta sajūta iestājas pakāpeniski. No galda jāiet projām, kad vēl ir viegla izsalkuma sajūta. Starp citu, tas ir viens no ilgdzīvotāju paradumiem.  

Kā galveno cēloni pazeminātam ķermeņa svaram jāatzīmē parazītu klātbūtne. Tāpēc ideāli būtu veikt periodiskas izmeklēšanas vai vismaz regulāri lietot pret parazitāro uzturu, to dažādojot un paralēli stingri ievērot higiēnas noteikumus. Arī fēčakmeņi zarnās, disbakterioze, čūlas, čūlainie kolīti un caureja var sekmēt svara samazināšanos, jo vājina uztura uzsūkšanos zarnās.

Kādi ir priekšnoteikumi muskuļu masas palielināšanai? Pirmkārt, ar uzturu jāuzņem visas neaizvietojamās aminoskābes, lai organisma šūnu ribosomās sintezētos mums nepieciešamās olbaltumvielas, kuras imūnsistēma atpazīst un uztver kā savējās. Lai sekmīgi noritētu olbaltumvielu sintēze no aminoskābēm, nav nepieciešamas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kuras līdz galam cilvēka organisms sadalīt nespēj un rodas virkne problēmu. Jā, piemēram, sportisti ar dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām uzaudzē lielus muskuļus. Kamēr tie aktīvi kustās, it kā viss ir kārtībā, ar toksisko slodzi organisms daudzmaz tiek galā, bet, tiklīdz pārstāj sportot, cilvēks burtiski sabrūk.

Ne visos augos ir visas aminoskābes, taču, augus kombinējot, var iegūt visas gan neaizvietojamās, gan aizvietojamās aminoskābes. Piemēram, nevārītos kartupeļos, nātrēs, ciedru riekstos ir visas neaizvietojamās aminoskābes, gārsā, kas aug kā nezāle, ir 7 aminoskābes, jūras zilzaļajā aļģē spirulīnā ir vairāk par 20 aminoskābēm, bet olbaltumvielu šajā spirulīnā sanāk 2 reizes vairāk nekā gaļā utt.

Lai arī cik daudz lietosiet olbaltumvielu, tās muskuļos nenonāks un to masa nepalielināsies, līdz muskuļi tiks noslogoti tiktāl, ka slodzi vairs izturēt nevarēs, un tikai tad smadzenes dos signālu palielināt muskuļu masu. Regulāri fiziski noslogojot muskuļus, tajos uzkrātie tauki kopā ar toksīniem pazudīs un to vietā veidosies muskuļu masa. Toksīnus var izvadīt pa limfātisko sistēmu caur zarnām vai ādu ar sviedriem. Lai izvadīšana būtu efektīvāka, var izmantot lakricas saknes. Var dzert zāļu tēju izvilkumus, tādā veidā saņemsiet minerālus, bioflavonoīdus, fitoncīdus utt. Ēdiet bišu maizi un tādas diedzētās sēklas kā amarants, linsēklas, lēcas, kailgraudu auzas, magones, sezams, utt. Sevišķi tas svarīgi pie onkoloģiskām un autoimūnām saslimšanām, kad lielos daudzumos tiek tērētas aknu šūnas hepatocīti un imūnšūnas. To  veidošanai aminoskābju nepietiek, un organisms tās ņem no muskuļiem, kauliem. Rezultātā cilvēks novājē. Ja sāk lietot vairāk biezpienu un gaļu, kā to dažreiz iesaka ārsti, situācija vēl vairāk pasliktinās.    

Keto diēta ir ideāls veids, kā cilvēkiem ar pārmērīgu lieko svaru no tā atbrīvoties. Cilvēka organisms tādā veidā pakāpeniski iemācās iegūt enerģiju arī no saviem taukiem un turpina to darīt, galvenais ir nepārsniegt kaloriju daudzumu ar ienākošo uzturu. Svaram samazinoties, lai nerastos ādas elasticitātes samazināšanās (nokārusies āda), jāseko, lai ar uzturu saņemtu pietiekami sēru (zaļumi, augļi un dārzeņi).

Cilvēkam nepieciešamo holesterīnu sintezē aknas. Ja aknas darbojas normāli, tās spēj sintezēt vairāk par 10 reizēm holesterīna, kā diennaktī ir nepieciešams, tas nozīmē, ka no ārpuses holesterīns nav vajadzīgs. Medicīnā tiek uzskatīts, ka dzīvnieku izcelsmes tauki holesterīns jeb holesterols vainojami pie insulta un infarkta. Netieši tā tas ir, tomēr patiesībā pie vainas ir ogļhidrāti, kas rada asinsvados iekaisuma procesus, sevišķi tas attiecas uz izstrādājumiem no mūsdienu modernajām kviešu šķirnēm ar lielu lipekļa (glutēna) daudzumu.

Pēc keto diētas definīcijas ēdienkarti ar nepieciešamo kaloriju daudzuma jāsastāda, tas ir kalorijas jāiegūst 75% no taukiem, bet 25% no olbaltumvielām un ogļhidrātiem. Starp citu, zaļumi pieskaitāmi pie ogļhidrātiem, tikai salīdzinājumā ar cukuru tie nav ātrie ogļhidrāti.

Pārejot uz keta diētu, parasti novērojama manāma veselības uzlabošanās, taču tā saistīta ar ātro ogļhidrātu (baltmaize, limonādes, saldumi utt.) lietošanas pārtraukšanu, jo mazāk nepieciešams insulīns.

Vēl svarīgs aspekts ir tauku izcelsme (augu vai dzīvnieku). Dažos gadījumos īslaicīgi (ne vairāk par 2 mēnešiem) šī diēta ir efektīva, piemēram, bērniem pie epilepsijas, vai cilvēkiem ar lieko svaru, 2. tipa cukura diabētu. Keto diēta ir kontrindicēta 1. tipa cukura diabēta pacientiem, jo var izraisīt ketoacidozi.

  φ  Enerģētiskā – oksidējoties 1g tauku, izdalās 9,3 kcal

  φ  Enerģijas uzkrāšana – tauki var veidot 10 – 30% vai pat vairāk no ķermeņa kopējās masas.

  φ  Siltuma - kalpo kā siltumizolators.

  φ  Mehāniskā aizsardzība (piemēram, nieres ietvertas tauku kapsulā).

  φ  Taukos šķīstošo vitamīnu uzsūkšanās.

  φ  Tauki ir steroīdo hormonu sintēzes izejmateriāls (testosterons, estrogēns utt.).