Endokrīnā sistēma
Apkārtējā pasaule - katra emocija, doma, skaņa un smarža producē to vai citu hormonu izstrādi. Hipofīze, kas atrodas galvas smadzenēs, dot signālus endokrīnajiem orgāniem sākt vai pārtraukt ražot hormonus. Vairogdziedzeris regulē vielmaiņas procesus, aizkuņģa dziedzeris insulīnu atkarībā no ienākušā uztura, virsnieru dziedzeris izstrādā kortizolu un adrenalīnu, sievietēm olnīcas estrogēnu un vīriešiem sēklinieki testosteronu.
Nosacīti hormonus varētu iedalīt divās grupās. Pirmā grupa būtu tie, kas stiprina veselību, ir saistīti ar mīlestību, laimi, prieku, ticību, piedošanu, cerību, sapratni, labsirdību, atbildību, pacietību utt. Pazīstamākos varētu nosaukt: oksitocīns, estrogēni, endorfīni, seratonīns, fenilacetomīns. Pie otras grupas, kas grauj veselību, biežāk dzirdētie hormoni ir adrenalīns un kortizols. Tie saistīti ar bailēm, naidu, agresiju, greizsirdību, skaudību, atriebību, apvainojumu, nemieru, bēdām utt. Kortizols strauji samazina glikozes līmenī asinīs, organisms izjūt trauksmi, vairojas sliktās emocijas, pasliktinās miegs un atmiņa. Tiek traucēta to hormonu darbība, kas regulē sāta sajūtu, rezultātā notiek pārēšanās ar izrietošām no tās sekām.
No baiļu hormona adrenalīna organisms atbrīvojas, to izvadot ar urīnu, asarām un sviedriem.
Oksitocīnu varētu saukt par simpātiju, labvēlības, kā arī rūpju par citu labklājību, hormonu. Piemēram, sievietēm dzemdību laikā palīdz izdzēst nepatīkamas atmiņas, par pārciestām sāpēm, lai neveidotos nepatīkamas atmiņas. Regulē piena izstrādes procesu.
Ir bada hormons grelīns un sāta hormons leptīns, kuri iespaido apetī.
Iepriekš nosauktie ir tikai neliela daļa no vairāk nekā 500 hormoniem, kuri pilda noteiktas funkcijas organismā. Vairākums no tiem nav īsti atklāti, ir tikai nojausma, ka tādi ir. Visus hormonus vieno tas, ka vienīgais to izdales regulēšanas veids ir veselīgs dzīvesveids. Ar uzturu regulāri jāsaņem svarīgākās aminoskābes hormonu ražošanā: tirozīns, fenilalanīns un treonīns. Piemēram, serotonīna izstrādei vislabāk iederas aminoskābi triptofānu saturošie produkti: šokolāde, pētersīļi, avokado, laminārija (jūras kāposti), mandeles, sinepes, sarkanie un čili pipari. Uz mikroelementu trūkumu visjūtīgākais ir vairogdziedzeris, uzreiz tiek traucēta tā hormonu sintēze. Arī te iederas biškopības produkcija, jo labi var papildināt mikroelementu rezerves, kas vajadzīgas hormonālā līdzsvara uzturēšanai.
No hormonālā fona ir atkarīga mūsu pašsajūta un fiziskais stāvoklis. Minerālvielu deficīts atspoguļojas arī hormonālajā sistēmā, kas izpaužas kā vielmaiņas un hormonālie traucējumi. Par hormonālajiem traucējumiem liecina, piemēram, bailes par katru sīkumu, pārmērīga impulsivitāte, histēriskums utt. Hormonu trūkums asinīs un hormonālā fona maiņa var būt cēlonis nopietnām slimībām.
Piemēram, sabiedrībā asu rezonansi izraisa temats, kas saistīts ar to, ka mātes pamet savus bērnus. Ar šādiem gadījumiem pamatā nodarbojas sociālie darbinieki un psihologi, kaut gan īstenībā ar to būtu jānodarbojas endokrinologiem un bioķīmiķiem. Sievietei mātišķuma jūtas visvairāk iespaido 3 hormoni - progesterons (grūtniecības hormons, kas izdalās olnīcās), tiroksīns (vairogdziedzera hormons, kam svarīgi, lai būtu jods) un prolaktīns (hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas piedalās piena sekrēcijas regulācijā), tāpēc efektīvāk būtu šādu problēmu risināšanu sākt no hormonālās sistēmas sakārtošanas.
Dažas svarīgas aminoskābes hormonu izstrādei ir iegūstamas tikai ar pārtiku, bet daži hormoni tieši ar pārtiku. Hormonālais fons, kas nosaka mūsu organisma stāvokli, darbaspējas un garastāvokli, ir tiešā veidā atkarīgs no pārtikas, ko lietojam.
Vīrišķais dzimumhormons testosterons pēc 35 gadu vecuma sāk samazināties apmēram par 1% gadā, kaut gan tas nav saistīts ar vecumu, bet gan ar kļūdu un slimību uzkrāšanu, kas saistās ar nedabisku dzīvesveidu, kas radījis vielmaiņas traucējumus un toksīnu uzkrāšanos. Sevišķi lielu kaitējumu nodara hormonālo preparātu lietošana.
Samazinoties testosterona līmenim, automātiski palielinās estrogēna līmenis, kas sekmē muskuļu masas samazināšanos, prostatas iekaisumu un kolagēna trūkumu, kas savukārt izraisa ādas problēmas.
Zems testosterona līmenis ievērojami paaugstina iespēju saslimt ar prostatas vēzi, tāpēc nedrīkst būt cinka deficīts organismā. Profilaksei uzturā būt jālieto sparģeļi, ķiploki un sīpoli, sevišķi sarkanie, kas visvairāk satur luteinizējošo hormonu, ko ražo hipofīzes priekšējās daļas gonadotropās šūnas. Šis hormons vīriešiem stimulē testosterona sekrēciju, bet sievietēm olnīcās stimulē estrogēna izstrādi.
Testosterona zems līmenis izraisa pazeminātu muskuļu tonusu un ir grūtāk palielināt muskuļu masu, libido (dzimumtieksmi), tiek zaudēts ādas kolagēns (vairāk sāk izkrist mati, samazinās ādas elasticitāte). Zema testosterona līmeņa pazīme ir prostatas palielināšanās (labdabīga prostatas hiperplāzija, prostatas adenoma).
Ω palielināts estrogēnu daudzums,
Ω aptaukojušās aknas un to bojājumi,
Ω palielināts fermenta aromatāzes daudzums, kas rada palielinātu estrogēnu līmeni (fermenta aromatāzes neitralizācijai var izmantot nātru saknes, noder cinks),
Ω sojas olbaltumvielu izolāts (satur daudz estrogēnu),
Ω paaugstināts insulīna daudzums asinīs (pārtikā daudz ātro ogļhidrātu),
Ω alkohols, sevišķi alus,
Ω medikamenti, sevišķi statīnu grupas,
Ω ĢMO produkti,
Ω pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā,
Ω pārtikas iepakojumi un sadzīves ķīmija,
Ω hormonu preparāti dzīvnieku izcelsmes pārtikā.
Ja hormonus organisms saņem no ārpuses, tad tas samazina vai pat pārstāj tos producēt pats un tas var radīt nopietnas veselības problēmas. To sauc par negatīvo atgriezenisko saiti.
Svarīgi faktori testosterona līmeņa uzturēšanai normā ir mazāk stresa, pietiekami daudz miega, D3 vitamīna. Testosterona līmeņa palielināšanos sekmē arī tā saucamais augšanas hormons, kura izstrādi veicina, piemēram, kaņepju proteīns, ar uzturu saņemtās aminoskābes (arginīns, triptofāns, lizīns), tāpat arī intervālā badošanās, kas veicina autofāgiju. Barība jāuzņem tikai izteikta izsalkuma sajūtas gadījumā.
Vislabāk profilaksei lietot nātres un D3 vitamīnu. Labi iederas arī olu dzeltenumi un sviests, bet tādām vistām un govīm, kas vasarā dzīvo brīvā dabā. Svarīgi ir labi izgulēties un neizjust daudz stresa. Jālieto pēc iespējas mazāk cukura un sojas izstrādājumu, kas galvenie testosterona pretinieki. Jo lielāks liekais svars, jo mazāk testosterona. Alus ir efektīvākais testosterona līmeņa pazemināšanas līdzeklis.
Linsēklas satur ne tikai ļoti vajadzīgo polinepiesātināto taukskābi omega–3, bet arī lignānus, kas darbojoties kā fitoestrogēni, sievietēm menopauzes laikā aizvieto iztrūkstošos hormonus.
Viss ir savstarpēji saistīts. Piemēram, virsnieru dziedzeri izdala hormonu adrenalīnu, kas paaugstina asinsspiedienu, uztur muskuļu tonusu, fizisko un emocionālo aktivitāti, savukārt to izdalītie kortikosteroīdi regulē audu veidošanos, nodrošina kaulu smadzenes, aknas ar visu sintēzei nepieciešamo, lai varētu ražot taukus, olbaltumvielas, ogļhidrātus, hormonus, vitamīnus utt. Kortikosteroīdi pārvalda asins šūnu, hemoglobīna un audu imūnšūnu sintēzi. Tā kā virsnieru dziedzeriem ir svarīga loma, tie ir labi pasargāti un slimo ļoti reti, ja vien nenotiek iejaukšanās to darbībā, piemēram, ar hormonālajiem preparātiem.
Visa organisma iekšējo sekrēcijas dziedzeru sistēma spēj pilnīgi pašregulēties, pateicoties informācijai, ko paši hormoni nodod. Palielinoties kādu hormona koncentrācijai asinīs, hipotalāms uzreiz pārtrauc attiecīgā hormona izstrādi.
Kortikosteroīdus plaši izmanto, jo tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība, tomēr jāsaprot, ka iekaisuma process nesākās bez iemesla, tā ir organisma atbilde uz kaut ko traucējošu, tāpēc būtu jāmeklē cēlonis.
Ar hormonālās terapijas sekām jau saskaras trešā vai pat ceturtā paaudze. Vecākiem būtu jāsaprot, ka bērnu ārstēšana ar hormonālajiem preparātiem izraisa imūnsistēmas darbības traucējumus un katrs mikrobs kļūst bīstams, tiek nomākta organisma olbaltumvielu sintēze ribosomās. Pat ja bērns nokļuvis hormonālo preparātu atkarībā, veicot attīrīšanos, var pat nedēļas laikā no tās atbrīvoties.
Pastiprināta darbība (hiperfunkcija) raksturojas ar vairogdziedzera hormona tiroksīna palielinātu daudzumu. Tas izpaužas ar nedaudz paaugstinātu temperatūru un ķermeņa svara zudumu, iespējams difūzais toksiskais kākslis. Lai nerastos problēmas, jāseko arī, lai ar uzturu pietiekamā daudzumā saņemtu mikroelementu jodu.
Vairogdziedzeris atrodas kakla mandeļu tuvumā, tur atrodas limfoīdie audi, kas ir kā sava veida iekšējās vides filtrs. Tas ir iemesls tam, ka tur bieži iemitinās dažāda patogēnā flora, piemēram, stafilokoki (angīna). Mūsdienās līdzās ar vispārēju audu imunitātes pazemināšanos, samazinās arī vairogdziedzera, kā arī kakla mandeļu imunitātes barjera. Biežu angīnu sekas ir tas, ka limfātiskie audi pārvēršas no aizsargātājiem par strutaino procesu izplatītājiem. Ārstējot tos ar antibiotikām, veidojas izturīga bakteriālā flora un caur apkārtējo blīvo asinsvadu tīklu kā sekmējošu faktoru, attīstās iekaisuma process attiecībā uz vairogdziedzeri (tireoidīts). Tālāk iespējamas cistas, adenomas vai pat ļaundabīgi veidojumi.
Pastāv vispārpieņemts uzskats, ka angīnu izraisa saaukstēšanās, taču atmirušie audi (strutas) uzkrājas organismā ne jau no tā ka saaukstējāmies, bet no uztura, ko ēdam, kurš vēlāk kļūst par barības bāzi un labvēlīgu vidi mikrobiem, kuri izdala tādus toksīnus, kā fermentu streptokināzi vai līdzīgus. Ar laiku savairojoties, tie iekļūst vairogdziedzera audos un kā sekas ir vairogdziedzera audu iekaisums tireoidīts un tālākās patoloģijas. Populārākais ārstēšanas veids ir ķirurģiska iejaukšanās, tālāk vairogdziedzera hormonu aizstājterapija, kurā izmanto levotiroksīnu, kura blakusparādības ir līdzīgas vairogdziedzera hiperfunkcijai.
Ekomedicīna uzskata, ka jāveic pilnvērtīgs attīrīšanās kurss ar šūnu un audu attīrīšanos. Tādā veidā ārstējoties bez ķirurģiskās iejaukšanās, nepilna gada laikā izkliedējas cistas un fibrozie mezgli, kā arī vienlaikus attīrās citi orgāni un pazūd daudzas citas hroniskas kaites.
Sievietes organismā menopauzes laikā aktivizējas slēptās infekcijas perēkļi, toksīni nonāk asinsritē un tālāk audos, traucējot ATF sintēzi, rezultātā paaugstinās temperatūra. Agrāk šie strutu perēkļi, kas atradās deguna blakusdobumos, apendiksā, limfmezglos, kakla mandelēs, smaganās un citur, tie bija stingri ierobežoti ar stipru imūnsistēmu, kas bija izveidota ar aktīvu dzimumhormonu līdzdalību. Analoģiski notiek, kad mazi bērni daudz slimo, bet sasniedzot dzimumbrieduma periodu, pārstāj slimot. Iemesls ir aktīvie dzimumhormoni rada spēcīgu audu imūno barjeru. Slimības netiek likvidētās, bet ‘’iedzītas iekšā’’.
Asinsspiediena paaugstināšanās menopauzes laikā saistīta nevis ar periodisku asins zaudēšanu, kā tas bija līdz tam, bet ar iekaisuma procesu aktivāciju nierēs.
Ekomedicīnā menopauzes sekas neitralizē ar organisma attīrīšanu audu un šūnu līmenī, turpmāk pārejot uz bioloģiski pilnvērtīgu uzturu. Aizvietotājterapijas lomu spēlē uzturs, kas vajadzīgs ne tikai dzimumdziedzeriem. Ogas, zaļumi un augļi satur augu hormonus, analoģiskus tiem, kādi pietrūkst sievietes organismā menopauzes laikā.
Nevajadzētu lietot pārtikas piedevas vai zobu pastas, kas satur fluoru, tā kā tas kaitīgi iedarbojas uz epifīzi. Arī aminoskābju glicīna un triptofāna deficīts rada problēmas melatonīna izstrādei. Problēmas rada kofeīnu saturošie produkti. Tāpat nevēlams pirms miega lietot cukuru saturošus produktus, izņemot kvalitatīvu medu, tā kā tie provocē strauju insulīna izstrādi, tāpēc vēlāk cukura līmenis samazinās un rodas hipoglikēmija, kas sekmē stresa hormona adrenalīna un baiļu hormona kortizola izstrādi, kuri traucē melatonīna sintēzi. Guļamtelpām jābūt vēsām un izvēdinātām. Zilā gaisma nelabvēlīgi iedarbojas uz melatonīna izstrādi, bet sarkanā labvēlīgi. Palīdz arī aromterapija un tējas ar sedatīvo efektu. Gultas tuvumā nedrīkst atrasties rozetes un elektroierīces, kam pievienota elektrība. Elektromagnētiskais lauks ļoti negatīvi ietekmē melatonīna izstrādi. Nav ieteicams melatonīnu saņemt no ārpuses (piemēram, tablešu veidā), jo tas samazina dabiskā melatonīna izstrādi.
√ zilā gaisma (ir speciālas aizsargbrilles, kā arī datora programmas, ar ko no tās var izvairīties),
√ augstfrekvences elektromagnētiskais starojums (mobilie telefoni, datori utt.), tuvumā esošais elektromagnētiskais lauks (visdažādākās elektroierīces tai skaitā izslēgtas, bet neatvienotas no elektrotīkla),
√ kālija deficīts, kas izpaužas kā paātrināts pulss (piemēram, apguļoties ausīs dzirdami sirdspuksti), kālija trūkums veicina kortizola izstrādi, arī krampji liecina par kālija un magnija nepietiekamību organismā,
√ cukurs - veicina hormona insulīna izstrādi (samazina glikozes līmeni asinīs), bet samazinoties cukura līmenim, pastiprināti izstrādājas stresa hormoni adrenalīns un kortizols, kas ir miega hormona melatonīna antagonisti,
√ magnija un vitamīna D3 deficīts (rada muskuļu spazmas),
√ trekns, olbaltumvielām bagāts uzturs, sevišķi dienas otrajā pusē,
√ skāba organisma iekšējā vide, ko veicina dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (rada slāpekļskābi),
√ melatonīna izstrādei nepieciešamo aminoskābju glicīna un triptopāna nepietiekamība,
√ gulēšana uz kreisā sāna (jāguļ uz labā sāna, sevišķi, ja palielināts svars, jo aknas spiež uz sirdi),
√ nevienmērīga elpošana (ieelpai un izelpai jābūt vienmērīgai, 4-5 sekundes ieelpa un tikpat izelpa),
√ fluors, jo ir toksisks epifīzei, kas izstrādā melatonīnu (satur zobu pastas ar fluoru, iespējams arī krāna ūdens),
√ stress (mazināt var ar sportiskām aktivitātēm dienā, vakara pastaigām un pasākumiem relaksācijai, bet nav ieteicams pirms miega skatīties, piemēram, šausmu filmas),
√ B grupas vitamīnu deficīts,
√ kofeīns, jo traucē melatonīna izstrādi (kafija, šokolāde, melnā un zaļā tēja).