e1
e2
e3
e4
e5
e6
e7
e8
e9
e10
e11
e12
e13
e14
e15
e16
e17
e18
e19
e20
e21
e22
e23
e24
e25
e26
e27
e28
e29
e30
e31
e32
e34
e35
e36
e37
e38
e39
e40
e41
e42
e43
e44
e45
e46

23modhormon

Iespējams, ka kādam pirmajā mirklī šķitīs dīvaini, ka sadaļā par hormonālās sistēmas izraisītām problēmām, ar kurām bieži vien nodarbojas neirologi un psihologi, daudz tiek runāts par aknām, kuru patoloģijā specializējušies citi speciālisti – hepatologi. Tas arī ir mūsdienu medicīnas  kuriozs, ka  ar viena un tā paša procesa izraisītām sekām, jeb simptomiem, atkarībā no tā, kā šie simptomi izpaužas, ar tiem nodarbojas visdažādākie speciālisti, lai šos simptomus noslāpētu.

 

Aknas
Par aknām varētu teikt, ka tas ir mūsu bioloģiskā pulksteņa galvenais orgāns, kurš pilda ap 500 dažādu funkciju. Galvenā no tām ir olbaltumvielu sintēze. No tā, kā aknās notiks vielmaiņas procesi un olbaltumvielu sintēze, būs atkarīgs, kā darbosies imūnsistēma, cik ātri atveseļosieties, kā sadzīs rētas un daudzi citi procesi. Tikpat svarīga funkcija, ko veic aknas, ir attīrīšana no toksiskajiem vielmaiņas galaproduktiem. Bez aknām cilvēks var nodzīvot 3 stundas un mirst no intoksikācijas. Caur aknām diennaktī iziet cauri ap 2000 litru asiņu.

Bērniem pirms piedzimšanas, vēl atrodoties augļa stadijā, aknas veic asinsrades funkciju. Vēl viena svarīga funkcija, ko veic aknas, ir hormonu sintēze un deaktivizācija.

Katru minūti cauri aknām iziet un izfiltrējas vairāk nekā viens litrs asiņu (80% no tievās zarnas ar barības vielām bagātinātu un 20% ar skābekli bagātinātu asiņu no sirds). Ja kādu iemeslu dēļ aknas šo plūsmu nevar nodrošināt (alkohols, hepatīts, parazīti, saindēšanās utt.), sākas asiņu uzkrāšanās to apakšējā daļā. Tādā gadījumā sāksies apakšējo ekstremitāšu varikozo vēnu paplašināšanās, veidosies arī hemoroidālie mezgli. Bojātie aknu audi tiek aizvietoti ar saistaudiem, un cauri tiem vairāk nekas neplūst (aknu ciroze). Sākas problēmas ar apakšējo ekstremitāšu venozajām sistēmām - asinsizplūdumi.

Aknas spēj uzkrāt enerģiju pieaugušam cilvēkam ap 2000 kaloriju, tas ir tik, cik 24 stundām nepieciešams. Uzkrāšana notiek disaharīda glikogēna veidā, tie ir aptuveni 150g, bet pārējais ir muskuļos. Taukos cilvēks var uzkrāt ap 100 tūkstošu kaloriju. Neironi galvas smadzenēs ir visjūtīgākie uz enerģijas trūkumu, jo aiziet bojā 10 sekunžu laikā. Starp citu, medus ir labs līdzeklis pret hipoglikēmisko komu, jo dod enerģiju, gan tūlītēji glikozes veidā, gan pakāpeniski, salikto cukuru veidā.

Smadzenēs atrodas dziedzeris hipofīze, kas ar hormoniem regulē pārējos endokrīnos dziedzerus: virsnieres, dzimumdziedzerus, vairogdziedzeri. Savukārt aknas veic šo hormonu deaktivizāciju, jo jābūt hormonālajam līdzsvaram un, ja tas tā nav, sākas veselības problēmas.

Toksīni no zarnu bārkstīm pa asins kapilāriem kopā ar barības vielām, tieši nonāk aknās, kur notiek to neitralizācija. Vispirms tie tiek oksidēti un pēc tam tiek pievienota aminoskābe. Aknas saražo 80% holesterīna. Lai tās normāli funkcionētu, svarīgs ir B un C vitamīns, lecitīns, vislabāk augu izcelsmes. Tas ir svarīgi, jo mūsdienu toksiskais uzturs aknām rada milzīgu slodzi, kuras sekas var būt žultsakmeņu veidošanās. Tie ir žults sabiezējumi, toksīnu veidojums. Pašās aknās nav jušanas nervu atzarojumu, tāpēc tās nesāp, tomēr citi simptomi var parādīties. Galvenais no tiem ir nespēks, jo aknas ir galvenais enerģētiskais orgāns. Arī dažāda veida pigmenti uz ādas norāda par problēmām aknās. Rūgtums mutē liecina par žults nokļūšanu limfā, jo žultij ir apgrūtināta caurtece uz zarnu traktu, tā sūcas cauri sieniņām un nokļūst limfātiskajā sistēmā, arī smadzenēs. Problēmas ar aknām var izpausties arī kā sāpes galvas labajā pusē un plecā, ja aknas aptaukojušās, var attīstīties aknu ciroze, uzkrāties daudz hormona kortizola, kas rada problēmas ar virsnieru dziedzeri. Palielinās sieviešu hormona estrogēna daudzums, samazinās žults izstrāde, kas rada problēmas ar taukos šķīstošo vitamīnu asimilāciju. Aknu aptaukošanos veicina vitamīna B4(holīna) un sēru saturošās aminoskābes metionīna deficīts. 

Aknās var būt parazīti - lamblijas, opistorki, vai arī lielāki: cērmes, ehinokoki. Var būt sēnītes, vīrusi, piemēram, citomegalovīruss vai baktērijas, piemēram, stafilokoks. Tāpat iespējamas ķīmiskās saindēšanās. Visos gadījumos cieš aknu šūnas.

Aknās zinātnieki ir atklājuši četru veidu cilmes šūnas. Tas nozīmē, ka tām ir ļoti labas reģeneratīvās spējas. Pat, ja ir palikuši kaut vai daži, procenti nebojātu aknu, tās var atjaunoties, šim nolūkam vajadzīgs veselīgs dzīvesveids, kustības, veselīgs uzturs, attīrīšanās un aizsardzība. Pie jebkurām aknu saslimšanām jāatturas no alkohola lietošanas. Maksimālais alkohola daudzums diennaktī, ar kuru aknas var tikt galā, ir 1ml 40 grādīga alkohola uz vienu kg svara. Piemēram, cilvēkam, kurš sver 80 kg, tie ir 80 ml.  Aknām ļoti nepatīk nedabīgi produkti, liels daudzums tauku, žāvējumi, konservanti, krāsvielas, stabilizētāji, produkti ar augstu olbaltumvielu koncentrāciju utt. Jo ilgāk tauki ir karsēti un, jo augstākā temperatūrā, jo tie vairāk nepatīk aknām. Tāpēc cepšanai labāk izvēlēties termiski noturīgākas eļļas, tas ir, rīsu, kokosriekstu un olīvu.

 

Aknu ienaidnieki
Alkohols.
Nāvīgi bīstams aknām.
 
Maltodekstroze.
Maltodekstrozes glikēmiskais indekss ir 130, tas ir augstāks nekā pašai glikozei. Maltodekstroze ir polisaharīds, ko izmanto kā pārtikas produktu sastāvdaļu. To iegūst no augu cietes daļējā hidrolīzes ceļā, visbiežāk no kukurūzas.
 
Fruktoze un rafinētais cukurs.
Fruktoze salīdzinājumā ar glikozi pārstrādājas tikai un vienīgi aknās. Kaut arī tai ir zems glikēmiskais indekss, tā veicina aknu aptaukošanos. Pārtikas ķīmiskajā industrijā fruktozes sīrups ir ļoti populārs. Galvenā izejviela fruktozes sīrupam ir kukurūza, tai skaitā ĢMO kukurūza. Pesticīdu atliekas arī nekur nepazūd. Glikēmiskais indekss šādam sīrupam ir 115.
 
Termiski apstrādātās cietes. (kartupeļi, rīsi, makaroni, maizes miltu izstrādājumi).
Aizsprosto aknu šūnas hepatocītus un attīstās fibrozie audi.
 
Saldinātie dzērieni.
Sevišķi bīstami ir ar mākslīgo cukura aizvietotāju aspartāmu (E951).
 
Eļļas.
Tauki aknām nav bīstami, ja vien nav oksidējušies. Noderīgas eļļas – linsēklu, olīvu, kaņepju, ciedru riekstu, sezama, amaranta un argāna. Labi iederas avokado augļi. Nedrīkst lietot margarīnu un eļļas, kas satur daudz omega–6, bet maz omega–3 (viskaitīgākās eļļas ir rapšu, sojas, kukurūzas, kokvilnas sēklu). Bīstams ir margarīns, kas faktiski hidrogenētie un modificētie tauki.  Ja vien nelietojat daudz saldumu, nav jābaidās no piesātinātajiem taukiem.
 
Sojas olbaltumvielu izolāts.
Sojas izstrādājumu ražošana parasti ir dziļš un sarežģīts ķīmisks process. Šādus stipri pārveidotus produktus organisms slikti atpazīst. Turklāt soja galvenokārt ir ĢMO produkts. Sojas izstrādājumus nevajag ēst.
 
Aflatoksīni.
Tie ir indīgi mikotoksīni, ko izstrādā pelējuma sēnes (lat. Aspergillus parasiticus, Aspergillus flavus). Izraisa aknu vēzi. Sevišķi jāuzmanās no zemesriekstiem, kas faktiski nav rieksti, bet gan pākšaugi, kuru sastāvā ir daudz lektīnu.
 
Žāvēti, cepti un sāļi ēdieni.
Atsakieties no gaļas un piena proteīniem, no biezpiena, kur ir liela koncentrācija kazeīna. Bīstams pārlieku liels dzelzs daudzums organismā (var veidoties, lietojot uzturā daudz gaļu).
 
Sintētiskās krāsvielas, mononātrija glutomāts (E621).
Pievienots ļoti daudzos produktos. Ļoti kaitīgs aknām. Jāizvairās no pārsālītiem ēdieniem.

 

Aknu cirozes pazīmes
Protams, ir vai nav aknu ciroze, var noteikt veicot attiecīgas izmeklēšanas (ultraskaņas izmeklēšana, asinsanalīzes uc.), tomēr, ja jums ir šādas pazīmes, kas var būt arī citu slimību pazīmes, ieteicams pie ārsta noskaidrot to cēloņus.

  π  ascīts jeb šķidruma sakrāšanās vēdera dobumā;

  π  ādas nieze kāju pēdās;

  π  roku nagi iegūst klubveida (cilindrisku) formu;

  π  zirnekļveida angiomas (sarkans tīklojums uz ādas);

  π  ginekomastija (krūšu dziedzera palielinājums vīriešiem);

  π  hepatīts (dzeltenā kaite);

  π  plāna āda, jo organismā ir nepietiekami kolagēna;

  π  viegli parādās un ilgi nepāriet zilumi uz ādas;

  π  kāju tūskas;

  π  insulīnrezistence;

  π  roku plaukstu ādas apsārtums;

  π  apziņas un atmiņas traucējumi, nogurums;

  π  ksantomas (iegareni dzeltenīgi tādi kā maisiņi zem acīm).

Aknu cirozi veicina alkohols, piena produkti, izņemot sviestu (sviestā nav kazeīna), termiski apstrādātās cietes.

 

Hroniskais hepatīts
Hroniskais hepatīts ir polietioloģisks difūzs aknu iekaisuma process vismaz pusgada garumā, stadijā, kad vēl netiek bojāta aknu struktūra. Galvenais tā cēlonis ir savlaicīgi nediagnosticēts akūtais vīrushepatīts vai arī veikta nepietiekama ārstēšana, kā arī diētas neievērošana (alkohols, saldumi). Arī stipras iedarbības medikamenti un smago metālu sāļi var veicināt hepatītu.

Par izplatītākajām pazīmēm, kas liecina par hepatītu, varētu uzskaitīt astenoveģetatīvo sindromu (nespēks, miega traucējumi, nogurums), smaganu asiņošanu, to, ka urīns tumšs, bet fekālijas gaišas, un teleangiektāziju (sarkanzilganas krāsas paplašināti zemādas kapilāri). Arī ja bioķīmiskās analīzes uzrāda paaugstinātu holesterīna un bilirubīna līmeni asinīs, hipoalbuminēmiju (samazināts albumīnu daudzums asinīs), hipogammaglobulinēmiju (samazināts gammaglobulīnu daudzums asinīs), samazināts protrombīna daudzums asinīs (tiek traucēta vitamīna K asimilācija), kā arī, ja ir pazemināts T-limfocītu un paaugstināts imūnglobulīnu daudzums. Šīs pazīmes iespējams var liecināt par hepatītu.

Pazīmes, kas var būt saistītas ar aknu aptaukošanos:
   Ω  paaugstināts holesterīna līmenis asinīs (aknas maz saražo žulti),

   Ω  sāpes labajā plecā,

   Ω  cukura diabēts,

   Ω  roku delnu un kāju pēdu nieze,

   Ω  nepatīkama izelpa no mutes,

   Ω  vitiligo un pigmentu traipi uz ādas.,

   Ω  uz priekšu izspiedies un nokāries vēders,

   Ω  sāpes sirdī (aknas palielinās un spiež uz diafragmu),

   Ω  ginekomastija vīriešiem,

   Ω  nakts aklums, kas veidojas vitamīna A deficīta rezultātā.

Ja aknas nav veselas, vienmēr ir mikrofloras disbalanss, kas rada labvēlīgus apstākļus sēnītēm mikromicetēm, tas ir, pelējuma un rauga sēnītēm, kas izpaužas, kā blaugznas, nagu sēnīte, psoriāze un citas ādas problēmas.

Aknām pietiek izmainīt temperatūru tikai par pusgrādu, lai tās pārtrauktu pildīt savas funkcijas: attīrīšanu un toksīnu izdalīšanu.

Mārdadžu sēklas ir spēcīgākais dabiskais līdzeklis aknu šūnu hepatocītu atjaunošanai. Sēklas samaļ kafijas dzirnavās un lieto pa tējkarotei starp ēdienreizēm un tā līdz pat vienam gadam, daudzumu var pakāpeniski palielināt līdz 2-3 tējkarotēm vienā reizē. 

 

Prostatas adenoma
Gan vīriešiem, gan sievietēm izstrādājas abi hormoni. Vīriešiem prevalē testosterons, bet sievietēm estrogēns. Ar gadiem šī proporcija mainās.

Galvenais adenomas cēlonis ir proporcijas izjaukšana starp testosteronu un estrogēnu, tas ir, vīriešiem paaugstinās estrogēna līmenis, un samazinās testosterona līmenis. Palielināta estrogēna koncentrācija vīrieša organismā piedod tam sievišķīgus vaibstus – palielinās taukaudu apjoms krūts un gūžas apvidū.

Estrogēna funkcijas vīrieša organismā:
  ♣  piedalās vielmaiņas procesā,

  ♣  osteoģenēzē kalcija un fosfora apmaiņā, tas ir kaulu veidošanas procesā,

  ♣  veicina taukaudu veidošanos krūšu un sēžas apvidū, veidojot sievišķus vaibstus,

  ♣  samazina muskuļu tonusu.

Paaugstināts estrogēna līmenis:
  ▲  palielina prostatu un paaugstina prostatas vēža risku,

  ▲  veicina erektīlo disfunkciju un samazina libido,

  ▲  sekmē sirds asinsvadu slimības,

  ▲  palielina vēdera zemādas taukaudu apjomu,

  ▲  veicina sirds slimības, tai skaitā insultu,

  ▲  muskuļi zaudē tonusu.

Adenomas palielināšanās cēloņi:
  Ο  omega-6 taukskābju palielināts daudzums uzturā,

  Ο  cukurs (sekmē iekaisuma procesus),

  Ο  alkohols, sevišķi alus, jo satur fitoestrogēnus (maina hormonālo fonu, vīrieši kļūst sievišķīgāki),

  Ο  gaļa, sevišķi vistas gaļa (gaļas ražošanā tiek izmantoti hormoni, piemēram, vistas svars nepilnu divu mēnešu laikā pēc piedzimšanas, pārsniedz 4,5 kg, brīvā dabā nekas tamlīdzīgs nav iespējams)

  Ο  govs un citu dzīvnieku piena produkti, izņemot sviestu (piens satur dabīgos hormonus, kas paredzēti dažādu hormonu iedarbināšanai un mazuļa attīstībai, tie ir pilnīgi citi hormoni ar citu iedarbību),

  Ο  sojas produkti (sojā ir daudz lektīnu, bet sojas olbaltumvielas izolāts satur estrogēnus),

  Ο  lektīnus saturošie produkti (jo sekmē iekaisuma procesus). Ja problēmas ar adenomu jau sākušās, jāizslēdz lektīnus saturošos produktus (visvairāk lektīnu ir nakteņu dzimtas augos, pākšaugos un graudaugos).

Ja vēl nav un arī, ja ir problēmas, jāēd pēc iespējas vairāk zaļumu, krustziežu dzimtas dārzeņus (kāpostus). Zaļumiem jābūt pusei no visa, ko ēdat. Kā efektīvākais ārstēšanās līdzeklis ir nātru saknes. Vēl var ieteikt brokoļu asnus, tikai rūpīgi jāsasmalcina, lai izveidotos darbīgā viela sulfarafāns. Jālieto papildu cinks un selēns. 

 

Ādas elasticitātes samazināšanās
Galvenais tās cēlonis ir izmaiņas hormonālajā sistēmā, kas sāk parādīties, jau sākot no 30 gadu vecuma, īpaši sievietēm. Iestājoties menopauzei, olnīcas samazina hormonu izstrādi un to funkciju pārņem virsnieru dziedzeri. Sevišķi tas jūtams, ja pirms tam bija problēmas ar virsnieru dziedzeriem. Viena no klīniskajām izpausmēm ir ādas elasticitātes samazināšanās (nokarājusies āda), kas saistās ar sēra deficītu un tādu hormonu nepietiekamību kā testosterons, kortizols, dehidroepiandrosterons, progesterons. Galvenais nokarājušās ādas cēlonis ir augšanas hormona līmeņa kritums gadu gaitā, jo tas nodrošina muskuļu un ādas tonusu, kā arī matu, ādas un nagu olbaltumvielas kolagēna sintēzi, tauku sadedzināšanu un enerģiju.

Medicīnas literatūrā minēta mākslīgā augšanas hormona iespējamā lietošana, taču jārēķinās, ka, tiklīdz šo kursu pārtrauc, situācija var būtiski pasliktināties, jo lietošanas laikā organisms pārtrauc savu attiecīgo hormonu izstrādi.

Lai veicinātu augšanas hormona izstrādi, ieteikumi ir līdzīgi kā pie citām veselības problēmām: fiziskās aktivitātes, kvalitatīvs miegs un pilnvērtīgs uzturs.

 

Akne
Akne, kas izpaužas kā apsārtušas pustulas (pūslīši ar necaurspīdīgu saturu), rodas tauku dziedzeru pastiprinātas darbības rezultātā, kam cēlonis var būt hormonālais disbalanss. Notiek tauku dziedzeru izvadu blokāde, rodas iekaisums, kam seko bakteriāla infekcija, piemēram, iekļūstot propionbaktērijām. Kā sekundārs aknes iespējamais cēlonis ir alerģiskas reakcijas vai dzīvnieku izcelsmes produktos esošie hormoni. Kā veicinoši faktori var būt parazīti, medikamentu blaknes, cinka un A vitamīna deficīts.Neiekaisīgās aknes komedoni ir divu veidu: atvērtā tipa, kas izskatās kā melns punkts, un slēgtā tipa, ko redz kā baltu punktu. Iekaisīgā akne – tās ir papulas,pustulas, mezgli un cistas.

Izpausmes uz ādas - tas ir iekšējo procesu un problēmu rādītājs.

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 190 viesi un nav reģistrētu lietotāju

23hormon

                                            Endokrīnā sistēma

Hormoni
Hormoni ir ķīmiskie starpnieki, kas palīdz izveidot sakarus starp dažādām ķermeņa daļām un orgāniem. Hormoni un to receptori jeb signālu uztvērēji darbojas līdzīgi kā atslēga un slēdzene. Daļa receptoru atrodas uz šūnas virsmas, citi uz kodola. Hormonus ražo endokrīnā sistēma: vairogdziedzeris, hipotalāms, hipofīze, aizkuņģa dziedzeris, dzimumdziedzeri, virsnieres.

Apkārtējā pasaule - katra emocija, doma, skaņa un smarža producē to vai citu hormonu izstrādi. Hipofīze, kas atrodas galvas smadzenēs, dot signālus endokrīnajiem orgāniem sākt vai pārtraukt ražot hormonus. Vairogdziedzeris regulē vielmaiņas procesus, aizkuņģa dziedzeris insulīnu atkarībā no ienākušā uztura, virsnieru dziedzeris izstrādā kortizolu un adrenalīnu, sievietēm olnīcas estrogēnu un vīriešiem sēklinieki testosteronu.

Nosacīti hormonus varētu iedalīt divās grupās. Pirmā grupa būtu tie, kas stiprina veselību, ir saistīti ar mīlestību, laimi, prieku, ticību, piedošanu, cerību, sapratni, labsirdību, atbildību, pacietību utt. Pazīstamākos varētu nosaukt: oksitocīns, estrogēni, endorfīni, seratonīns, fenilacetomīns. Pie otras grupas, kas grauj veselību, biežāk dzirdētie hormoni ir adrenalīns un kortizols. Tie saistīti ar bailēm, naidu, agresiju, greizsirdību, skaudību, atriebību, apvainojumu, nemieru, bēdām utt. Kortizols strauji samazina glikozes līmenī asinīs, organisms izjūt trauksmi, vairojas sliktās emocijas, pasliktinās miegs un atmiņa. Tiek traucēta to hormonu darbība, kas regulē sāta sajūtu, rezultātā notiek pārēšanās ar izrietošām no tās sekām.

No baiļu hormona adrenalīna organisms atbrīvojas, to izvadot ar urīnu, asarām un sviedriem.

Oksitocīnu varētu saukt par simpātiju, labvēlības, kā arī rūpju par citu labklājību, hormonu. Piemēram, sievietēm dzemdību laikā palīdz izdzēst nepatīkamas atmiņas, par pārciestām sāpēm, lai neveidotos nepatīkamas atmiņas. Regulē piena izstrādes procesu.

Ir bada hormons grelīns un sāta hormons leptīns, kuri iespaido apetī.

Iepriekš nosauktie ir tikai neliela daļa no vairāk nekā 500 hormoniem, kuri pilda noteiktas funkcijas organismā. Vairākums no tiem nav īsti atklāti, ir tikai nojausma, ka tādi ir. Visus hormonus vieno tas, ka vienīgais to izdales regulēšanas veids ir veselīgs dzīvesveids. Ar uzturu regulāri jāsaņem svarīgākās aminoskābes hormonu ražošanā: tirozīns, fenilalanīns un treonīns. Piemēram, serotonīna izstrādei vislabāk iederas aminoskābi triptofānu saturošie produkti: šokolāde, pētersīļi, avokado, laminārija (jūras kāposti), mandeles, sinepes, sarkanie un čili pipari. Uz mikroelementu trūkumu visjūtīgākais ir vairogdziedzeris, uzreiz tiek traucēta tā hormonu sintēze. Arī te iederas biškopības produkcija, jo labi var papildināt mikroelementu rezerves, kas vajadzīgas hormonālā līdzsvara uzturēšanai.

No hormonālā fona ir atkarīga mūsu pašsajūta un fiziskais stāvoklis. Minerālvielu deficīts atspoguļojas arī hormonālajā sistēmā, kas izpaužas kā vielmaiņas un hormonālie traucējumi. Par hormonālajiem traucējumiem liecina, piemēram, bailes par katru sīkumu, pārmērīga impulsivitāte, histēriskums utt. Hormonu trūkums asinīs un hormonālā fona maiņa var būt cēlonis nopietnām slimībām.

Piemēram, sabiedrībā asu rezonansi izraisa temats, kas saistīts ar to, ka mātes pamet savus bērnus. Ar šādiem gadījumiem pamatā nodarbojas sociālie darbinieki un psihologi, kaut gan īstenībā ar to būtu jānodarbojas endokrinologiem un bioķīmiķiem. Sievietei mātišķuma jūtas visvairāk iespaido 3 hormoni - progesterons (grūtniecības hormons, kas izdalās olnīcās), tiroksīns (vairogdziedzera hormons, kam svarīgi, lai būtu jods) un prolaktīns (hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas piedalās piena sekrēcijas regulācijā), tāpēc efektīvāk būtu šādu problēmu risināšanu sākt no hormonālās sistēmas sakārtošanas.

Dažas svarīgas aminoskābes hormonu izstrādei ir iegūstamas tikai ar pārtiku, bet daži hormoni tieši ar pārtiku. Hormonālais fons, kas nosaka mūsu organisma stāvokli, darbaspējas un garastāvokli, ir tiešā veidā atkarīgs no pārtikas, ko lietojam.

 

Zarnu trakts izstrādā gandrīz visus organisma regulēšanas hormonus
Kuņģa un zarnu trakta nervu sistēma ir ļoti sarežģīta un ir faktiski autonomas smadzenes, kuras vada visus uztura pārstrādes procesus. Pat pazaudējot kontaktus ar galvas un muguras smadzenēm, zarnu trakts turpina funkcionēšanu. Ne tikai aizkuņģa dziedzeris, bet faktiski viss zarnu trakts ir pieskaitāms pie endokrīnās sistēmas, jo izstrādā gandrīz visus organisma regulēšanas hormonus, tai skaitā steroīdos un endorfīnos. Zarnu traktā tiek izstrādāts vairāk nekā 90% serotonīna. Uzturs (dažu aminoskābju trūkums) un stress ir tas, kas var ietekmēt tā līmeni. Ja, piemēram, trūkst serotonīna, iestājas depresija, jo tas piedalās nervu impulsu pārsūtīšanā galvas smadzenēs, un psihologi ir izpētījuši, ka tas var būtiski ietekmēt svarīgu un kritisku lēmumu pieņemšanu, kā arī iespaidot agresijas noturēšanu.

 

Sveši streroīdi no ārpuses mums nav vajadzīgi
Ja cilvēks sāk lietot kosmētiku ar hormoniem līdzīgām vielām, perspektīvā var notikt transformācija un steroīdu nonākšana organismā, kur tie var sākt piedalīties organisma vielmaiņas un fizioloģisko funkciju regulēšanā. Tādā veidā var veidoties traucējumi sieviešu reproduktīvajā sistēmā, kā arī parādīties miomas, cistas un endometrioze.

  

Insekticīdi
Ir vielas, kas pat nelielā koncentrācijā (viens pret vairākiem miljardiem) spēj iznīcināt hormonus, piemēram, šādas vielas satur insekticīdi, ko plaši izmanto konvencionālajā lauksaimniecībā. Lai iedarbība notiktu, pietiek pat kontakta ar ādu. Insekticīdi ir speciāli radīti, lai sagrautu kukaiņu (lauksaimniecības kaitēkļu) reproduktīvo sistēmu. Konvencionālajā lauksaimniecībā izmantojamie pesticīdi kaitīgi iedarbojas uz cilvēka endokrīno sistēmu, fermentiem un traucē uztura pārstrādi. Lietojot ar pesticīdiem piesārņotu pārtiku, jūs nekad nepieveiksiet vēzi un daudzas citas slimības. Šāda pārtika iztukšo minerālvielu krājumus organismā.

 

Testosterons
Vīrišķo steroīdo dzimumhormonu testosteronu producē virsnieru dziedzeri un sēklinieki.  Testosterona pīķis cilvēkam ir aptuveni 18 gadu vecumā. Ar laiku tā līmenis samazinās un proporcionāli palielinās estrogēna līmenis.

Vīrišķais dzimumhormons testosterons pēc 35 gadu vecuma sāk samazināties apmēram par 1% gadā, kaut gan tas nav saistīts ar vecumu, bet gan ar kļūdu un slimību uzkrāšanu, kas saistās ar nedabisku dzīvesveidu, kas radījis vielmaiņas traucējumus un toksīnu uzkrāšanos. Sevišķi lielu kaitējumu nodara hormonālo preparātu lietošana.

Samazinoties testosterona līmenim, automātiski palielinās estrogēna līmenis, kas sekmē muskuļu masas samazināšanos, prostatas iekaisumu un kolagēna trūkumu, kas savukārt izraisa ādas problēmas.

Zems testosterona līmenis ievērojami paaugstina iespēju saslimt ar prostatas vēzi, tāpēc nedrīkst būt cinka deficīts organismā. Profilaksei uzturā būt jālieto sparģeļi, ķiploki un sīpoli, sevišķi sarkanie, kas visvairāk satur luteinizējošo hormonu, ko ražo hipofīzes priekšējās daļas gonadotropās šūnas. Šis hormons vīriešiem stimulē testosterona sekrēciju, bet sievietēm olnīcās stimulē estrogēna izstrādi.

Testosterona zems līmenis izraisa pazeminātu muskuļu tonusu un ir grūtāk palielināt muskuļu masu, libido (dzimumtieksmi), tiek zaudēts ādas kolagēns (vairāk sāk izkrist mati, samazinās ādas elasticitāte). Zema testosterona līmeņa pazīme ir prostatas palielināšanās (labdabīga prostatas hiperplāzija, prostatas adenoma).

Cēloņi, kas izraisa pazeminātu testosterona līmeni:
  Ω  liekais svars,

  Ω  palielināts estrogēnu daudzums,

  Ω  aptaukojušās aknas un to bojājumi,

  Ω  palielināts fermenta aromatāzes daudzums, kas rada palielinātu estrogēnu līmeni (fermenta aromatāzes neitralizācijai var izmantot nātru saknes, noder cinks),

  Ω  sojas olbaltumvielu izolāts (satur daudz estrogēnu),

  Ω  paaugstināts insulīna daudzums asinīs (pārtikā daudz ātro ogļhidrātu),

  Ω  alkohols, sevišķi alus,

  Ω  medikamenti, sevišķi statīnu grupas,

  Ω  ĢMO produkti,

  Ω  pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā,

  Ω  pārtikas iepakojumi un sadzīves ķīmija,

  Ω  hormonu preparāti dzīvnieku izcelsmes pārtikā.

Ja hormonus organisms saņem no ārpuses, tad tas samazina vai pat pārstāj tos producēt pats un tas var radīt nopietnas veselības problēmas. To sauc par negatīvo atgriezenisko saiti.

Svarīgi faktori testosterona līmeņa uzturēšanai normā ir mazāk stresa, pietiekami daudz miega, D3 vitamīna. Testosterona līmeņa palielināšanos sekmē arī tā saucamais augšanas hormons, kura izstrādi veicina, piemēram, kaņepju proteīns, ar uzturu saņemtās aminoskābes (arginīns, triptofāns, lizīns), tāpat arī intervālā badošanās, kas veicina autofāgiju. Barība jāuzņem tikai izteikta izsalkuma sajūtas gadījumā.

Vislabāk profilaksei lietot nātres un D3 vitamīnu. Labi iederas arī olu dzeltenumi un sviests, bet tādām vistām un govīm, kas vasarā dzīvo brīvā dabā. Svarīgi ir labi izgulēties un neizjust daudz stresa. Jālieto pēc iespējas mazāk cukura un sojas izstrādājumu, kas galvenie testosterona pretinieki. Jo lielāks liekais svars, jo mazāk testosterona. Alus ir efektīvākais testosterona līmeņa pazemināšanas līdzeklis.

 

Estrogēni
Daudzi kosmētikas produkti un higiēnas līdzekļi satur no naftas produktiem ražotos konservantus parabēnu jeb parahidrobenzoātu, kas paaugstina estrogēna līmeni asinīs. Visjūtīgākie uz tiem ir sieviešu dzimumhormoni - fizioloģiski aktīvie steroīdie hormoni estrogēni. No tiem sevišķi jūtīgs ir tāds hormons kā estradiols, kura līmenis paaugstinoties, palielinās hormonatkarīgo onkoloģisko saslimšanu risks.

Linsēklas satur ne tikai ļoti vajadzīgo polinepiesātināto taukskābi omega–3, bet arī lignānus, kas darbojoties kā fitoestrogēni, sievietēm menopauzes laikā aizvieto iztrūkstošos hormonus.

 

Adrenalīns
To varētu saukt par briesmu hormonu. Dzīvniekam nonākot bīstamā situācijā, paasinās redze, dzirde, saceļas spalvas, un paātrinās pulss, lai muskuļus un centrālo nervu sistēmu labāk nodrošinātu ar asinīm. Lai nenoasiņotu pie traumas, adrenalīns stimulē asinsvadu sašaurināšanos. Lai iegūtu papildu enerģiju, tiek veicināta glikozes līmeņa paaugstināšanās asinīs, bet asinsvadi sašaurinās, tāpēc pietrūkst skābekļa, notiek pāreja uz bezskābekļa enerģētiku, kuras rezultātā, glikozei noārdoties, izdalās pienskābe. Vēl tiek veicināta tauku noārdīšanās līdz taukskābēm un glicerīnam. 

  

Badojoties izdalās divu veidu hormoni
Badošanās organismam ir stress, kura laikā izdalās divu veidu hormoni, adrenalīns un kortizols, kas ir steroīdais hormons, ko izdala virsnieru dziedzeri. Izdaloties kortizolam, asinīs īslaicīgi palielinās glikozes daudzums, tātad rodas enerģijas pieplūdums. Vienlaicīgi kortizols vājina olbaltumvielu un testosterona (anabols hormons) sintēzi. Kortizolam piemīt arī pretiekaisuma darbība.

 

Endokrīnā sistēma
Virsvadību pār visiem endokrīnajiem dziedzeriem veic hipotalāmus, tas ir nervu sistēmu sasaista ar endokrīno sistēmu caur hipofīzi. Hipofīzes priekšējā daļā izstrādājas somatotropie hormoni, kuri regulē iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību. Tie nonāk asins plūsmā, tādā veidā nozīmīgi ietekmējot organisma funkcionēšanas galvenos procesus. To trūkums vai pārpalikums ir daudzu slimību cēlonis.

Viss ir savstarpēji saistīts. Piemēram, virsnieru dziedzeri izdala hormonu adrenalīnu, kas paaugstina asinsspiedienu, uztur muskuļu tonusu, fizisko un emocionālo aktivitāti, savukārt to izdalītie kortikosteroīdi regulē audu veidošanos, nodrošina kaulu smadzenes, aknas ar visu sintēzei nepieciešamo, lai varētu ražot taukus, olbaltumvielas, ogļhidrātus, hormonus, vitamīnus utt. Kortikosteroīdi pārvalda asins šūnu, hemoglobīna un audu imūnšūnu sintēzi. Tā kā virsnieru dziedzeriem ir svarīga loma, tie ir labi pasargāti un slimo ļoti reti, ja vien nenotiek iejaukšanās to darbībā, piemēram, ar hormonālajiem preparātiem.

Visa organisma iekšējo sekrēcijas dziedzeru sistēma spēj pilnīgi pašregulēties, pateicoties informācijai, ko paši hormoni nodod. Palielinoties kādu hormona koncentrācijai asinīs, hipotalāms uzreiz pārtrauc attiecīgā hormona izstrādi.

 

Hormonālā terapija
Sistemātiski lietojot hormonus no ārpuses, tas ir, ar injekcijām, ziedēm, gēliem, aerosoliem vai tabletēm, slimnieks dažu mēnešu laikā kļūst atkarīgs no hormonālajiem preparātiem. Tādā veidā tiek traucētas visu iekšējo sekrēcijas dziedzeru funkcijas, parādās audu vielmaiņas procesu traucējumi, aptaukošanās un diabēts.

Kortikosteroīdus plaši izmanto, jo tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība, tomēr jāsaprot, ka iekaisuma process nesākās bez iemesla, tā ir organisma atbilde uz kaut ko traucējošu, tāpēc būtu jāmeklē cēlonis.

Ar hormonālās terapijas sekām jau saskaras trešā vai pat ceturtā paaudze. Vecākiem būtu jāsaprot, ka bērnu ārstēšana ar hormonālajiem preparātiem izraisa imūnsistēmas darbības traucējumus un katrs mikrobs kļūst bīstams, tiek nomākta organisma olbaltumvielu sintēze ribosomās. Pat ja bērns nokļuvis hormonālo preparātu atkarībā, veicot attīrīšanos, var pat nedēļas laikā no tās atbrīvoties.

 

Vairogdziedzeris
Problēmas ar vairogdziedzeri ir otra populārākā no endokrīnās sistēmas kaitēm aiz diabēta. Vairogdziedzeri var pārliecinoši pieskaitīt pie vadošajiem iekšējās sekrēcijas dziedzeriem. Tas regulē galvenos vielmaiņas procesus – uzturvielu oksidāciju un siltuma veidošanos, kā arī enerģijas uzkrāšanos tauku veidā. Nepilnīga vairogdziedzera funkcija bērniem izpaužas kā nepilnīga fiziskā un garīgā attīstība, bet pieaugušajiem kā miegainība, nespēks, tauku un šķidruma uzkrāšanās, gļotādas tūska, kā arī pazemināta temperatūra.

Pastiprināta darbība (hiperfunkcija) raksturojas ar vairogdziedzera hormona tiroksīna palielinātu daudzumu. Tas izpaužas ar nedaudz paaugstinātu temperatūru un ķermeņa svara zudumu, iespējams difūzais toksiskais kākslis. Lai nerastos problēmas, jāseko arī, lai ar uzturu pietiekamā daudzumā saņemtu mikroelementu jodu.

Vairogdziedzeris atrodas kakla mandeļu tuvumā, tur atrodas limfoīdie audi, kas ir kā sava veida iekšējās vides filtrs. Tas ir iemesls tam, ka tur bieži iemitinās dažāda patogēnā flora, piemēram, stafilokoki (angīna). Mūsdienās līdzās ar vispārēju audu imunitātes pazemināšanos, samazinās arī vairogdziedzera, kā arī kakla mandeļu imunitātes barjera. Biežu angīnu sekas ir tas, ka limfātiskie audi pārvēršas no aizsargātājiem par strutaino procesu izplatītājiem. Ārstējot tos ar antibiotikām, veidojas izturīga bakteriālā flora un caur apkārtējo blīvo asinsvadu tīklu kā sekmējošu faktoru, attīstās iekaisuma process attiecībā uz vairogdziedzeri (tireoidīts). Tālāk iespējamas cistas, adenomas vai pat ļaundabīgi veidojumi.

Pastāv vispārpieņemts uzskats, ka angīnu izraisa saaukstēšanās, taču atmirušie audi (strutas) uzkrājas organismā ne jau no tā ka saaukstējāmies, bet no uztura, ko ēdam, kurš vēlāk kļūst par barības bāzi un labvēlīgu vidi mikrobiem, kuri izdala tādus toksīnus, kā fermentu streptokināzi vai līdzīgus. Ar laiku savairojoties, tie iekļūst vairogdziedzera audos un kā sekas ir vairogdziedzera audu iekaisums tireoidīts un tālākās patoloģijas. Populārākais ārstēšanas veids ir ķirurģiska iejaukšanās, tālāk vairogdziedzera hormonu aizstājterapija, kurā izmanto levotiroksīnu, kura blakusparādības ir līdzīgas vairogdziedzera hiperfunkcijai.

Ekomedicīna uzskata, ka jāveic pilnvērtīgs attīrīšanās kurss ar šūnu un audu attīrīšanos. Tādā veidā ārstējoties bez ķirurģiskās iejaukšanās, nepilna gada laikā izkliedējas cistas un fibrozie mezgli, kā arī vienlaikus attīrās citi orgāni un pazūd daudzas citas hroniskas kaites.

 

Dzimumhormoni un menopauze
Vieni no galvenajiem iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, kas izstrādā hormonus, kuri pēc tam nonāk asinīs, ir dzimumdziedzeri. Sievietēm, pārtraucot funkcionēt dzimumdziedzeriem, iztrūkstošos hormonus kompensē pārējie iekšējās sekrēcijas dziedzeri, tomēr daļai pacientu tas nenotiek pilnvērtīgi, tāpēc tiek rekomendēta hormonu aizvietotājterapija (estrogēns un progesterons). Ilgstoši izmantojot aizvietotāj hormonus, organismam pašam netiek ļauts kompensēt hormonālo disbalansu un ar to saistītos simptomus: paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, galvassāpes, karstuma viļņus, osteoporozi.

Sievietes organismā menopauzes laikā aktivizējas slēptās infekcijas perēkļi, toksīni nonāk asinsritē un tālāk audos, traucējot ATF sintēzi, rezultātā paaugstinās temperatūra. Agrāk šie strutu perēkļi, kas atradās deguna blakusdobumos, apendiksā, limfmezglos, kakla mandelēs, smaganās un citur, tie bija stingri ierobežoti ar stipru imūnsistēmu, kas bija izveidota ar aktīvu dzimumhormonu līdzdalību. Analoģiski notiek, kad mazi bērni daudz slimo, bet sasniedzot dzimumbrieduma periodu, pārstāj slimot. Iemesls ir aktīvie dzimumhormoni rada spēcīgu audu imūno barjeru. Slimības netiek likvidētās, bet ‘’iedzītas iekšā’’.

Asinsspiediena paaugstināšanās menopauzes laikā saistīta nevis ar periodisku asins zaudēšanu, kā tas bija līdz tam, bet ar iekaisuma procesu aktivāciju nierēs.

Ekomedicīnā menopauzes sekas neitralizē ar organisma attīrīšanu audu un šūnu līmenī, turpmāk pārejot uz bioloģiski pilnvērtīgu uzturu. Aizvietotājterapijas lomu spēlē uzturs, kas vajadzīgs ne tikai dzimumdziedzeriem. Ogas, zaļumi un augļi satur augu hormonus, analoģiskus tiem, kādi pietrūkst sievietes organismā menopauzes laikā.

 

Miega hormons melatonīns
Cilvēkam diennakts bioloģiskais ritms, tai skaitā hormona melatonīna izstrāde, tiek regulēta ar speciāla proteīna kriptohroma palīdzību. Melatonīnu no serotonīna izstrādā epifīze jeb čiekurveida dziedzeris, kas atrodas galvaskausa dobumā redzes nervu krustojumā, tas ir suprahiazmātiskā kodolā. Epifīze ir jūtīga uz gaismu. Melatonīna izstrāde notiek tikai tumsā, taču smadzenes brīžiem nespēj atšķirt starpību starp dienas gaismu un mākslīgiem elektriskajiem laukiem, kā rezultātā melatonīna izstrāde tiek traucēta. Hormons melatonīns regulē miega un nomodas režīmu, kā arī vienlaikus darbojas kā spēcīgs antioksidants un ir kā organismu attīrošs antikancerogēns.  Tā kā daba cilvēkam ir paredzējusi dzīvot saskaņā ar saules ritmu, melatonīns vislabāk izstrādājas no pl. 23.00 līdz 4.00. Melatonīns ir spēcīgs antioksidants un arī kalpo kā pretvēža hormons. Ja tā pietrūkst, vājinās imūnsistēmas darbība, tiek traucēts miegs, un rodas daudzas citas veselības problēmas, taču piedevu veidā to lietot nebūtu vēlams, jo, kā jebkuru hormonu papildus lietošana, tas degradē savu hormonu izstrādi. Ar gadiem cilvēkam melatonīna izstrāde samazinās, tādējādi arī miega ilgums samazinās. Tas savukārt sekmē iekasuma procesus, tātad arī slimības, kas ar to saistītas.  Visiem, kas saslimst ar onkoloģiju, ir raksturīgi tas, ka tiem ir 2-3 mazāk melatonīna, nekā nepieciešams.

Nevajadzētu lietot pārtikas piedevas vai zobu pastas, kas satur fluoru, tā kā tas kaitīgi iedarbojas uz epifīzi. Arī aminoskābju glicīna un triptofāna deficīts rada problēmas melatonīna izstrādei. Problēmas rada kofeīnu saturošie produkti. Tāpat nevēlams pirms miega lietot cukuru saturošus produktus, izņemot kvalitatīvu medu, tā kā tie provocē strauju insulīna izstrādi, tāpēc vēlāk cukura līmenis samazinās un rodas hipoglikēmija, kas sekmē stresa hormona adrenalīna un baiļu hormona kortizola izstrādi, kuri traucē melatonīna sintēzi. Guļamtelpām jābūt vēsām un izvēdinātām. Zilā gaisma nelabvēlīgi iedarbojas uz melatonīna izstrādi, bet sarkanā labvēlīgi. Palīdz arī aromterapija un tējas ar sedatīvo efektu. Gultas tuvumā nedrīkst atrasties rozetes un elektroierīces, kam pievienota elektrība. Elektromagnētiskais lauks ļoti negatīvi ietekmē melatonīna izstrādi. Nav ieteicams melatonīnu saņemt no ārpuses (piemēram, tablešu veidā), jo tas samazina dabiskā melatonīna izstrādi.

Iespējamie miega traucējumu iemesli:
  √  apgaismojums, neizvēdinātas telpas, temperatūrai augstāka par 180C,

  √  zilā gaisma (ir speciālas aizsargbrilles, kā arī datora programmas, ar ko no tās var izvairīties),

  √  augstfrekvences elektromagnētiskais starojums (mobilie telefoni, datori utt.), tuvumā esošais elektromagnētiskais lauks (visdažādākās elektroierīces tai skaitā izslēgtas, bet neatvienotas no elektrotīkla),

  √  kālija deficīts, kas izpaužas kā paātrināts pulss (piemēram, apguļoties ausīs dzirdami sirdspuksti), kālija trūkums veicina kortizola izstrādi, arī krampji liecina par kālija un magnija nepietiekamību organismā,

  √  cukurs - veicina hormona insulīna izstrādi (samazina glikozes līmeni asinīs), bet samazinoties cukura līmenim, pastiprināti izstrādājas stresa hormoni adrenalīns un kortizols, kas ir miega hormona melatonīna antagonisti,

  √  magnija un vitamīna D3 deficīts (rada muskuļu spazmas),

  √  trekns, olbaltumvielām bagāts uzturs, sevišķi dienas otrajā pusē,

  √  skāba organisma iekšējā vide, ko veicina dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (rada slāpekļskābi),

  √  melatonīna izstrādei nepieciešamo aminoskābju glicīna un triptopāna nepietiekamība,

  √  gulēšana uz kreisā sāna (jāguļ uz labā sāna, sevišķi, ja palielināts svars, jo aknas spiež uz sirdi),

  √  nevienmērīga elpošana (ieelpai un izelpai jābūt vienmērīgai, 4-5 sekundes ieelpa un tikpat izelpa),

  √  fluors, jo ir toksisks epifīzei, kas izstrādā melatonīnu (satur zobu pastas ar fluoru, iespējams arī krāna ūdens),

  √  stress (mazināt var ar sportiskām aktivitātēm dienā, vakara pastaigām un pasākumiem relaksācijai, bet nav ieteicams pirms miega skatīties, piemēram, šausmu filmas),

  √  B grupas vitamīnu deficīts,

  √  kofeīns, jo traucē melatonīna izstrādi (kafija, šokolāde, melnā un zaļā tēja).

                                                                                                                         biteend