21modsaistaudi

Saistaudi

Saistaudi iedalās 4 tipos – savienotājaudi, nervaudi, muskuļaudi un epitēlijaudi. Saistaudu galvenā sastāvdaļa ir olbaltumviela kalogēns.

Tie var būt dažādu veidu:

    cietie (kauli),

    šķidrie (muguras smadzeņu un starpšūnu šķidrums, asinis, limfa),

    šķiedrainie ( cīpslas, locītavu somiņas un saites),

    želejveida (skrimšļi).

Saistaudi nodrošina vairākas funkcijas:

    savieno savā starpā šūnas,

    attīra un baro šūnas, audus un orgānus,

    veic specifiskas funkcijas, kā pielāgošanos apkārtējai videi un organisma aizsardzību no slimībām,

    iekaisuma procesu norisi un brūču dzīšanu.

Kolagēna trūkuma izpausmes:

  Р samazināta ādas elasticitāte, grumbu parādīšanās,

  Р trausli asinsvadi un kauli,

  Р locītavu sāpes,

  Р redzes traucējumi,

  Р problēmas ar zobiem,

  Р matu izkrišana,

  Р muskuļu tonusa samazināšanās.

Ir dzirdēts sakām, ka cilvēks ir tik vecs, cik ir veci tā saistaudi. Lai galvenos saistaudus kolagēnu un elastīnu sintezētu, nepieciešamas visas izejvielas. Tie ir vitamīni (A, B6, B9, C, E, D, K), glikozamīnoglikāni (hondroitīns, glikozamīns un hiluronskābe), mikroelementi (kalcijs, silīcijs, fosfors, magnijs, sērs, cinks, varš un mangāns), aminoskābes (sevišķi metionīns un lizīns). Starp citu, mūsu senčiem ar šīm neaizvietojamām aminoskābēm problēmu bija krietni mazāk, jo kviešu vietā bija amarants, kaņepes, sorgo. Tur šīs aminoskābes pat ir vairāk nekā liellopu aknās. 

Locītavas
Locītava ir divu vai vairāku kaulu kustīgs vai nekustīgs savienojums, kas nodrošina kustību un amortizācijas funkciju. Cilvēkam ir 186 locītavas. Starp kauliem ir locītavas skrimslis un sprauga, tas viss ir ietverts kapsulā, kas pildīta ar locītavas šķidrumu. Skrimšļiem un kauliem locītavā nav nervgaļu. Tie ir tikai kapsulai. Ja locītava sāp, tas nozīmē, ka kaut kas spiež uz kapsulu vai arī sāp muskuļi, tie arī var būt citi audi ap to. Tas var būt šķidrums, kas sakrājies, netiek izvadīts un rada spiedienu. Aizdambēšanās cēlonis var būt trauma vai nepareiza masāža. Vīrusi locītavu šķidrumā nedzīvo, tomēr tur var savairoties baktērijas vai sēnītes, kas izraisa locītavas iekaisumu artrītu. Tādā gadījumā locītavas dobumā nonāk leikocīti, un rodas iekaisuma reakcija ar visām tai raksturīgajām pazīmēm: sārta ādas krāsa, sāpes, pietūkums, samazināta funkcija un paaugstināta temperatūra. Lai aizsprostojumu izšķīdinātu, ir nepieciešami fermenti, kas iznīcina tikai atmirušās šūnas un neaiztiek dzīvās. Šādi proteolītiskie fermenti sāk darboties, kad nedarbojas uztura pārstrādes fermenti, tas ir, neienāk cietais uzturs. Tādā veidā var atjaunot bojātos asinsvadus un izšķīdināt bojā gājušos audus. Lai locītavas normāli funkcionētu, regulāri jādzer ūdens. Pēc 20 gadu vecuma organismā sāk samazināties hialuronskābes izstrāde, un, sasniedzot 60 gadu slieksni, tie ir tikai daži procenti. Hialuronskābei ir unikāla īpašība noturēt šķidrumu. Pietiek ar vienu gramu, lai 5 litri šķidruma iegūtu želejveida konsistenci, jo viena molekula hiluronskābes spēj piesaistīt 500 molekulas ūdens. 
 
Locītavu šķidrums
Locītavu šķidrumam jābūt ideāli tīram un mitram. Tajā nedrīkst būt baktērijas un sēnītes. Locītavu šķidruma kvalitāti var noteikt pēc nagiem, kas ir sabiezējis locītavu šķidrums. Nagiem jābūt puscaurspīdīgiem, cietiem, gludiem, elastīgiem. Pretējā gadījumā tas var norādīt uz to, ka ir problēmas ar locītavu šķidrumu.

Ja nagos parādījusies sēnīte, tas nozīmē, ka sēnīte nav tur, bet gan locītavu šķidrumā. Ja uz nagiem ir balti punkti, tas visbiežāk liecina par traumu. Ja uz nagiem ir gaiši rozīgas svītras, tas liecina par saindēšanos ar smago metālu daļiņām un aknu piesārņojumu.

Visas locītavu slimības, izņemot traumas, ir saistītas ar tajās esošām baktērijām un citiem parazītiem. Artroze ir artrīta otrā stadijā. Ja organismā gadiem ilgi dzīvo baktērijas, te ierodas leikocīti, kas izdara savu darbu un aiziet, vienlaikus novājinot skrimsli. Streptokoki aiziet bojā kopā ar skrimsli. Rodas deformējošā artroze ar sāļu nogulsnējumu.

Locītavu iekaisums
Locītavu iekaisums ir limfātiskās sistēmas bojājums. Tūskas var būt tikai limfātiskas. Roku pietūkums ir padušu limfmezglu aizdambēšanās. Acu – apakšžokļu un sejas limfmezgli. Tas netieši liecina arī par nieru darbības traucējumiem. Ja nieres izvada mazāk šķidruma, nekā vajag, tas paliek organismā un rezultāts vislabāk redzams uz acu plakstiņiem. Limfātiskajā sistēmā atrodas ap 80% procentu no organismā esošajiem toksīniem, tai skaitā sēnītes, baktērijas, beigtās šūnas. Kvalitatīva ūdens dzeršana pietiekamā daudzumā, regulāra iešana pirtī un svīšana ir tas, kas var palīdzēt attīrīt limfātisko sistēmu. 
 
Kolagenoze
Papētot pieejamo informāciju plašsaziņas līdzekļos, rodas iespaids, ka lielas skaidrības par  kolagenožu grupas slimībām nav.

Kā zināms, limfātiskie audi ir šūnu sakopojums, kuri atbild par organisma imūno aizsardzību, līdzīgi kā asins šūnas leikocīti vai kā šķīstošās asins olbaltumvielas globulīni.

Vīrusi, mikrobi, sēnītes, vienšūņi nav galvenie organisma piesārņotāji. To barība ir atmirušās šūnas. Tās ir strutas, kas uzkrājušās deguna blakusdobumos, bronhos, plaušās, nierēs, žultsvados, zemādas taukaudos, apendiksā utt. Ir vēl ārēji redzamās – pumpas, furunkuli. Ja mikrobiem un pārējiem ‘’nelūgtajiem viesiem’’ nebūtu barības, tie nekad nespētu iedzīvoties, jo veselu šūnu biolauka intensitāte daudzreiz spēcīgāka par mikrobu biolauka intensitāti.

Tātad ir ‘’nelūgtie viesi’’ un imūnsistēma, jeb svešie un savējie. Notiek karš. Taču brīžiem gadās tā, ka imūnsistēma neatpazīst savējos un vēršas pret sava organisma šūnām, kurām toksīnu iespaidā izmainīta struktūru. Sākas savienotājaudu noārdīšanas process, ko medicīnā  sauc par autoimūno procesu. Šajā procesā imūnsistēma vēršas tikai pret bojātām šūnām un nekad neaiztiek veselās šūnas.  Ja struktūra, kur tas sākās, piesārņota ar slāpekļa savienojumiem un monoamīniem, tas ir indēm, ko satur strutas, sākas audu sistēmiskā slimība, kurai ir lavīnveidīgs raksturs - jo vairāk tiek iznīcināts šūnu, jo vairāk tiek sintezēts antivielu, lai tiktu galā ar noārdītajām šūnām un, jo vairāk antivielu, jo vairāk noārdītos šūnu.

Lai šo haosu apturētu, mūsdienu medicīnā tiek izmantoti hormonālie un nehormonālie imūndepresanti ar mērķi nospiest pārmērīgo imūnšūnu producēšanu, tas ir radīt audu depresiju. Tas vājina savienotājaudu spēju sintezēt šūnas, citiem vārdiem sakot, lēnām nogalina organismu, jo ilgstoši lietojot, tiek zaudēta organisma spēja patstāvīgi sintezēt olbaltumvielas. Īstais iemesls ir galvenās savienotājaudu olbaltumvielas kalogēna sistēmiskās struktūras traucējumi.

Izrādās, ka kolagenožu grupas slimību cēloņi ir pavisam triviāli – hroniskie strutainie procesi organismā, kurus ar ilgstošu antibiotiķu izmantošanu padara vēl nepatīkamākus. Klāt vēl pievienojas nogalināto un pārvērstu strutās baktēriju toksīni, to, kuras antibiotiķi nogalināja, kā arī tajā vietā strutās pārvērstie apkārtējie organisma audi.

Visiem saslimušajiem ar sarkano vilkēdi, reimatisko poliartrītu, reimatisko miokardītu vai kādu citu kolagēnožu grupas slimību, ir viena kopējā iezīme, tie visi agrāk ir pārslimojuši ar bronhītu, haimorītu, apendicītu,  osteomielītu, otītu, furunkulozi vai arī ilgstoši slimojuši ar angīnu, kā arī citām tāda veida slimībām. Gadiem ilgstošie strutainie procesi rada savienotājaudu olbaltumvielas kalogēna destrukciju, jeb kolagenozi.

Ārstēšanu sāk ar trīs nedēļu pilno attīrīšanos, pēc tam intensīvi dzer augļu un dārzeņu svaigās sulas, lai atjaunotu savienotājaudu struktūru. Soli pa solim jāpāriet uz veselīgu dzīvesveidu. Atlabšanas process, protams, nav ātrs un viegls, tas pieaugušajiem var būt gadu un divus, bet rezultāts nav invaliditāte. 

Reimatisms
Reimatisms pieskaitāms saistaudu jeb kolagenožu slimību grupai, pie kuras pieder arī sistēmas sarkanā vilkēde, reimatiskais poliartrīts, sklerodermija un līdzīgas slimības, kad tiek skarta visa saistaudu sistēma organismā. Līdzīgi kā pie bronhiālās astmas vai onkoloģiskas saslimšanas, reimatisms arī saistīts ar pārmērīgu audu sintēzi. Tā ir slimība, kas skar cilvēkus jebkurā vecumā un pavada visu dzīvi. Sākas parasti ar pārsalšanu,  kaut gan reimatisma aizsākumi meklējami krietni agrāk. Pārsalšana ir tikai iegansts, bet ne cēlonis. Cēlonis meklējams tālākā pagātnē.

Reimatisms var izpausties reimatiskā poliartrīta veidā, cieš locītavas, to pavada sāpes un pietūkums, notiek iekaisuma process, un paaugstinās temperatūra. Tas var būt reimatiskais miokardīts, kas ir sirds somiņas perikarda iekaisums ar serozu eksudātu perikarda dobumā. Pie visām šīm saslimšanām cieš arī asinsvadi, jo to sienas arī sastāv no kolagēna.

Tiešsaitē pašlaik...

Klātienē 184 viesi un nav reģistrētu lietotāju

21locitavasunsaist

                                            Saistaudi un locītavas

Visur vajadzīgs kolagēns
Kolagēnu maksimālā daudzumā cilvēka organisms izstrādā 20 gados, bet jau 50 gados tie ir 50% no maksimālā daudzuma, turpmāk ik pēc viena gada tā izstrāde samazinās par 2%.

Tik bieži dzirdētas kaites: sāp mugura, kāja, roka, disku trūce, saišu sastiepums, mugurkaula bruka, artrīti, nervu nosprostojums, katarakta, dzemdes noslīdējums, urīnizvadceļu darbības traucējumi un vēl daudzas citas. Tam visam kopīgi ir saistaudi. Tāpat kā citi orgāni, tie atjaunojas. Nemēdz būt tā, ka slima ir tikai kāda locītava vai orgāns, bet viss pārējais vesels. Var būt tā, ka, atjaunot saistaudus, tiek atrisinātas ļoti daudzas veselības problēmas, kas it kā savstarpēji nav saistītas.

Kolagēns un elastīns ir olbaltumvielas, kas pilda strukturālo funkciju, vienkāršāk sakot, satur visu kopā, lai tas neizjuktu. Ir zināmi ap 30 kolagēnu tipi. Tie ir aminoskābju un minerālvielu kompleksi, kuros katra trešā aminoskābe ir glicīns. Arī asinsvados ir kolagēns. Ja tos atšķetinātu un savienotu kopā, sanāktu šķiedra, ar kuru varētu apjozt visu zemeslodi. Katram kolagēnu tipam ir atšķirīgas īpašības. Audi, kas labi stiepjas, satur kolagēnu, kurā ir daudz elastīna. Daži cilvēki noveco ātri, citi lēnām, viņu āda paliek elastīga, nostiepta. Tas nozīmē, ka saistaudi atrodas normālā stāvoklī.

Fibroskrimšļi, želejveida skrimšļi, muguras starp skriemeļu diski, visi locītavu starpslāņi, arī zobi, acs radzene un acs kristāliņš, nieru membrānas, ausu bungādiņas, sirds vārstuļi, cīpslas utt. Tur visur ir kolagēns, atšķiras tikai tipi.

Dažiem cilvēkiem ir tendence uz trūcēm, citiem nav. Viens var nest lielus smagumus, otram cīpslas ir vājākas (piemēram, pēc smagas somas nešanas nevar saliekt un atliekt roku, sāp elkonis un ir velkoša sajūta plecos). Kādam draud katarakta, citam ne. Tas viss ir atkarīgs no saistaudu stāvokļa, ko ietekmē vajadzīgo aminoskābju un minerālvielu pieejamība, kā arī toksiskā slodze.

Mugurkaulam nepieciešami dažādi kolagēna tipi. Fibrozajam skrimslim jābūt biezam un elastīgam, lai amortizētu cilvēka kustības. Pulpozajam kodolam jābūt gludam, mīkstam un slidenam. Kad mugurkauls lokās, saistaudi iztiepjas un saraujas. Taču, ja trūkst kādas aminoskābēs, var gadīties, ka rodas grūtības noliekties vai atliekties.

Ja ir novērojama saistaudu mazspēja, bojājums notiek tur, kur ir ‘’plānāks’’. Gan saišu sastiepums, gan mugurkaula disku trūces, ir saistaudu vājuma pazīme. Tas liecina par sistemātisku saslimšanu. Parādās problēmas ar locītavām, ar dažādām locītavu saitēm, ar krustu daļu, ar kakla daļu, ar galvas smadzeņu asinsvadiem un nerviem, jo tie var tikt nosprostoti utt.

Osteohondroze
Osteohondroze ir deģeneratīvi destruktīvas visaptverošas izmaiņas organisma saistaudos, tāpēc ir bezjēdzīgi ārstēt atsevišķi kādu mugurkaula disku vai locītavu, muskuli, vai saiti. Jāiedarbojas uz visu saistaudu sistēmu kopumā. Cēloņi ir līdzīgi kā citām slimībām: minerālvielu deficīts, stress, kaitīgie ieradumi, ūdens trūkums, parazīti, organisma piesārņojums utt. Mūsdienās problēmas ar saistaudiem ir 70% cilvēku, tai skaitā arī bērniem.
 
Kolagēna veidošanās process
Tajā piedalās 5 aminoskābes: alanīns, lizīns, valīns, glicīns un prolīns, kā arī 5 minerālvielas: cinks, magnijs varš, sērs un silīcijs. Ir svarīgi, lai būtu visi šie mikroelementi. No minerālvielām svarīgākais ir cinks, kas piedalās 80 fermentu darbības procesos, ja tā trūkst, tad dažādos līmeņos tiek pārtraukta kolagēna sintezēšana.

Kolagēnu formēšanās notiek pēc speciāli noteiktas formulas. Mikroelementi ir nepieciešami pilnvērtīgam saistaudu veidošanās procesam visos līmeņos. Arī aminoskābes ir nepieciešamas. Piemēram, prolīns un lizīns piedalās oksidācijas procesā, kurā veidojas hidroksilizīns. Ja hidroksilizīna nebūs, neizveidosies saistaudi. Šajā procesā vajadzīgs varš un cinks, bez kuriem arī neveidosies hidroksilizīns. Olbaltumvielu veidošanās process ir gandrīz 50 pakāpju reakcija un katram no 30 kolagēna tipiem tiek izmantotas atšķirīgas sastāvdaļas. Turklāt arī ir svarīga vitamīnu klātbūtne, sevišķi šo četru: C, B6, A, E. Svarīgākais ir C vitamīns, kurš ietilpst, piemēram, asinsvadu iekšējā apvalka sastāvā.

Glikozes nozīme
Līdzās vitamīniem, minerālvielām un aminoskābēm, lai notiktu kolagēnu sintēze, ir vajadzīga enerģija un tā ir glikoze. Tā piedalās skrimšļaudu atjaunošanās procesā un pat ir to sastāvā (10-15%), tāpēc tos ir iecienījušas sēnītes. Tās saēd skrimšļus, irst kauli. Iespējamās diagnozes ir deformējošā artroze, deformējošā spondiloze, ankilozējošais spondilīts utt.
 
Nagi atklāj iekšējās organisma problēmas
Nagu veidošanās notiek no iekšpuses, barības vielas tiek piegādātas ar asinīm. Tie ir kā indikators, kas var liecināt par daudzām iekšķīgām problēmām. Galvenās no tām visbiežāk ir saistītas ar minerālu un vitamīnu deficītu organismā.

Lūk, dažas pazīmes, kuras liecina par problēmām visā organismā:

     baltas svītras un sīki plankumi uz nagiem liecina par cinka deficītu, ko veicina organisma novājināšana ar vīrusiem stress, alkohols un saldumi,

    trausli un noslāņojušies nagi visdrīzāk liecina par problēmām ar vairogdziedzeri (hipotireoze), tā var būt anēmija vai vitamīnu E un B9 deficīts, biotīna deficīts (veidojas, ja maz lieto zaļumus), silīcija deficīts, paaugstināts cukura līmenis asinīs,

    dziļas vertikālās rievas liecina par vitamīna B12 deficītu un pazeminātu vairogdziedzera funkciju vai pat dažos gadījumos par saindēšanos ar smagajiem metāliem,

     lokveidīgas šķērslīnijas uz nagiem var liecināt par kalcija deficītu organismā (lai kalcijs uzsūktos, tas jālieto kopā ar magniju un vēlams pievienot D3 vitamīnu),

    Koilonīhija jeb karošveida nagi - dzelzs deficīta anēmija,

     nags pelēcīgi brūngans vai balts, bet galā rozīgs iespējams ir saistīts ar vitamīna B12 deficītu,

     ja naga gals ir piepacelts un ir stipri sabiezējis, tas var liecināt par problēmām ar aknām un nierēm,

    sīki mikropadziļinājumi uz nagiem (pitting nails), nagu dzeltēšana vai tumša šķērslīnija var liecināt par psoriāzi vai citām sēnīšu slimībām,

    ja nags ir pilnīgi balts vai dažas posmos iezilgans, tas var būt saistīts ar vitamīna Bnepietiekamību,

     nagu sēnīte saistās ar vāju imunitāti, var būt pazemināts kuņģa sulas skābums, disbakterioze, baktēriju pāraugšanas sindroms (SIBO), kairināto zarnu sindroms (sēnītēm patīk cukurs, produkti, kam pievienots cukurs, sevišķi piena produkti).

Āda ir zarnu trakta spogulis
Varētu pat teikt, ka āda faktiski ir zarnu trakta spogulis. Dermatoloģijā saskaitīts ap 1800 diagnožu. Populārākās zāles, ko dermatoloģi izraksta, ir prednizolons, difenhidramīns vai zāles pret galvassāpēm vai asinsspiedienu.

Ādas slimību (izņemot ektoparazītus, piemēram, utis un kašķi) lokālajai terapijai ir tikai simptomātiska nozīme. Efektīvāka ir organisma iekšējās vides attīrīšana no patogēnām baktērijām un sēnītēm, neveidojot tām barības bāzi.

Kas rada ādas problēmas?
Šūnām ir ierobežots dalīšanās reižu skaits, bet, ja vielmaiņas procesi organismā notiek paātrināti, ko sekmē neveselīgs dzīvesveids, dzīšanās pēc īslaicīgām baudām utt. Rezultātā ātrāk notiek novecošana, bet āda ir organisma iekšējo procesu spogulis.

Ādas problēmas rada:

  θ smēķēšana, alkohols, kafija,

  θ cukurs un izstrādājumi, kas to satur, rada paaugstinātu insulīna līmeni asinīs, kas sekmē epiderma šūnu vairošanos un pastiprina ādas tauku producēšanu, rezultātā aizsērējas poras, pa kurām iziet metabolisma galaprodukti, bet, aizsērējoties tauku dziedzeriem, veidojas iekaisuma procesi ādā,

  θ ar uzturu netiek pietiekami saņemti tauki un taukskābes, taukos šķīstošo vitamīnu A un E, kā arī taukskābju EPA un DHA deficīts,

  θ nepietiekama fiziskā aktivitāte, svarīgi ir dažādi stiepšanās vingrinājumi,

  θ aminoskābju deficīts,

  θ piens un tā produkti, sevišķi siers un biezpiens,

  θ sēra deficīts (āda paliek ļengana). 

Pigmentācijas plankumi uz ādas
Ar gadiem, vitamīnu deficītam kļūstot izteiktākam, arī pigmentācijas plankumu kļūst vairāk. Ja attīrīšanās procesi nenotiek, piemēram, netiek regulāri veikta intervālā badošanās, netiek izietas pret parazitārās programmas, tāpēc autofāgijas process paliek vājāks. Rezultātā augšanas hormons gandrīz neizstrādājas, tas nozīmē, ka audi neatjaunojas. Tas ir loģisks rezultāts tam, ko vecumdienās cilvēki visbiežāk ēd. Tie ir kartupeļi, makaroni, rauga maize, gaļa. Dzīvā uztura gandrīz nav, bet C vitamīns ir termoneizturīgs. Tikai pateicoties tam, ka šo cienījamo vecumu sasniegušo cilvēku jaunībā mūsdienu kaitīgo faktoru nebija, viņi vēl ir dzīvi.

Pigmentācijas plankumu cēlonis var būt problēmas ar aknām un nierēm, kas, iespējams, saistās ar filtrācijas pasliktināšanos, ko rada, piemēram cistas un fibriozes. Pigmenti uz ādas visbiežāk parādās pieres augšdaļā un uz deniņiem. Viens no to parādīšanās cēloņiem ir C vitamīna deficīts. C vitamīns pasargā ādu no kaitīgā ultravioletā starojuma un piedalās ādas kolagēna formēšanā. Tas darbojas kā antioksidants un pasargā no oksidatīvajiem bojājumiem, taču vitamīns C nevar iekļūt caur ādas epidermu, piemēram, ar krēmiem, tas var iekļūt tikai ar asinīm, tas ir, ar uzturu, turklāt ar nosacījumu, ka netiek lietots cukurs. Pigmentu novēršanas krēmi, ūdeņraža pārskābe un sūkalas var dot tikai īslaicīgu efektu, ja cēloņi netiek izskausti.

Ja uz ādas parādās zilumi un ilgi nepāriet
Hematomas vai zilumi uz ādas var parādīties asins kapilāru bojājumu rezultātā, kad asins izplūst zemādas slānī. Ja tas notiek pat no viegla sitiena vai pat bez sitiena un ilgi nepāriet, tā ir pazīme, ka organismā kaut kas nav kārtībā.

Iespējamie cēloņi šādai parādībai var būt vairāki. Zilumi var rasties traumu rezultātā, plīstot asinsvadiem, sevišķi tas izteikts, ja ir plāna āda vai problēmas ar saistaudiem, piemēram, ja trūkst C vitamīna. Zilumu parādīšanās var būt saistīta arī ar pastiprinātu asins recēšanu jeb trombofīliju, kas visbiežāk saistās ar vitamīna K1 deficītu un nepietiekamu tā sintēzi organismā. Tās var būt arī kā sekas antikoagulantu, tas ir, asini šķidrinošo preparātu lietošanai. Iespējamais trombocītu funkcionalitātes pavājināšanās vai to skaita samazināšanās asinīs var būt saistīta ar antidepresantu, glikokortikoīdu, antibiotiku un alkohola lietošanu. Arī kā reti sastopama individuāla reakcija pret pārmērīgu ingvera, ķiploku un vitamīna E lietošanu, kas arī var būt kā ietekmējošais faktors.

Riska grupā ir cilvēki, kam ir pankreatīts, insulīnrezistence, aptaukošanās, gaiša un plāna āda, vitamīnu K1 un C deficīts.

Īsto cēloni, protams, var noteikt tikai speciālists, veicot attiecīgas izmeklēšanas, taču, kā rāda prakse, vairāk kā 90% gadījumos šo problēmu var atrisināt, cilvēkam pārejot uz adekvātu uzturu - tādu, kādu tam paredzējusi daba.

 
Rūpējieties par saistaudiem
Locītavas 5-7 gadu laikā pilnīgi atjaunojas, nepaliek nevienas vecās šūnas. Atjaunojas arī gļotāda, smaganas, āda, 10 dienu laikā aizkuņģa dziedzeris. Veiksmīga atjaunošanās var notikt tikai tad, ja uzturā pietiekošā daudzumā ir visas uzturvielas, bet vēl svarīgākas ir kustības, lai saistaudi saņemtu barības vielas, ūdeni un varētu izvadīt atkritumvielas, jo viss kas nedarbojas, atrofējas. Mūsdienās vismazāk problēmu ir ar žokļu locītavām, jo tās daudz kustas, bet visvairāk ar kāju locītavām, pateicoties auto un liftiem.

Ja nepietiekami dzerat ūdeni, saistaudi kļūs neelastīgi, trausli un lūstoši.

Osteoporozes cēlonis var būt arī organisma piesārņojums: kalcija un fosfora vietā kaulos organisms izvieto lielmolekulāros toksiskos savienojumus, kurus neizdodas izvadīt parastā veidā ar urīnu, piemēram, ja maz dzer ūdeni. Rezultātā kauliem mainās mehāniskās īpašības.

Saistaudiem, piemēram, acīm, radzenei, ādai, krūšu galiem, plānai gļotādai, nepatīk arī saule. Brillēm jābūt ar ultravioleto aizsardzību. Arī aukstums saistaudiem nepatīk. Jāsaudzē kakla daļa, potītes, pirkstu gali.

Uzturs saistaudu atjaunošanai
Uzturam jābūt daudzveidīgam, “dzīvam” (fermentiem bagātam). Diemžēl mūsdienās šādu uzturu ir grūti atrast. Daļēji problēmu var risināt ar uztura bagātinātājiem, tomēr vismaz aptuveni jāzina, kas un, cik jums pietrūkst, citādi vajadzīgā efekta nebūs. Jāatceras arī, ka viena un tā pati viela ņemot atsevišķi, piemēram, kā uzturu bagātinātājs, darbojas citādāk nekā atrodoties uztura sastāvā.

Arī te iederas biškopības produkti. Sintēzes procesam nepieciešamo enerģiju var nodrošināt ar medu, no nelūgtiem ‘’viesiem’’ atbrīvoties palīdzēs propoliss, bet kolagēnu sintēzei nepieciešamās izejvielas ir dabas veidotajā universālajā uztura bagātinātājā – bišu maizē. Ar bišu maizi kļūdīties nevar, tur ir pilnīgi viss, dzīvības nodrošināšanai.

                                                                                                                           biteend